tad nu atskaite par sodienas copi Zebrus ezerā, sakums neilgi pirms desmitiem, katram viens karodziņš ielikts(dzīvās zivtiņas jau bija), un dodamies uz brekšu vietām iebarojam, lenam sakam, paiet stunda, divas ne copes, dodamies talaak meklēt, nu pilnīgi nekā, ap pulksten diviem piesakās maziņš plicēns, liekas nu jau būs, bet figu
vel viena raudiņa, un dodamies mājās, pilnigs bezkļovs! cik runaju ar paris večiem kas bija otrā pusē, tiem ar pilnīga nulle.
20.janvāris 2011, 16:25 |
links