Šodien nenocietos un aizbraucu uz Brenguļiem pastaigāt gar Abulu . Funktieris- tikt pie ruduļiem (pagājušo gadu šamie ķēras + raudiņas), bet šodien nekā ,asaris arī neizrādīja interesi. Nu tad kārtējo reizi izcēlos, par cik rupjās auklas palika mājās, nolēmu iet uz līdaciņu ar #0.3 pēc japāņa mēriem... Sākums labs divi metieni divi līdacēni ap 40cm. Trešajā metienā protams pamanījos labo ofsetnieku iestādīt kaut kādā saknenī, protams aprāvu:( Besis konkrēts, līdzi vairs palikusi tikai līdzi paņemtā pītā titāna pavada,kuru negribas iestādīt, un viena medīgā reins vibraste... Nu neko ,copēt ta gribas, un uz māju jau nebrauksi pēc štrumiem, kaut arī 10it minūtes ko braukt... sariktēju copeni un dodos slūžām otrā pusē kur ir dziļāks gar kreiso krastu. Finālā nomētājos, neviena cope, līdz nonāku pie ūdenī iekrituša bērza. Laižu šim gar vienu pusi maximāli tuvu, nekā. Bet lai novilktu gar otru pusi ,ir ļoti grūti tikt klāt un kastinga trenniņi šeit nepalīdz... (forelisti sapratīs:)). Kaut kā izlienu caur tiem krūmiem ,kaut kā nebūt divas reizes iemetu, bet novelku patālu ,aptuveni 1.5m no bērza- tukšums. Jāmeiģina vēl tuvāk tam bērzam novilkt. Tad nu beidzot trešais metiens izdevās un velku gar pašu bērzu, cik nu tuvu iespējams ,protams uzreiz seko tesiens. Bet aukliņa ta plāna... , ja nu šamā zem bērziņa metīsies... Īsāk sakot, nervs beigts:) ščunaciņš trāpījās smuks ņemot vērā esošos apstākļus ,zem 2kg .
9.novembris 2014, 18:09 | links
