Biju Platones dīķī/upē.
Laiks apmācies, temperatūra ap 8 grādiem, vējš ziemeļnieks (brīžiem uzpūta ne pa jokam, bet vidēji bija kādi 5m/s).
Sāku copi ap plkst. 8.00 (pēdējā laikā man patīk ilgāk pagulēt).
Starta vieta bija netālu no skolas, kur pāris reizes ielidināju dažādus gumijas mānekļus, bet nekā - vienīgais manīju nu ziemīgi saģērbušos konkurentu piepūšamajā laivā, velkot stipri zem mēra līdakas, sitot nost un bāžot maisā. Tad nu es sapratu, ka mērīties spēkos ar šo varoni man nav pa spēkam un devos uz tiltu pusi. Tur sākās pats interesantākais! Krasts kā nosēts zālēs, zaros un vēl visādos labumos, kur ne vobleri, ne gumiju mest negribētos. Tad nu tā - nolēmu iemēģināt savu jauno, super kruto, jau mīļo, UK iegādāto par labām naudām, Savage Gear poperi! Kā metu, tā - jiblis! Tinkšš un poperis aizlido. Es tā - wtf? Man aukla 20kg tur.. Tā arī nesapratu kāpēc tā, bet nu nebija arī super daudz laika par to domāt, jo vajadzēja dabut atpakaļ to sasodīto poperi, jo vējš bija diezgan spēcīgs no mugurpuses un nesa poperi pa straumi prom. Jā..Tad es biju uz tā mazā tiltiņa.. NU, neko. Tieši blakus ir Privātīpašums, ieeja aizliegta noteikti un tādā garā, bet domāju, ka pa galvu taču nesitīs un ja sitīs dabūs pretī. Aizgāju uz tuvāko viensētu, sagaidīju saimnieku, kurš bija ļoti saprotošs un deva akceptu staigāt pa viņa pagalmu popera medībās, izstaigāju visu tuvumā esošo krasta līniju un pamanīju poperi, bet kamēr pie auklas piesēju āķīgo Rapala mānekli - Poperi biju jau pazaudējis. Kādu pusstundu staigāju gar krastu krustām, šķērsām, bet nekā, tikai rezultātā piesmelta labā kāja līdz celim, bebra alā, jo es taču esmu sportisks džeks un uz copi eju skriešanas apavos, nevis makšķernieku zābakos. Meklējot poperi pamanīju, ka starp abiem tiltiem nelielā intervālā lēkā līdaciņas. Tad nu es nolēmu vismaz realizēt kādu copi, lai galīgi nav pa mīnusiem. Aizgāju, iemetu, izvilku. Izmērs ap 50cm, bet mērīt neņēmos, un nesekojot laivinieka piemēram līdacēnu palaidu. Kur gadījās, kur ne - pamanīju savu poperi netālu no vietas, kur vinu atstāju un palēkdamies jozu uz viensētas mājas laipu viņam pakaļ. Rezultātā laimīgs. Bija gan līdaka, gan popers atpakaļ kastē. Atgriezos jau iesildītajā vietā un blīkš - vēlviena! Šoreiz mērīju 47cm. Viņai tāds pats liktenis kā iepriekšējai. Lai saīsinātu stāstu varu pateikt, ka noāķējās divas ap 2kg un dažas nesekmīgas copes. Noāķējās, jo zālēs āki biju atliecis un pieļauju, ka tas arī bija par iemeslu nesekmīgajai copei. Visas copes bija kārtējo reizi tikai un vienīgi uz LJ Makora, kura kārtējo reizi sevi lieliski pierādīja. Pēdējā laikā diezgan bieži metot pītajai auklai veidojas mezgli. Nesaprotu kādēļ, jo pavadām ir viens vai divi griezuļi, bet kad lietoju šūpiņu, tad arī viņam lieku papildus griezui. Mistika. Tikko pārtinu auklu no otras puses, iztaisnoju Makora āķus un esmu gatavs kaujai! Tad nu redzēs kā rīt ies.. :)
Laiks apmācies, temperatūra ap 8 grādiem, vējš ziemeļnieks (brīžiem uzpūta ne pa jokam, bet vidēji bija kādi 5m/s).
Sāku copi ap plkst. 8.00 (pēdējā laikā man patīk ilgāk pagulēt).
Starta vieta bija netālu no skolas, kur pāris reizes ielidināju dažādus gumijas mānekļus, bet nekā - vienīgais manīju nu ziemīgi saģērbušos konkurentu piepūšamajā laivā, velkot stipri zem mēra līdakas, sitot nost un bāžot maisā. Tad nu es sapratu, ka mērīties spēkos ar šo varoni man nav pa spēkam un devos uz tiltu pusi. Tur sākās pats interesantākais! Krasts kā nosēts zālēs, zaros un vēl visādos labumos, kur ne vobleri, ne gumiju mest negribētos. Tad nu tā - nolēmu iemēģināt savu jauno, super kruto, jau mīļo, UK iegādāto par labām naudām, Savage Gear poperi! Kā metu, tā - jiblis! Tinkšš un poperis aizlido. Es tā - wtf? Man aukla 20kg tur.. Tā arī nesapratu kāpēc tā, bet nu nebija arī super daudz laika par to domāt, jo vajadzēja dabut atpakaļ to sasodīto poperi, jo vējš bija diezgan spēcīgs no mugurpuses un nesa poperi pa straumi prom. Jā..Tad es biju uz tā mazā tiltiņa.. NU, neko. Tieši blakus ir Privātīpašums, ieeja aizliegta noteikti un tādā garā, bet domāju, ka pa galvu taču nesitīs un ja sitīs dabūs pretī. Aizgāju uz tuvāko viensētu, sagaidīju saimnieku, kurš bija ļoti saprotošs un deva akceptu staigāt pa viņa pagalmu popera medībās, izstaigāju visu tuvumā esošo krasta līniju un pamanīju poperi, bet kamēr pie auklas piesēju āķīgo Rapala mānekli - Poperi biju jau pazaudējis. Kādu pusstundu staigāju gar krastu krustām, šķērsām, bet nekā, tikai rezultātā piesmelta labā kāja līdz celim, bebra alā, jo es taču esmu sportisks džeks un uz copi eju skriešanas apavos, nevis makšķernieku zābakos. Meklējot poperi pamanīju, ka starp abiem tiltiem nelielā intervālā lēkā līdaciņas. Tad nu es nolēmu vismaz realizēt kādu copi, lai galīgi nav pa mīnusiem. Aizgāju, iemetu, izvilku. Izmērs ap 50cm, bet mērīt neņēmos, un nesekojot laivinieka piemēram līdacēnu palaidu. Kur gadījās, kur ne - pamanīju savu poperi netālu no vietas, kur vinu atstāju un palēkdamies jozu uz viensētas mājas laipu viņam pakaļ. Rezultātā laimīgs. Bija gan līdaka, gan popers atpakaļ kastē. Atgriezos jau iesildītajā vietā un blīkš - vēlviena! Šoreiz mērīju 47cm. Viņai tāds pats liktenis kā iepriekšējai. Lai saīsinātu stāstu varu pateikt, ka noāķējās divas ap 2kg un dažas nesekmīgas copes. Noāķējās, jo zālēs āki biju atliecis un pieļauju, ka tas arī bija par iemeslu nesekmīgajai copei. Visas copes bija kārtējo reizi tikai un vienīgi uz LJ Makora, kura kārtējo reizi sevi lieliski pierādīja. Pēdējā laikā diezgan bieži metot pītajai auklai veidojas mezgli. Nesaprotu kādēļ, jo pavadām ir viens vai divi griezuļi, bet kad lietoju šūpiņu, tad arī viņam lieku papildus griezui. Mistika. Tikko pārtinu auklu no otras puses, iztaisnoju Makora āķus un esmu gatavs kaujai! Tad nu redzēs kā rīt ies.. :)
7.oktobris 2016, 23:56 | links