Piekrītu Fliperam par to lēkšanu līdzi modei.
Ja parādās teksti iz sērijas: "Esmu konkrēts iesācējs, kādu St.Croix vai Shimano augstā gala kātu man vajadzētu? Ķeršu līdakas 5x gadā", tad kaut kas šķiet dīvaini. Viens otrs varbūt arī ir gana labu rocību, lai varētu svētdienas kātiņam noskaitīt pāris simtus ebreju, bet laba daļa laikam ir pārāk iespaidojusies no foruma.
Kā pats savulaik pirku spiningu (pirms tam biju mēģinājis no kadiķa taisīt, bet nekas prātīgs gan nesanāca). Aizgāju uz mazu bodīti, kurā bija kādi 4 špiņa kāti. Paskatījos, parēķināju savas naudiņas un pārdevējai, kas laikam arī no copes lietām daudz nejēdza, teicu - dodiet man šito. Maksāja kādus 10 vai 15 latus un neieguvu pat to sliktāko - 10-30 bomīga paskata 4 riņķu kāts 2,10 garumā. Par 5īti vairāk būtu ticis jau pie mazliet smalkāka rīka, bet nebija jau toreiz bērnu dienās tā liekā piecīša...
Tā nu ar tādu bomi, iedāvinātu spoli, resnu mono striķi un mantojuma vizuļiem bakstījos. Apguvu to procesu. Tagad laika gaitā esmu ticis līdz smalkākiem rīkiem, pītajām auklām, glaunākiem vizuļiem u.t.t. Vai tāpēc es ko nožēloju? Nē, man ir bijis tas noderīgais izpratnes moments, kad saproti - šis man vairs neder tādu iemeslu pēc, vajag kaut ko savādāku un jau labāku, jo...
Ja parādās teksti iz sērijas: "Esmu konkrēts iesācējs, kādu St.Croix vai Shimano augstā gala kātu man vajadzētu? Ķeršu līdakas 5x gadā", tad kaut kas šķiet dīvaini. Viens otrs varbūt arī ir gana labu rocību, lai varētu svētdienas kātiņam noskaitīt pāris simtus ebreju, bet laba daļa laikam ir pārāk iespaidojusies no foruma.
Kā pats savulaik pirku spiningu (pirms tam biju mēģinājis no kadiķa taisīt, bet nekas prātīgs gan nesanāca). Aizgāju uz mazu bodīti, kurā bija kādi 4 špiņa kāti. Paskatījos, parēķināju savas naudiņas un pārdevējai, kas laikam arī no copes lietām daudz nejēdza, teicu - dodiet man šito. Maksāja kādus 10 vai 15 latus un neieguvu pat to sliktāko - 10-30 bomīga paskata 4 riņķu kāts 2,10 garumā. Par 5īti vairāk būtu ticis jau pie mazliet smalkāka rīka, bet nebija jau toreiz bērnu dienās tā liekā piecīša...
Tā nu ar tādu bomi, iedāvinātu spoli, resnu mono striķi un mantojuma vizuļiem bakstījos. Apguvu to procesu. Tagad laika gaitā esmu ticis līdz smalkākiem rīkiem, pītajām auklām, glaunākiem vizuļiem u.t.t. Vai tāpēc es ko nožēloju? Nē, man ir bijis tas noderīgais izpratnes moments, kad saproti - šis man vairs neder tādu iemeslu pēc, vajag kaut ko savādāku un jau labāku, jo...
9.oktobris 2014, 09:26 | links