Ja var uzskatīt, ka laši pazūd tad pēc piekrastes zvejnieku mutiski teiktā, tas būtiski noticis laika posmā no 2008 līdz 2010. gadam pietam zivju apjoms samazinājies 2X-5X, kad tās var ķert pirms lieguma, to ko parasti noķer lieguma laikā varbūt max ir ¼-1/2 no pirms lieguma apjoma. Teorētiski lasim vajadzēja būt vairāk, jo ir aizliegta to zveja ar dreifu tīkliem un principā lašus mazāk pat zvejo, tādēļ to neesamība upēs vismaz ar zveju nav būtiski saistīta.
Ja ņem vērā roņus, tad to tik tiešām ir daudz šogad septembrī vienam zvejniekam 16.gab. bija izbeigušies jūras murdā. Cilvēki nesaprot vai nevēlas to redzēt/saprast, ka ronis sen ir problēma, turklāt gudra problēma, kas mācās. Principā ja ir reņģes tīklā, tad ronis tikai atstāj galvas nokožot astes, ja lasis tad viņš izplēš visu lasi no tīkla, ja ronis paēdis tad tikai apņammā laša smadzenes. Smieklīgi, kā visi tā ņemas laižot brīvībā
roni Villiju – interesanti tas ir sabiedrības aklums vai morālā divkosība.
Varbūt problēma ir tur, ka lasis nespēj iznārstot dēļ divkājainā vai pašā nārstā ir kaut kādas problēmas. Katrā ziņā jākonstatē tas posms, kurš ir kritisks lasim un jānovērš tā kaitīgā ietekme, jo šobrīd pamatotu un loģisku izskaidrojumu par lašu populācijas stāvokli un attīstību nevar atrast. Standarta frāzes, sargāsim nārstu, laidīsim lašu mazuļus utt, protams, dos rezultātus, bet, ja ar lašiem iet uz grunti, tad tas tikai attālina lašu beigas, bet ne risina problēmas.
