Makšķerēšana jūrā

Mozka labak par zusiem .....

Intereses pēc parakņājos internetā, akmeņus nedrīkst lasīt krasta erozijas pēc .
Bet nu gan pietiks arī, sākā ar vienu un beidza ar pasmiešanos .....

Saprotu - ķīnā biju dažādos parkos kur pa takām gāja triju Latvijas iedzīvotāju skaits .Tur saprotu - ja katrs paņems pa akmenītim -būs tuksnesis :)) Bet te pie mums !!! Sviests !!! .... bet varbūt jau laicīgi vajag nodrošināties ...kā nekā pasaulē šogad būs jau 7 miljardi ciuvēku :)) ..cik sapratu tagad septembrī piedzimšot 7 miljardais ...būs baigais kodiens :)))

realitaate tikai ir taada, ka kolkaa akmeņu pludmalēs vispaar nav. Vienīgie akmeņi ir kolkas ragā no vecās bākas kuri palikuši. varbūt aisliegums, lai tuuristi suveniiros nesavaas to mazuminju, kas no vecaas baakas palicis

Pašvaldības policija .

Kas skatās tos akmeņus ?:D

Brālīti , patiešām nevar tos akmentiņus lasīt , pareizāk tas ir atļauts tikai vienai firmai , es esmu ar to saskāries , līdz tam arī domāju ka to var darīt jebkurš . Firma tos akmentiņus tirgo pa 70 santīmu gabalā .

100% neatceros vai tieši kolkā, bet bija vienā no pašvaldībām tāds noteikums, man Kolka ir tik pat tuvu cik Rīga :) Nu ja vietējie izdomāja ka nedrīkst kaudzēm lasīt "īpašos" akmeņus , nu tad nevar :). Bet šeit pat forumā lasīju kā viens bija ar šiem akmeņiem nobetonējis vannas istabu :))
Secinājumus izdari pats .....Vispār man tā tēma sāk piegriezties- priekš manīm tā skaitās elementārākā uzvedība...
Bija te Oltem tāds raidījums kurā viena vietējā tantele (pēc izloksnes nevarēja būt pārāk talu no maniem novadiem) minūtes 15 skaidroja kapēc nedrīkst ņemt kokus no kāpām, kurināt ugunskurus un brist kur pagadās, nerunājot nemaz par piecūkāšanu ...Rezultātā , jau pagājušo gadu puse man zināmo ceļu kur varēja brīvi piekļūt pie jūras ir bloķēti kā arī vienai daļai šeit salīmētas soda kvītis uz 50 ls .

Riktīgi norēcos par par to ka jūras akmentiņus nevar lasīt :))))) Kas jums Roli tur pie jūras tāda kandža vai tas gaiss tāds ??:))))))

Tātad, lai beigtu šito tukšo pļurkstēšanu un pasaku stāstīšanu
1) man zināmā 150km jūras piekrastē neviena pašvaldība neļauj ne dedzināt kokus , ne braukāt ar autiņiem pa kāpām .
2) pašvaldība izniedz zvejniekiem licenzes ar tiesībām piebraukt pie pašas jūras, tas domāts laivu iecelšanai un apkalpošanai (tādas ir pāris uz pašvaldību)
3)Nezinu kādas tiesības dod pašvaldība vai valsts vienkāršam bušu ķērājam pārbaudīt, uzraudzīt kādu teritoriju
4)Liepājā nav neparasta pludmale, ja nu vienīgi skaitās ka ir smalkākā jūras smilkts, šādi un līdzīgi ir visās man zināmās pašvaldībās noteiktie uzvedības noteikumi, piemēram kolkas pusē bija aizliegts arī lasīt cik tur tos akmeņus un vest mājās kā suvenīru. Ir vēl lielas un plašas īpaši aizsargājamas zonas .

muļķis paliek muļķis, ne ko pielikt ne ko atlikt :DDDDDD

Šitajā valstiņā viss ir vienā vietā jo daži pat likumus nespēj saprast, un izlasīt kas tajos rakstīts, bet kā kopēt tuftu tā pirmie. 1. Ja nav noteikta speciālā norma (tjipa pašvaldību noteikumi, dabas liegums utt.) pludmalē var kurt ugunskuru, bet kāpu zonā tad, kad baigi vajag nederīgus kokus dedzināt. 2. Braukāties ar a/m kāpu zonā, pludmalē var, bet pa ceļiem un nenobraucot zālīti, bet ja vajag nobraukt zālīti, tad tikai ja uzraugi vai apsaimnieko doto teritoriju (CSN un zīmes arī ir). Vēl norma nosaka - pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem (savu pakaļu šurpu turpu vadāt), bet ja vajag kravu pārvietot - tjipa lasi no jūras izcelt vai laivu jūrā dabūt? Pēc dažu uzskatiem ar rociņām nest ?
Liepājā parastas pludmales nav, bet ir Liepājas pilsētas pludmale, kur ļoti daudz ko nevar darīt, kā arī Liepāja nav visa Latvijas pludmale.

L APK
81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

L APK
57.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana

Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz tūkstoš latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.

Speciāli imations par braukāšanu ar mašīnu kur grib un ugunskuru kūršanu kur grib :)))
Speciāli priekš tevīm iekopēju ...
36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.

(21) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;

9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

Nu un kur ir iekopēts 36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. A to neviens neko pats nejēdz internetā sameklēt........

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk — piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.
2. Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai pa iedomātu līniju, ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteiktās prasības par krasta kāpu aizsargjoslas un ierobežotas saimnieciskās darbības joslas minimālo platumu, kā arī prasības attiecībā uz īpaši aizsargājamiem biotopiem atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” un Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.
3. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku un teritorijas plānojuma termiņu. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā un nosaka jaunas aizsargjoslu robežas, izdarot grozījumus teritorijas plānojumā.
4. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.
5. Krasta kāpu aizsargjoslu, ja nepieciešams, dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie ceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.
6. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu paredzētajās vietās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.
7. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, kā arī cilvēku aizsardzības prasības nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo jomu.
8. Piekrastes aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī saskaņā ar citiem vides normatīvajiem aktiem.
9. Piekrastes aizsargjoslu saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem vides normatīvajiem aktiem kontrolē Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas. Piekrastes aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Jā , ja kāds palasītu sīkāk tad zinātu, ka katrā pašvaldībā ir savi saistošie noteikumi, tā pat ir MK noteikumi , kas apraksta pārkāpuma būtību kā arī aizsargjoslas lielumu , ja nav noteikts citādi tad tie man liekās bija 300m .
Boroda- nesaprotu kādus linkus Tu vēl gribi APK pantus ierakstīju no intervijas izvilkuma Nīcas novadā, šeit vēl varu ielikt ko nosaka papildus Liepājas dome attiecībā uz pludmali :
8.4. Par krasta kāpu aizsargstādījumu izrakšanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz piecsimt latiem.
8.5. Par naktsmītnes ierīkošanu, telts celšanu un ugunskura kurināšanu pludmalē izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
8.6. Par pārvietošanos peldvietās ar motorizētajiem transportlīdzekļiem (laivu, ūdens motocikliem vai vējdēļiem, kaitiem u.c.), izņemot glābšanas dienesta ūdens transportlīdzekļus, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no desmit līdz simt latiem.
8.7. Par peldēšanu peldvietās aiz izvietotajām norobežojošām zīmēm (bojām) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
8.8. Par peldēšanos laikā, kad peldvietā uzvilkta peldēšanās aizlieguma zīme, uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
8.9. Par peldēšanos bērniem vecumā līdz 12 gadiem bez vecāku uzraudzības uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.


Šādi vai citādi administratīvās atbildības noteikumi ir katrā pašvaldībā, vismaz no Papes līdz Ziemupei .

Aizvakar atlkal biju bušu medībās, no 16:00 - 20:00 uz garneli pieteicās tikai 2 mazulīši. Līdz ar krēslu un nomainot ēsmu uz renģi vēl četras laba izmēra butes uz otru kātu uz kura bija garnele vēl kādi 10 sīkie. Kopumā izdarīju secinājumu, ka bute tagad labāk tomēr reņģi grib, pie tam uzliekot lielāku kumosu nav tik bieži jāpiedzīvo vilšanās, ka galā atkal būs mazie bušulīši.