Ar radinieku joka pēc uz ~2h aizšāvām uz Cirīti. Ne uz ko diži jau necerējām, tak jau rudens, taču brīnumainā kārtā līdaka kādu nieku zem mēra iekāroja zaļganu gumiju. Citādi - kā jau bija domāts, ne draņķa.
Redzēju tik vienu konkurentu :)
Šodien no rīta ar pīcku biju aizšāvis atkal no krasta sīkās pamakšķerēt, jo vajadzēja īpašiem nolūkiem. Ko domājies - pat neviena copiņa. Ne asarīša, ne raudiņas, nekā... Zinu, ir jau pavēls rudens, ūdens auksts un zive neaktīva, bet šitādu fiasko neatminos piedzīvojis jau n-tos gadus.
Tāds nu reiz kārtējais bēdu stāsts no manis. Rezumējums - uz ezeru vairs laikam doties jēga maza (neesmu dziļumu velcētājs, netīk tā štelle), jācer vien, ka kaut kad iznāks aizšaut uz kādu upīti, jo tur vismaz vēl kāda aktivitāte.
Redzēju tik vienu konkurentu :)
Šodien no rīta ar pīcku biju aizšāvis atkal no krasta sīkās pamakšķerēt, jo vajadzēja īpašiem nolūkiem. Ko domājies - pat neviena copiņa. Ne asarīša, ne raudiņas, nekā... Zinu, ir jau pavēls rudens, ūdens auksts un zive neaktīva, bet šitādu fiasko neatminos piedzīvojis jau n-tos gadus.
Tāds nu reiz kārtējais bēdu stāsts no manis. Rezumējums - uz ezeru vairs laikam doties jēga maza (neesmu dziļumu velcētājs, netīk tā štelle), jācer vien, ka kaut kad iznāks aizšaut uz kādu upīti, jo tur vismaz vēl kāda aktivitāte.
4.novembris 2012, 19:38 | links