Juglas ezers

Biju tur decembrī 2 reizes - 50-200 g raudas, asari un asari. Cope nonstopā.

Gribat zināt, kas notika tālāk ar apķērīgo gruzīnu?

Krievi ar steigu pameta daļu. Bija palielas munīcijas un aprīkojuma noliktavas.
Biju dzirdējis, ka bišķi patirgoja gan AK, gan TT, cinkus ar patronām. Mārketinga triks – nopirkto varēja pamēģināt šautuvēs pāri ielai, mežiņā.
Tirgoja sūkņus, ģeneratorus, konservus – da’ visu ko.

Tad inventārs beidzās, bet palika zināšanas un komunikāciju dokumentācija. Cerētās ažiotāžas un pieprasījuma pēc šīs informācijas nebija. Pamazām ienāca nomnieki, bet tie veidoja savas elektrifikācijas, jo vecajās komunikācijās neko nevarēja saprast. Hvz, kurš vēl varēja pieslēgties pie tava skaitītāja – kabeļi kā vecam zirgam, irsā tārpu.

Kad viss bija notirgots, devās uz dzimteni :)

Tā jau forša vieta. Tiem, kas meklē mieru – kā paveiksies, bet tiem, kas ar ģimeni grib atpūsties, ideāla vieta.
Blakus uzbūvēja bērnu laukumu.
Tagad, vienīgi pašūpoties un pastaigāties ;), copēt tur līdz 1 maijam liegums.
Muņiki rūpīgi pieskata.

Ps. Nesanāk smukākas bildes :( daba tagad tāda drūma.

Bilde nogļukoja

Te tas kuģis bija nogrimis. Tagad tur ir 3 m gara bedre – perspektīva dziļuma kants no 1,8 m uz 3 m. Hvz, kāpēc, bet zivi tur ehalotē neredz. Tagad tur vēl koks iekritis – vispār skaistums. Jābūt

H20 pirms kāda laika uzjautāja par šo līcīti. Apsolījos izstāstīt bišķi šīs vietas vēsturi. Šis topiks šķiet vairāk piemērots kā pļāpu.

Tas bija sen. Vēl krievu armija tur bija bāzējusies. Bija tur viens apķērīgs gruzīns saimniecības daļā. Nezinu pat, vai bija militārais – ne reizi viņu formā neredzēju.
Tad šams baroja to līci. Ofiņiem patika copēt. Aiz sētas – "čipoks" un virtuve. Putru netrūka. Brekši tur smuki trāpījās. Reti gan sanāca tur pacopēt – parasti čurka ar automātu mūs aizdzina.

Tad uz to vietu atvilka peldošo laivu bāzi. Precīzi neatceros – pirms vai pēc neatkarības atgūšanas. Stāstīja, ka jautri tur gājis – apakšā kajītes, augšā deju placis. Pa sāniem smailītes un kajaki.
Gāja tik jautri, ka vienā brīdī tas kuģis nosvila un noslīka. Ilgus gadus tad tur stāvēja, līdz brīdim, kad atjaunotajā Latvijā sākās metāla drudzis.
Kuģi sagrieza, izcēla un nodeva lūžņos.

Izveidojās superīgs reljefs. Pēc vairākiem gadiem, kad tā postaža apauga ar veģetāciju, tas līcis kļuva par labu nārsta un tusiņa vietu. Zivju bija daudz, bet tad jau visur zivju bija vairāk.

Tad nāca "Kutuzova" laiki.
Bomzis, kas ievācās pamestā armijnieku dārza mājiņā. Redzīgs tikai ar vienu aci, ar klibu kāju. Vienīgais iztikas avots bija zivju tirdzniecība.
Tirgoja rajonā svaigu zivi cauru gadu. Pamatā brekšus, līņus, līdakas, vienu 10nieci pat atceros, asarīti. Nu, visu ko sanāca savās "putankās" noķert.
Visi zināja, ka maliķo, nu ko darīt – invalīdu taču nesitīsi.
Maz pamazām tā viņš to līci izkāsa.

Tagad, cik gājis, neredzu tur labu zivi.
Ziemā kvantums sīkās baltās, nano asarīši, bet tā – veči brauc, vieta populāra. Ir dzirdēts, ka arī tagad tur smuku breksi izvelk.
Man nav sanācis tur ko labu dabūt.

RaimondsS [9.mar]: Sveiki , bieži ar laivu braucot redzēju , ka tur sēž fīderisti , kāds var pateikt , kā līdz turienei tiekat? Juglas ciemā apsardzes būdā. No papīrfabrikas diezgan pa liels gabals ejot gar ezeru.
Paldies.

Tikt var, bet tikai pa dienu, kad šlagbomis pacelts. No rīta un vakarā tas ir nolaists, var atvērt, zvanot uz noteiktu numuru, bet tas tikai reğistrētiem lietotājiem (vietējiem). Vai ar kājām.

Sveiki , bieži ar laivu braucot redzēju , ka tur sēž fīderisti , kāds var pateikt , kā līdz turienei tiekat? Juglas ciemā apsardzes būdā. No papīrfabrikas diezgan pa liels gabals ejot gar ezeru.
Paldies.

Šodien čoms ,,apendecītā" savilka raudiņu voblai.
No grunts uz stāvošo.
Ēsmā pinki.
Trāpijās arī asarīši, bet baigi smalkie.

Es atceros , tos cemmerētāju barus uz vecajām slūžām. Hvz ,ko viņi tur medīja. Sīks vēl biju, sen tas bija.

RaimisD, 23.februāris 2025, 19:07

asarus, šausmīgi smukus asarus!! šitādus :) bija tas gadā ~1978-1980-tajā... man 14-16 bija.. pēc tam arī salakas cemmerēja... un tad tas viss piebeidzās

RaimisD
Es atceros , tos cemmerētāju barus uz vecajām slūžām. Hvz ,ko viņi tur medīja.

Par cemmerēšanu man stāstija fāteris,ka viņa onkulis zem dzelzceļa tilta gājis cemmerēt.Kādos gados tas bija nepateikšu,bet pieļauju ka 50mitajos.Gājuši cemmerēt pa nakti...leduss bijis vienās zivju asinīs.Zives visādas trāpījušās.Vai nu to darīja,lai ģimeni pabarotu, vai lai piepelnītos nepateikšu.Cemmeri man palika no fātera,bet lietā tos neliku...ņe majo.:)Vienīgais kur tos lietoju bij 80mitajos,kad līcī mencas vanckājām.Pēc tam kur pasēju.

Vēl.
Ledus labs, saurbts kā siets, bet tur. Kādi 7cm būs .Vakarā uzspieda bišķi ūdeni gar krastu. Tā ka gluži filcīšos nvajadzētu iet.

Jā, tāds nebūtisks sīkums. Viss noķertais asarītis vietējais, jūrnieka neviena.

snipiens [23.feb]: Apendecīts sasalis,bet no slūžām uz Bukultu kanālu straume.Tur aizsala tikai pie lieliem saliem un tad ar bij reizes,kad ,,jūrinieki" sanāca līdz slūžām un ķērās tā tīri neko.

Es atceros , tos cemmerētāju barus uz vecajām slūžām. Hvz ,ko viņi tur medīja. Sīks vēl biju, sen tas bija.

RaimisD
Te par copi viss. Tālāk varat nelasīt – runāšu par iespaidiem.

Šajā vietā biju pirmo reizi. Tāds krievu tirgus un burzīšanās – vāks! Man, kā bišķi sociopātam, tas bija kultūršoks. Dzirdēju vienīgi krievu valodu. Izrādās, ka viņi uzskata – pieurbties divu metru attālumā ir pilnīgi normāli. Klēpī taču neiesēdās!

Apbrīnoju tos lempjus, kas nevar 200 metrus no mašīnas aiznest savu kasti un urbi, bet pipeļo ar vannīti pa tiem kukužņiem, taisot tādu trobeli.

Izbrīnīja, ka pēc tā bara ledus palika visai tīrs.

Tur nekad nav bijis savādāk.Zinu,jo uz turieni,mūs sīčus ( klase 5tā,6tā ), senči laida vienus uz copi.Pēdējoreiz tur biju,kad vēl spirķiku babkas nēsāja riņķī un piedāvāja ,,sotaku" ieraut... par samaksu protams.:)Benāri un tukšās pudeles uz ledus pa pilnam.Nekādi superlomi tur nebija.Prikolīgākais kas palicis atmiņā ir tas, ka copējām uz leduss malas,atklātā ūdenī.Apendecīts sasalis,bet no slūžām uz Bukultu kanālu straume.Tur aizsala tikai pie lieliem saliem un tad ar bij reizes,kad ,,jūrinieki" sanāca līdz slūžām un ķērās tā tīri neko.

RaimisD [23.feb]: Tas pēc trijiem.

Pēc diviem.

Zivs biezā slānī, tik pie pašas grunts un augšā celties negrib. Tas pēc trijiem.

Kopbildes nebūs. Uzzināju, kāds idiots esmu, ka zivis laižu atpakaļ. Laikam ziemā paturama asara izmērs neeksistē – krāmē tos sprīdīšus tik maisā. Lai nu būtu, ka mājās tik švaki ar ēdamo.

Čomi pierunāja aizbraukt patestēt Juglas apendicītu.
Tajā trakajā rīta burziņā galīgi negribējās, tāpēc aizbraucu uz vieniem. Lielākā daļa copmaņu jau bija prom.

Dziļuma kartē pameklēju kādu perspektīvu vietu un izvēlējos lēzenu kritumu – ap četriem metriem. Neskatoties uz to, ka apkārt bija desmitiem vaļēju āliņģu, izurbu savu. Iebaroju mazliet motili, pinku un, jau laižot lejā vidēja lieluma volframa "diskobumbu" ar vienu pinku un pāris motiļiem, piesakās viens strīpainis. Ieslēdzās lifts, bet izmērs tāds – lielāks par 150 gramiem nebija.

Pamatā cope bija grunts tuvumā – līdz 0,5 metriem. Tā turpinājās kādas 20 minūtes, līdz mani kapitāli apurba – sabrauca mudaki ar rakstītām kamanām. Cope strauji mainījās – uz spēli asarītis ņēma daudz retāk, bet no grunts uz stāvošo vēl bija kāda aktivitāte. Realizācija gan bija švakāka, bet cope – dinamiskāka. Vienīgi pēc stundas šādas copes mugura sāka neforši justies. Jāved līdzi kāds statīvs makšķerītei :DD.

Mēģināju bļitku bezēsmu – intereses nebija. Ar mānekļiem baigi neeksperimentēju. Ap četriem metu mieru. Ja zivis paturētu, tad kādi pāris kilogrami cepjamu asarīšu savāktos.

Te par copi viss. Tālāk varat nelasīt – runāšu par iespaidiem.

Šajā vietā biju pirmo reizi. Tāds krievu tirgus un burzīšanās – vāks! Man, kā bišķi sociopātam, tas bija kultūršoks. Dzirdēju vienīgi krievu valodu. Izrādās, ka viņi uzskata – pieurbties divu metru attālumā ir pilnīgi normāli. Klēpī taču neiesēdās!

Apbrīnoju tos lempjus, kas nevar 200 metrus no mašīnas aiznest savu kasti un urbi, bet pipeļo ar vannīti pa tiem kukužņiem, taisot tādu trobeli.

Izbrīnīja, ka pēc tā bara ledus palika visai tīrs.

Vai uz turieni braukšu vēl? Nu, hvz… Drīzāk nē.

RaimisD [18.jan]: Man no tā nav poņas, bet vietējie stāsta, ka Juglas kanālā ļurba ķerās.
Uz grunteni, galā slieka.
Pa nakti 3-4 var izsēdēt.

Informācija neapstiprinājās. Šī nakts pa tukšo :(