Kā gāja copē (atskaites)?

Āķi gan man ir vienmēr asi, ņemu piemēru no ekspertu padomiem, un pie mazākā neasuma āķi metu ārā, vaina tur tiešām nevar būt. Pagaidām vienīgā ekipējuma vaina bija fīderkāta riņķītis, kurš iztrūka, un nebija jau arī tik vecs nemaz, knapi otro gadu.
Attieksme man ir normāla, bet vienkārši nostādi sevi tajā pašā situācijā, labāk tad lai man vispār nekas neķerās un es paskatītos kā gulbji peld un pīles lido, nekā katru reizi man noraujās. Man jau kompleksi parādās no tā visa. Vienkārši esmu pēc statistikas viens no tā simta, kuram nepaveicās.

+ Sulla par gultu :D

+ kraft
Neiekoncentrējies tikai uz rezultātu- liela zivs ķešā, bet baudi vairāk procesu, rāmi un bez stresa un zivs pati atnāks pie tevis :) Tas ir kā seksā, ja vienreiz nesanāk un turpmāk vislaik baidīsies ka tik atkal.. tad arī nekad vairs nesanāks! :)))

Moš ar kāds ragans būs vainīgs.. Nēesi ieriebis kādam sievišķim ar savu copi? :)

Bet ja pragmatiksi skatās uz to, tad izkatās
ka tev ir problēmas ar inventāru. Auklas vecas, kāti puslūzuši. āķi neasi. + noraujas arī tāpēc, ka streso :) Un vispār ar savu attiesmi copi var izmainīt pa 200%, gan uz vienu, gan otru pusi. tas ir pierādījies jau tukstots reizes...

Esmu laikam neveiksmīgākais makšķernieks pasaulē... Es neticu kaut kādām pārdabiskām lietām, bet reāli es nezinu citu izskaidrojumu - raganas, čigāni un visi velni manli laikam nolādējuši.

Šodien 4 brangas līdakas uzkodās, ap kilo 3 varēja būt, stabili mēri un viena pāri 2 kilo, jo pievilkt pie krasta nevarēju. Visas aizgāja... Piecirtu es kārtīgi, gaidīju kamēr ierij, viss pareizi, bet nekā... Pirmo reizi mūžā sāku ārdīties dēļ copes, pēc tiem kliedzieniem vairs arī necopēja nekas, laikam zivis aizbaidīju.
Citā copes reizē arī tas pats, uz grunteli līdaka piekožās, pievelku pie krasta, aukla notrūkst... (riņķim iztrūka plastikāta apvalciņš un pīto pārzāģēja pušu) ok, stulbi. Pēc tam pamanu ka aukla vel ūdenī, O ir līdaka vel palikusi, velku krastā, atkal aiziet...
Un tā man kādas 3 reizes vel pirms tam ir Normāla izmēra līdaciņas aizgājušas. Gan aukla pārtrūkusi, gan āķi ne tā mutē viņai tika.
Nav šoruden neviena reize bijusi, kad es pievilktu krastā normālu zivi, lieku cerību uz nākošo vasaru, jo jejibogu es ziemā uz ledus nekāpšu, zinot šitos visus suu.. kas gadās, es visticamāk ielūzīšu āliņģī.

Paldies!

Splash, ar autobusu Rīga-Ērgļi.Pārbraucot Kangaru kalnus, izkāpjot pieturā "Jugla",turpat arī upe, jeb braucot tālāk līdz Suntažiem un ejot uz skolas pusi , būs jāšķērso upe.

Varbut kaads zin kaa tikt liidz mazajai juglai ar sabiedrisko?

Pagarāka atskaite un apraksts manam neseneajam copes piedzīvojumam! ;)

http://www.copeslietas.lv/site/blogi/1196-zviedrija-lapzeme-copmanu-zeme-1.htm

Jaa, tas ir pie Raivo, seit Storuma apkaartnee mani asaris un liidaka pavisam neinteresee, lai arii vini te ir lieli, bet tie ir pierasti, mani interesee foreles, paalijas, siigas, alatas, sodien veel uzzinaaju ka seit regulaari brauc paaris somu kompaanijas un pa lielajiem dziljumiem velcee lasus liidz 30 kg, kas tie ir pa lasiem nemaaku teikt, bet vienu nelielu vakar pats nokeeru :), vieteejais veikalnieks saka, ka pasi zviedri tos zveerus speciaali nekerot. Ezera forelei vieteejais velces rekords esot 17,8 kg, manam praatam neaptverami cipari.
Mees soreiz keeraam galju, vienkaarsa cope, labas zivis, pirmai reizei ir ok, mans brauciens rekords ir 3 kg forele un 2,5 kg siiga.
Bet bija sodien kompanija, kura tur pat copeejot nenokeera uz trijiem nevienu zivi :), taa ka nevar surp braukt ar domu ka nupat smels kaudzeem, ziema naak un zivis vaacaas ziemosanas vietaas, ir copes nianses, bet visumaa gandriiz paradiize tiem kuri nav izlutinaati ar lasveidiigo zivju copi

Baci, apsveicama riiciiba;)

Ng-Ng izskataas, ka liidaka un asaris nebija meerkis shoreiz...;)

NG,tas ir pie Raivo,copezviedrijā?

Sodien atkal foreles, es paliku uzticiigs grunteneu no krasta, nokeeru virs 20 galvaam, mazaakaas uz gramiem 600-700, lielaakaa ap 3 kg, paneemu uz maajaam 10 vis vairaak ierijusaas, buus garda namma, muusu laivotaajiem sodien lielaakaa 4,8 kg, bet vispaar uz diviem 6 foreles virs 3 kg.
Briivdienas beigusaas, kraameejam mantas un naktii izbraucam maajup

sodien no 9 lidz 16 Viesites ezers.no pasa sakuma uz velci lidaka.petiju ,petiju ir mera vai nav,tomer atlaidu.vajadzes uz kata atzimet tos 50 cm.tad uz sekla cerot uz asariem metaju mazu gumijzivtinu.asars nenema toties zemmera lidaku gan dabuj.bij vel viena cope,bet kas tur bij nezinu.uz otra sekla bikin aktivak ,bet piecirst neizdodas.tad piecirtu ko smagaku ,bet pec isa briza prom ir ar visu gumiju.ta ir ka bez pavadas mauc.pargaju uz rupjakiem rikiem un lielakam gumijam,et ne sis ne nakamais seklisneko nedeva.vakara uz darbu tapec uz velces braucu uz maju pusi.divos panem lidaka uz 1,5 kg,metros astonos.pec tam vel uz 1,2 kg,un vel divi stabili meri.ceturto lidaku atlaidu ,par daudz man.kad krasta saku domat par tirisanu atlaidu velvienu.panemu divas lielakas.no diviem lidz cetriem tris nemamas zivis.butu laiks drosi ka dabutu vel.

Vakar laikam Seda beidzot pavērās.3jās stundās 1.5,2.5 un 4.5kg. līdakas un 4 skaisti ašuki.Un vēl vairāki dūcīši!!!

Lasu un domāju, kurš varētu būt? laikam jau Kāls pēc gadiem 20mit!?? :)

Vakar ezeraa no krasta uz grunteni ap 30 foreleem, visas varaviksnenes, lielu nebija, videeji 1-1,2 kg, viena biki virs 2, neema tikai ikru kraasas pastu. Puikiem no laivaam reizes triis labaak, uz divaam laivaam bija piecas foreles virs 3 kg, lielaakaa 4,8 kg, dazas paalijas ap pusotru kg.
sodien lietus, cits veejs, zivis stipri kapriizaakas, bijaam triis laivas, katraa laivaa zivis 20, man paalija 2,5, divas foreles virs 4 kg noteikti aizgaaja, bremze bija pa stingru, sveces taisiija kolosaalas, bet puiki katraa laivaa pa paaris 3,5-4 kg ir.
vienu vaardu sakot kaifojam pa biskim :):):)

Aaa tas viss Zviedrijaa :)

Shodien ar laivu nobraucu pa Misas upi posmā Pēternieki-Dalbe.
Divas mēra līdakas un divas zemmēri...
Kopumā upe patika ;)
Bet visapkārt un pati upe smird pēc kkādām ķīmiskām zālēm vai kaut kā tāda...Varbūt kāds ir sastapies ar kko tādu?

Pastāstīšu drusku no savas šīs vasaras pieredzes vienu gadijumu.
Aizbraucu jūlijā vienā vējainā dienā uz samiem, pakvokot. Kad iebraucām iekšā vējš nebija liels un viļņi arī nekādi bet tuvojoties vakaram vējš pieņēmās spēkā un apmēram 10 minūtēs no pus Daugavas tevi jau izpūta krastā. Tā mēs ņēmāmies regulāri pārbraucot, kamēr vienā jaukā reizē, jau apmēram 10 metrus no krasta viens glumais pieteicās un kad kāts līks, spole tarkšķī, tad vairs nav laika domāt kur tevi pūš un kas apkārt notiek. Lai nu kā bet kādu laiku nācās pacīnīties kamēr to dabūn no dziļuma uz augšu. Un tajā brīdī, kad itkā būtu jau jāsāk priecāties par uzskrūvēto lomu, pēkšņi tu jūti, ka tas paiet riktīgi zem laivas un kātam gals arī ir ūdenī. Ar kātiem un auklām viss ir kārtībā, par tiem raižu nav, raizes parādijās tad, kad ne tikai sadzirdēt varēja bet pilnīgi jūtams bija, kad gar laivas apakšu tāds nepatīkams ,,skrum skrum,, noskanēja.
Tie kuri copē samus no laivas, droši vien zina, ka āķi parasti ir lieli un divi un praktiski vienmēr samam mutē ir tikai viens āķis, tā kā otrs āķis vienmēr ir gatavs sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Un ja tu atrodies kautkur pus Daugavā vai kautvai manā gadijumā tuvu krastam (salīdzinoši tuvu) bet kur dziļums ir ap 10 -12 metri, diez kādas labās sajūtas vairs nav.
Man gan jāsaka, ka man ļoti paveicās, manā gadijumā tas bija svina klucis kurš to trobeli uztaisija bet ar šo mācību stundu man pietika, lai pieņemtu lēmumu, ka jāpāriet uz cieto laivu. Lai kā arī gribētos to trofeju lomu noķert, nevajag aizmirst, ka tevi noteikti kāds gaida mājās :)

par Dimon Lii beedustaastu

Jaa, zinu, kaa ir, shaadi Salacas iztekaa manu Kuusamo pagraaba ap 8-9 kg smuka jumprava un raava zem laivas aptinoties ap kjeedi, kas tureeja enkuru. Stiepiens bija tik speeciigs, ka aptinusies aukla turpinaaja sliideet un nospriegojot kaatu, paarluuza pirmais posminjsh ar visu pusnoreguleeto bremzi. peec sekundes krokodiilinjsh pazuda iz mana potenciaala trofeju saraksta, bet man bija pirmaa spininga trofeja, kas piekeeraas 3 meeneshus peec spiningoshanas uzsaakshanas. Naakamreiz mans ir gudraaks...;)