Kā gāja copē (atskaites)?

Vecdaugavā mazi asarēni un ar iebarošanu nelielas raudas.
Policija padzina copētājus, kas bija tuvu Audupei.

Šodien Mēmele bija ļoti dāsna.Kopumā varētu būt kādi 20 labi asari.Sākot no 100-500 gr.Beigās jau mazos atlaidu.Ņēma tikai uz mazu mormišku.Bļitku negribēja.

Šodien biju uz viena maza ezeriņa. Salasīju kādus padsmit asarus, visi uz vertikālo bļitku un no viena cauruma. Pāris bija tādi makanāki - virs 20 cm.
Čoms izstaigājās, izmēģināja visu ko citu (motili, balansieri), bet nekā ievērības cienīga.

Vējš gan pūta pamatīgi. Kamēr urbj caurumu, pa to laiku kaste un citi pričendāļi jau šļūc pa ledu prom.
Rokas arī paspēja nosalt, bet tā jau ierasta lieta.

Man 2.nr Salmo bļitka un 0.2 mm Intech fļuriks- ne reizi nesapinās no 2 copes reizēm.

Es Salmo Nr1 sienu pie 0.16 mm. pamēģini resnāku, 0.18-0.2 mm auklu.

Aukla 0,15, salmo 2 blitka, dzilums pārsvarā 1-1,5m

Tā kā esmu vasaras copmanis, pirms 2 gadiem sāku copēt no ledus, Un ko varu pateikt, iepatikās un kā vēl.., bet jautājums, parasti copēju ar blitku vai balansieri, un copējot ar blitku bieži vien vinja iepinās auklā, es nepareizi raustu vai kas? Ar blitku kas ielodēta ar vienu ākji tādu problēmu nav, bet šodien atkal tas pats, uzlieku salmo nr2 blitku ar trīsžubura ākji, katrā 5 tajā dricelēšanā trīsžuburis auklā..:( jau tā cenšos ljoti minimāli izdarīt rāvienu, tik un tā katrs 5-7 rāviens, trīsžuburis auklā..

xman120, 14.decembris 2020, 22:24

Manuprāt, nesaskaņots manekļa svars/auklas resnums, tāpēc māneklis nepareizi grimst/planē un ķeras auklā. Paeksperimentē ar dažādām auklām un dažādiem mānekļiem. arī dziļkumam ir nozīme.

Tā kā esmu vasaras copmanis, pirms 2 gadiem sāku copēt no ledus, Un ko varu pateikt, iepatikās un kā vēl.., bet jautājums, parasti copēju ar blitku vai balansieri, un copējot ar blitku bieži vien vinja iepinās auklā, es nepareizi raustu vai kas? Ar blitku kas ielodēta ar vienu ākji tādu problēmu nav, bet šodien atkal tas pats, uzlieku salmo nr2 blitku ar trīsžubura ākji, katrā 5 tajā dricelēšanā trīsžuburis auklā..:( jau tā cenšos ljoti minimāli izdarīt rāvienu, tik un tā katrs 5-7 rāviens, trīsžuburis auklā..

Fāfers saka, ka agrāk zivis un lomi uz spiningu bijuši daudz labāki. Bet tas pirms 20 gadiem. Man jau laikam jāpiekrīt, jo copējis esmu ar mānekļiem no dārgā gala un lētiem. Mana piededze rāda, ka inventāram nav izšķiroša nozīme. Ja ņem, tad ņem. Ja ir cope tad ir un otrādāk. Kā gāja jums un ko jūs domājiet par pašreizējo situāciju attiecībā pret plēsējiem? Vienkārši interesanti zināt. Paldies.

naloxon04, 27.novembris 2020, 20:57

Es ar copi, kā mērenu atkarību slimoju jau vismaz pusgadsimtu:) Ļoti mērenu, jo tik bieži, kā te daži "profesionālie pacienti" - netieku - jāstrādā. Cenšos vismaz vienu dienu nedēļā, bet sanāk retāk.
Mani novērojumi ir, ka zivju daudzums cikliski mainās visās ūdenstilpnēs. Tas visdrīzāk atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem - ne tikai no makšķernieku spiediena. Piemēram foreļupēs agrāk vispār zivju bija vairāk - ne tikai foreļu, bet arī mazo, grunduļu, maiļu, raudu, kas ir foreļu barības bāze. Nebija bebru dambju un hesu. Ir bijis tā, ka kādus pāris gadus ķeras labi, bet tad upe paliek tukšāka un tukšāka, liekas viss izķerts. Pamazām tā tiek "aizmirsta", un pēc kādiem trīs gadiem atbraucot uz "pārbaudi"- pārsteigums - atkal IR! Visdrīzāk, ka arī konkurenti rīkojas līdzīgi, jo kuram gan interesē regulāri apmeklēt tukšu upi. Diemžēl C&R piekritēji pagaidām ir mazākumā un atlaistās, vai foreļotāju valodā izskolotās forelītes tomēr agri vai vēlu nonāk ēdāju, vai tirgotāju(ir satikti arī tādi) zivju kulēs. Un cikls turpinās. Es savā mīļākajā upē esmu pieredzējis vismaz četrus šādus "ciklus". Līdzīgi ir ar mazajiem ezeriem - tur gan zivju skaitu regulē ne tikai makšķernieki, bet arī maliķi un reizēm ziema - Ik pa laikam izslāpst, tad 3-5 gadu laikā atjaunojas. Pēdējos gados gan ziemas nav un ja maliķi neiztukšo, tad labi pameklējot var atrast interesantas copes vietas. Man ir gadījies, ka peļķē, kam mierīgi akmeni var pārmest, vienā copes reizē gadās pat divas 4nieces līdakas. Maliķi diemžēl strādā visai regulāri - jo ezeriņš tālāk no ceļiem, jo tukšāks. Pirms gadiem 40 upītes un ezeriņus pasargāja arī vājā transporta infrastruktūra. Reti kuram copmanim bija savs auto, bet kātot padsmit km līdz upei un atpakaļ gribēja tikai fanātiķi.
Lielajos ezeros viss atkarīgs no apsaimniekotāja. Ja pašvaldībā sakarīgi domājoši cilvēki - lietas uzlabojas, ja ne - notiek kā Burtniekā un Usmā līdz šim gadam. Cerams, ka mainīsies uz labu. Labs piemērs ir Alūksne - labprāt, bet pa retam - jo tālu - aizbraucu tur gan vasarā, gan ziemā.
Vienīgās ūdenstilpes, ko nespējam iztukšot ir lielās upes - jūra baro - bet cik ilgi? Vienīgās zivis, kas manuprāt nāk iekšā tik pat daudz, kā pirms gadiem 40, ir vimbas(izņemot Daugavu - tur visu sačakarēja Rīgas hes - pirms tam Daugavā bija lielākās). Par zandartiem, savukārt noteikti varu teikt - to ir vairāk, kā agrāk. Asari, izskatās, ka pamazām cieš sakāvi cīņā ar mikrojigu, bet cītīgi vairojas, tādēļ vēl šur tur var smuki un smukus noķert. Es ar to nenodarbojos, bet manuprāt tik daudz lielo līdaku, kā tagad noteikti nekad nav ķerts. Ja nostrādās no angļiem pārņemtā karpinieku loģika - lielās neņemt - tad varbūt, ka tas nebūs tikai uz dažiem gadiem.
Inventāram ir izšķiroša nozīme. Ar tiem rīkiem, kas man bija bērnībā un jaunībā(alumīnija spinings, "Ausmas" makšķere, inerces spoles) es savu lielāko karpu -18.7 - būtu jutis tikai, kā nenovēršamu tinkšķi - no sērijas "lielās vienmēr aiziet". To pašu varu teikt par visām savām lielākajām...taimiņiem, asariem, meženēm, zandartiem, līdakām. Ir bijušas arī dažas lielās, kas tomēr aizgāja...pat acīs ieskatīties nedabūju:)
Par eholotēm vispār ir atsevišķs stāsts. Kādā dziļajā ezerā, ko pazinu "kā savu kabatu" jau daudzus gadus, pirmo reizi iebraucot ar visprimitīvāko ehaloti, konstatēju, ka daudz ko tomēr neesmu pamanījis - . Tagad mums jau ir dziļuma kartes, GPS (pat ar telefonu varam Peipusā atrast pagājušās nedēļas āliņģus:))un visbeidzot panoptix. Būs jau vēl. Tehnoloģijas attīstās mērkaķa ātrumā. Kā mēs to lietosim - tā arī ķersim.
Es tagad it kā noķeru vairāk, kā agrāk, bet arī ne vienmēr. Mājās atnesu bieži vien mazāk:) Necopi neviens nav atcēlis - Ne asakas...

Šodien biju LJuglā, pa tukšo, bet līmenis nostājies +/- savā vietā, krasti smuki apsaluši, vienīgi baigos vižņus nes, tas traucē.

Pagājušā sestdienā garām braucot ievēroju pāris entuziastus Juglas ezerā. Iemetiet infu, kā gāja.
Es biju iepriekšējā sestdienā. Pamatīgi nosalu un paliku tukšā. Tīri mans subjektīvais viedoklis. Mazās, kas labi ķērās iepriekš ir pazudušas no plato. Šo to vīri bija dabūjuši gar meldru malu. Ar panoptiku nomedīti labi eksemplāri dziļajā galā.

naloxon04 [27.11.20]: Vakar Buļļupē pa 2 h noķēru vienu bullīti. Šodien mēģināju uz dzīvo, dabūju vienu asari. Laikam tā ir, ka asari vislabāk ķeras augustā un septembrī. Šogad metu mieru. Rezultāti viduvēji. Daudz asari, maz līdaku, kaut gan līdakas ķēru reti. Pavasarī uz lucky jon vobleri aizgāja laba līdaka. Nezinu gan cik liela, bet spoli patina. Lielākā noķertā 67cm tikai. Lielākais asaris bija 36 cm. Tā man šogad gāja. Butēs nebraucu. Vēdzelēs neesmu bijis, varbūt mēģināšu, bet varbūt arī nē. Žēl tā laika, kas aizgājis pa copēm, bet ko darīt... tā tas ir. Nākošgad būšu gudrāks.

Cerams,ka būsi gudrāks....vairāk laika pavadīsi copē,būs labāki rezultāti!;)...un laiks nebūs jānožēlo!

Man ir žēl ta laika ko dažreiz esmu veltīgi atsēdējis mājās, jo labāk būtu bijis pie upes :)))

un dārgā gala inventārs sevi parāda necopes dienās.

Fāfers saka, ka agrāk zivis un lomi uz spiningu bijuši daudz labāki. Bet tas pirms 20 gadiem.
naloxon04, 27.novembris 2020, 20:57

Tāds apgalvojums ir pareizs izlases veidā uz konkrētiem ūdeņiem, piemārm Burtnieks tipisks gadījums, vēl Kaņieris. Bet kopumā runājot par LV upēm un ezeriem (dīķos necopēju) neko tādu gan nevar apgalvot, jo daudz kur zivju skaits audzis. Es par vairākām savām foreļupēm varu droši teikt ka pirms 20 gadiem bija krietni švakāk.

Mana piededze rāda, ka inventāram nav izšķiroša nozīme. Ja ņem, tad ņem. Ja ir cope tad ir un otrādāk.
naloxon04, 27.novembris 2020, 20:57

Nozīme ir pilnīgi visam, gan inventāram, gan copmaņa pieredzei (arī noskaņojumam konkrētā dienā, vai labi izgulējies un možu garu, vai negulējis un paģirains :) ), gan ūdenstilpnei, gan vietas izvēlei, gan laikapstākļiem un zivju apetītei attiecīgajās stundās.

naloxon04 [27.11.20]: Vakar Buļļupē pa 2 h noķēru vienu bullīti. Šodien mēģināju uz dzīvo, dabūju vienu asari. Laikam tā ir, ka asari vislabāk ķeras augustā un septembrī. Šogad metu mieru. Rezultāti viduvēji. Daudz asari, maz līdaku, kaut gan līdakas ķēru reti. Pavasarī uz lucky jon vobleri aizgāja laba līdaka. Nezinu gan cik liela, bet spoli patina. Lielākā noķertā 67cm tikai. Lielākais asaris bija 36 cm. Tā man šogad gāja. Butēs nebraucu. Vēdzelēs neesmu bijis, varbūt mēģināšu, bet varbūt arī nē. Žēl tā laika, kas aizgājis pa copēm, bet ko darīt... tā tas ir. Nākošgad būšu gudrāks.

Dikti pesimistisks esi. Vai arī esi stipri vīlies no tā, ko gaidīji.
Bet nu, ja sāc žēlot laiku, kad aizgājis copē... Tad tiešām. Tirgus un maxima, vienmēr dabūsi!

Fāfers saka, ka agrāk zivis un lomi uz spiningu bijuši daudz labāki. Bet tas pirms 20 gadiem. Man jau laikam jāpiekrīt, jo copējis esmu ar mānekļiem no dārgā gala un lētiem. Mana piededze rāda, ka inventāram nav izšķiroša nozīme. Ja ņem, tad ņem. Ja ir cope tad ir un otrādāk. Kā gāja jums un ko jūs domājiet par pašreizējo situāciju attiecībā pret plēsējiem? Vienkārši interesanti zināt. Paldies.

Vakar Buļļupē pa 2 h noķēru vienu bullīti. Šodien mēģināju uz dzīvo, dabūju vienu asari. Laikam tā ir, ka asari vislabāk ķeras augustā un septembrī. Šogad metu mieru. Rezultāti viduvēji. Daudz asari, maz līdaku, kaut gan līdakas ķēru reti. Pavasarī uz lucky jon vobleri aizgāja laba līdaka. Nezinu gan cik liela, bet spoli patina. Lielākā noķertā 67cm tikai. Lielākais asaris bija 36 cm. Tā man šogad gāja. Butēs nebraucu. Vēdzelēs neesmu bijis, varbūt mēģināšu, bet varbūt arī nē. Žēl tā laika, kas aizgājis pa copēm, bet ko darīt... tā tas ir. Nākošgad būšu gudrāks.

Ex, 3 vakaru vēdzeļu copes pa tukšo : 1 x vkarpusē kaut bija kāda interese par ēsmu, tad vakar ko iemeti - to izvilki! Toties šo pēcpusdienu nedaudz notūkstījos un daudz maz pikšķeres iemešanas normālas vietas jau aizņemtas. Nu ko?! Mačete rokā un kādu brīdi pastrādājot krasta brikšņos 2 grunteņu iemetiena vietas ir radītas. Laiks taisni kā no mācību grāmatas : vējš , sniegs ar lietu un krēsla kopā ar liela loma cerībām. Jā, viens grābiens ir, pat atsvars novēlās no auklas , bet nekas tālāk nenotiek. Pauze ievelkas - jāvelk laukā un te nu skaidrs , ka ir stabili aizķēries. Visi atbrīvošanās mēģinājumi ātri beidzas ar nogrieztas auklas izvilkšanu. Nu ko vēl taču ir otra , jāuzliek svaiga ēsma. Smagi jo smagi izdodas atraut atsvaru no grunts. Luktura gaismā liekas ka ir labi sašņorēta vēdzele, bet izvelkot ir apjausma ka tas ir kāda aut priekšējā luktura dekoratīvs elements. Līdz ar to vēlme turpināt copēt šajā vietā bija izsmelta. Neredzēju nevienu ko velkam, daudz jau bija notinušies, palika "kurinātāji" - kompānijas. Secinājums : ja ne šodien, tad tūlīt ir jābūt - vismaz autoriepai....

MartinsFR [26.11.20]: Vakar pabūts Ljuglā, līmenis augšā, liela straume, viss pa tukšo.

Visas bedres un līcīši kur pirms tam bija smuki asari 300-400 g. un līdakas, tagad viss straumē un upe nedaudz no krastiem ārā.
Jāgaida kad iestāsies sausāks laiks.

Ir ir limenis baigais,bet ari tad gadas ka lidaka panem. Pagasgad tiesi straume pamnena 3+ lidaka bet diemzel noakejas

Vakar pabūts Ljuglā, līmenis augšā, liela straume, viss pa tukšo.

Visas bedres un līcīši kur pirms tam bija smuki asari 300-400 g. un līdakas, tagad viss straumē un upe nedaudz no krastiem ārā.
Jāgaida kad iestāsies sausāks laiks.