Kā jau teicu, citā topikā, sanāca būt Ludzas rajonā. Pacopēju netālu no Ezerniekiem.
Smuks, neliels ezeriņš.
Iegājām piektdienas rītā.
Ņēmieni daudz, realizēti kādi desmit. Līdaciņas mazas, visas aizpeldēja savās darīšanās.
Ielaidām ūdas, lēpju lauka tuvumā uz kantes.
Pagājām malā metrus trīsdesmit, viena izšāva. Galā strimala. Pa laimi nebija baigi ierijusi, sanāca bez traumām atbrīvot. Tanī rītā ūdas izšāva vēl pāris reizes.
Paši strādājām uz kants gar meldru sienu. Bija skaists ņēmiens.
Lielais Peto piezemējās pusmetru no meldriem. Blakus, pāris metru attālumā stāvēja pamatīga mamma. Pie dziļuma ap 3 metriem tā medīja praktiski virspusē, es redzēju starta mutuli. Pēc mirkļa mutuls kur iemetu. Piecērtu, kā pret sienu, mēģinu pavilkt, nevar izkustināt. Un palaida vaļā. Apmētāju, vairs nereaģēja. Pieļauju tamdēļ, ka mazās tusēja ūdens virspusē, tā līdz metram.
Pavilkām līdaciņas lēpēs ar zāļiniekiem. Dabīga gumija strādāja labāk par rotu un dzelžiem zāļiniekiem.
Izvilkām pa kādai padziļajā 4m plato. Ehalotā reizēm redz, ka stāv pie zāļu kušķa. Ezers dzidrs, gaismas pietiek, zāles ir pat ap 5metru dziļumu.
Padarbojāmies dziļumā ap 8-10metri. Klusums. Varēja novērot pamatīgus mazo zivju barus pusūdenī.
Bišķi pagrēkoju. Testam ieliku vēžu murdiņu. Tīri pārbaudīt vai tie tur ir.
Viens ielīda :)) murds
,, lietussargs,, . Pabarots un palaists vaļā.
Piektdienas vakarā uznāca kapitāls negaiss.
Sestdienas rītā negājām, stipri lija.
Vakara brauciens bez nevienas copes 2 stundās.
Svētdienas rīts 3 stundas pa nullēm.
Tas negaiss laikam nenāca par labu līdaku copei.
