Kas notiek Latgalē

nu ja viens ezers izsmelts jasmel nakosais lubanas mailes lai ker makskernieki kas jau palicis

Lielākā daļa likumu pieņemti lai būtu sev milīem labi.

Pats interesantakais Razna i Raznas dabas parkaa, kurā ir zinami ierobezhojumu darbiibai - bet tas bitiit matot - neliedz Lubana zvejniekiem tagad parzelties uz Raznu- TAS IR KAS!! Nejedziiba, bezbredels, totals bezpraats vai kaa to lai savaadaak nosaukt. UN KAS PAR TO IR ATBILDIIGS

uz Lubančika pat daži šodien esot sēdējuši :))

Komerciālās zvejas spiediens uz Rāznas ezera zivju resursiem ir uzskatāms par
augstu. Ietekmētas ir visu zivju populācijas, īpaši plēsīgo zivju, kā rezultātā ir izjaukts
balanss plēsēju un miermīlīgo zivju starpā. Spilgts piemērs ir asara nozvejas statistika.
20.gs. vidū asaru nozveja Rāznas ezerā sastādīja līdz pat 80% no kopējās nozvejas, kamēr
2016. gada kontrolzvejā asaru īpatsvars bija 29%, bet rūpniecisko zvejnieku lomos 1995.
gadā –
30% un
2015. gadā –
26%.

Skaidrs, ka Lubānā zivju stipri mazāk. Tāpēc jau Lubāna zvejnieki šoziem Rāznā strādāja.

valnaans, 25.marts 2017, 15:17

Tas, jau protams "nekādos vārtos" nelien!!! Tam bezpredjelam kaut kā gals jādara, bet kā? Interesanti, kurš ir tas, kilometriem tīklu, galvenais dalītājs? M. Švarcs, vai tur tomēr citi darboņi?

Rēzeknes upē vēl vairāk ūdens esot palicies.... :((

Ja jau copermanjiem ( prastajam makhskjernieks vulgaris) ir liegums tik un tik m aizliegts copeet caurteces dambji tilti u.ttt tad jau pavasarii visa zive nartot celjas uzaugsju - iet pret straumi tatad tur vispaar - tiem zivju celjiem jaabuut pilniigi briiviem. Nekad un neviens makhskjernieks - ar makhkjeri nenodaris a praktiski nekadu skaadi - bet vot tiikls salasa visu un zivei narsts nojauks - agram zive gaja augshaa, kjeera i zive Lubanaa bija - a tagad jau saka ka zives vairaak neesot (((

zivotaajs, 25.marts 2017, 09:27

Skaidrs, ka Lubānā zivju stipri mazāk. Tāpēc jau Lubāna zvejnieki šoziem Rāznā strādāja.

Ja jau copermanjiem ( prastajam makhskjernieks vulgaris) ir liegums tik un tik m aizliegts copeet caurteces dambji tilti u.ttt tad jau pavasarii visa zive nartot celjas uzaugsju - iet pret straumi tatad tur vispaar - tiem zivju celjiem jaabuut pilniigi briiviem. Nekad un neviens makhskjernieks - ar makhkjeri nenodaris a praktiski nekadu skaadi - bet vot tiikls salasa visu un zivei narsts nojauks - agram zive gaja augshaa, kjeera i zive Lubanaa bija - a tagad jau saka ka zives vairaak neesot (((

Agrāk Nagļu kanālā šajā laikā pilnā sparā ķērām karūsas , karpas un pārejās zivis ar parasto mašķeri, tagad diemžēl situācija ir gaužām kritiska, tur laikap pat mazo karūsiņu būs pagrūti nocopēt. Rezultāts ir tāds jo ir atnākusi info ka visa izteka ir pārstiepta ar tīkliem un zivīm vienkārši neļauj ieiet iekšā upē. Pasakiet kad tas bardaks beigsies, un to tīklinieku vissatļautība. Agrāk dzenāja un tīklus ņēma ārā, bet tagad darās kā grib un ar ko grib.

Ezera platums 7 km, un ar 17 km tikliem 3 reizes aptit var, ja...nutie.

par tiem Kvāpānu dīķiem runājot, man tie numuri neko neizsaka- tas sanāk tie dīķi, kurus Birze pieskatīja vai arī pie UTC Bāka esošie arī ir to skaitā?

ashukainis, 21.marts 2017, 08:23

Birze arī tos dīķus ar tīkliem pieskatīja..Pat tirgoja karūsas tādas 800 gr.-1 kg..

Alex, n...uj tu te tos palagus dublē?

21. martā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrā “Rāzna” norisinājās publisks informatīvs pasākums, kura mērķis bija iepazīstināt ieinteresēto sabiedrības daļu ar Rāznas ezera pētījumu un esošo situāciju un organizēt diskusijas par ezeru apsaimniekošanas jautājumiem. Pasākumā piedalījās Zemkopības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes, Rēzeknes novada pašvaldības un pagastu pārvalžu, nodibinājuma ”Vides risinājumu institūts” un zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji, zvejnieki, makšķernieki un vietējie iedzīvotāji.

Tikšanās pirmajā daļā Dagnis Vasiļevskis (Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija) akcentēja sugu un biotopu aizsardzību Rāznas ezerā, īpašu uzmanību pievēršot niedrājiem un īpaši aizsargājamām sugām, Rāznas ezera aizsardzības un zivju resursu kontroles jautājumiem.

Niedrājiem ir būtiska loma arī ainavas ekoloģisko nišu dažādošanā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteces mazināšanā. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidus niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot. Rāznas ezerā mīt arī īpaši aizsargājamas ierobežoti izmantojamas zivju sugas – repsis, sīga un zutis. Uz Dabas aizsardzības pārvaldes pastiprināto kontroles darbu norāda gan izņemto nelikumīgo zvejas rīku skaits, gan pie administratīvās atbildības saukto personu skaits. Šī gada pirmajos trīs mēnešos pie administratīvās atbildības saukto personu skaits ir gandrīz tikpat liels kā visā 2016. gadā.

Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Terēzija Kruste informēja par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu Rāznas ezerā laika periodā no 2010. līdz 2017. gadam. Uz 2017. gadu zvejas tīklu limits Rāznas ezerā ir 17 175 m, no kuriem 13 740 m (80%) paredzēti komerczvejai, savukārt 3 435m (20%) – pašpatēriņa zvejai. Šobrīd ar komerciālo zveju Rāznas ezerā nodarbojas 17 komersanti.

Visvaldis Noviks (Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālā vides pārvalde) analizēja ūdenssaimniecības Rāznas sateces baseinā un to radīto ietekmi uz ezera ūdens kvalitāti. Rāznas ezerā nonāk notekūdeņi, kas tiek savākti un attīrīti Čornajas un Lipušku ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, virszemes noteces ūdeņi no lauksaimniecības un meža zemēm, notekūdeņi no individuālajām saimniecībām. Aktuālākie jautājumi, kuriem jāvērš uzmanība, ir privātā sektora notekūdeņu apsaimniekošana, kā arī esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektīva darbība.

Matīss Žagars (nodibinājums “Vides risinājumu institūts”) informēja par veikto pētījumu un secinājumiem ( pētījuma kopsavilkums publicēts “Rēzeknes vēstīs” 17. martā, Rēzeknes novada mājaslapā www.rezeknesnovads.lv, kā arī pilnā apjomā ar to var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/ZIN_P_Raznas_ez_izpete_2016.pdf).

Galvenās rīcības, kas ieteiktas Rāznas ezera aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai, ir notekūdeņu ietekmes no ciemiem mazināšana, maluzvejniecības novēršana, makšķerēšanas industrijas attīstīšana un rūpnieciskās zvejas ierobežošana. Matīss Žagars uzsvēra, ka Rāznas ezera apsaimniekošanas jautājumu risināšanai nepieciešama vietējo iedzīvotāju, pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes ieinteresētība un atbalsts.

Makšķernieki un zvejnieki, kuri piedalījās pasākumā, aktīvi iesaistījās diskusijās. Viņi uzdeva jautājumus, kas viņiem ir svarīgi, piemēram, par kaitējumu, ko zivju resursiem rada jūraskraukļi (kormorāni) un kā tos ierobežot, par limitiem rūpnieciskai zvejai u.c. Tika izteikts priekšlikums attīstīt Rāznas ezeru kā makšķerēšanas tūrisma objektu, samazināt rūpnieciskās zvejas limitus, pārskatīt atļauju pārvietoties ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, skaitu un sadalījumu starp rūpnieciskās zvejas veicējiem un tūrisma pakalpojuma sniedzējiem.

Zemkopības ministrijas pārstāve Inese Bārtule norādīja, ka ierosinājumu zvejas tīklu izmaiņām tiesīga iesniegt pašvaldība, un, ja tāds ierosinājums būs, tas tiks izskatīts.

Dabas aizsardzības pārvalde ir atzīmējusi galvenos jautājumus, kuru risināšanai pievērsīsies uzreiz pēc sanāksmes:

1) Iestāde konsultēsies ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību jūraskraukļu jautājumā un sniegs informāciju par iespējamiem risinājumiem un rīcībām sugas ierobežošanai.

2) Rāznas ezera pētījums tiks nosūtīts zinātniskajam institūtam “BIOR” izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Nepieciešamības gadījumā tiks lūgts nodibinājumam “Vides risinājumu institūts” precizēt pētījumu.

3) Sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību meklēs iespējami labākos risinājumus un kompromisus Rāznas ezera apsaimniekošanai un informēs sabiedrību par procesa virzību.

Dabas aizsardzības pārvalde izsaka pateicību visiem sanāksmes dalībniekiem par aktīvu līdzdalību, viedokļu un ieteikumu sniegšanu Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanai.



Informāciju sagatavoja:
Elīna Ezeriņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja, Tālr.: 26789874 elina.ezerina@daba.gov.lv

Vairāk informācijas:
Regīna Indriķe,
Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja, tālr.: 29139677
regina.indrike@daba.gov.lv

Cegls, panem te copeslietas kur ir blogi- tur par Raznas sapulci ir kkas :))

"2017. gada 21. martā plkst.13:00 Dabas aizsardzības pārvalde dabas izglītības centrā “Rāzna” (Skolas ielā 3, Lipuškos, Mākoņkalna pagastā, Rēzeknes novadā) organizē publisku informatīvo pasākumu, kurā aicināti piedalīties vietējās pašvaldības pārstāvji, makšķernieki un zvejnieki, kā arī ikviens interesents."

Varbūt kāds apmeklēja šo pasākumu? Ko labu pastāstīja?

Garām braucot gar Lubāna ezeru pretim pludmalei busiñß, ezerā ~500m sēdēja viens makßkernieks! Uz tā saucamā ledus var tikt, ja nu vienīgi ar brienambiksēm!
Aiviekstē pie slūzām margas zem ūdens.

Šodien darba darīšanās pa Dagdas ceļu nobraucu gar Rāznas ezeru. Vietām vīri vēl sēž. Cik varēja saskatīt, tad: Lamašos - 1, Strodos - 7, pretī Foļvarkovas pieturai tālumā - 1 un iegriezos arī apskatīties, kas darās Čornajas līcī pie pludmales, tur arī - 7. Tas viss nedaudz pēc plkst. 15:00. Esiet prātīgi!

sestdien bij zem ūdens Aiviekste, it kā ūdens tik paaugstinājies esot, ne krities.... to redzēju pie slūžām, ekskursijā braucot...