Par to Miķeļbāku, (bez)vēju, straumi un svinu varu teikt, ka ir gadījies kaut kas līdzīgs par ko runā. Bet tas ir noticis, kad vējš tiešām ir bijis vairākas dienas no 8 un vairāk m/s. Proti, vējš līdz tam ir bijis praktiski no krasta, bet copes dienā un bezvējā svinu stingri nes uz labo pusi. Šādos gadījumos versiju būs vienmēr gana daudz un viena no tām varētu būt, ka vēja rezultātā ienestās silto ūdeņu massas atklātajā jūrā saskarē ar aukstajiem ūdeņiem rada papildus enerģiju, un pieaug straumes intensitāte. Aizpūstās ūdens massas arī atgriežas atpakaļ uz krastu. Pēc 1 -2 dienām viss stabilizējas. Principā šajā piekrastes zonā straumes virziens ir bijis uz Kolkas pusi vienmēr. Straume ir bijusi lielāka, vai mazāka un svins lielāko daļu copes reižu ir nests pa labi uz Kolkas pusi. Pašā Kolkasraga lieljūrā gan ir gadījis dažādi, bet tur ir cits stāsts. To vislabāk noteikti pārzin Leonīds.Pretēji pulksteņa rādītāja gaitai
Līdzīgi kā citās jūrās un okeānos, arī Baltijas jūrā ir nemainīgas jūras straumes. Valdošā ūdens virzīšanās jūrā ir pretēja pulksteņa rādītāja virzienam, ko nosaka Zemes griešanās ap savu asi, – ziemeļu puslodē ūdens plūsma tiek novirzīta nedaudz pa labi. Ja iemetīsim ūdenī pudeli ar vēstuli pie Vācijas krastiem, tālāk tā peldēs gar Lietuvu un Latviju uz Igauniju, tālāk – uz Somiju vai arī nogriezīsies gar Zviedriju uz dienvidiem, un varbūt atgriezīsies atpakaļ ceļojuma sākumpunktā.
24.janvāris 2020, 19:07 |
links 
