Agrs rīts, gaisma vēl nav. Kafija mantas un pelēcim mugurā. Laidīšu uz Kalnciemu, jo pie Priedaines un Vārnukroga būs kolhozs. Mans mīļākais rādio ir rādio Skonto un jau pagrieziens nost no Liepājas šosejas. Štdpselējos ātrgaitas režīmā jo sāk jau gaismot. Pelēcis sāk streipuļot. Saku Brrrr, lecu nost - pakavs beigts. Domāju - kalnciemieši slazdus salikuši - tātad zivs noteikti ņem. Mainīšu pakavu a jams nedodas - ar maniem 50kg dzīvsvara pamaz dukas. skatos pretīm brauc viens. Māju - tas stāj nost. Pēc valodas vietējais bajārs. Palīdzību neatsaka, par ko viņam liels paldies. Laižu tālāk ar rezerves pakavu. Priekšā baznīca sarkana - liekas katoļu. Vieta būs īstā, jo tur ne tikai Viņi, bet arī treideviņi Svētie kas var palīdzēt- ja ne noķert, tad vismaz iebarot. Tākā pēdējo nedēļu nekādus baigos sūdus neesmu vārījis - uz to ar paļaujos. Nobāzējos, sametu pātagas, tur darbojos savā nodabā. Te pēkšņi aimuguras parādas balts kamazs ar zaļiem cilvēciņiem iekšā. Domāju, ka d**sā būs - separi. Kalnciema tautas republika, mobilizācija utt. Piestāj, kāpj ārā viens. Skatos forma Bundesvēra - tātad sabiedrotie. Visas vāczemes regālijas, tik dzelzs krustu vēl nav nopelnījis. Tātad šmuce būs, bet vismaz bez izvarošanas. Nāk manā virzienā un saka - Hende hoh! Ausvais caigen. Inspektors Rācenis. Valsts vides dienests. Vah. Es aiz laimes šo bučot gribēju. Likās karš sācies - a nē. Tātad inspektorus pēdējo 3 gadu laikā esmu redzējis par vienu vairāk nekā šogad izvilktas vimbas - tobiš 1 inspektoru. Vismaz kāds saules stars šai lietainajā dienā.
28.marts 2015, 18:56 |
links 
