Makšķerēšana jūrā

Vakar ragā 5gab.Zaļais daudz un kustīgs.

seedoo [04.09.19]: Par siltu. Tīklos ar neka pràtīga.

Man ar info, ka tīklos nekā pratiga nav, bet tas līcī netālu no Kolkas

Par siltu. Tīklos ar neka pràtīga.

buslis [03.09.19]: cope71 [Vakar]: Vairākās Rīgas jūras līča pludmalēs novērojama neierasta parādība - piekrastē izskalotas rozā nokrāsas medūzas. Lai redzētu neparastāš radības, tālu ūdenī nav jāiet - daudzas no tām peld tieši pie krasta un ir pamanītas Vecāķu un Lilastes pludmalēs. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists portālam "Riga.lv" pastāstīja, no kurienes Rīgā ieradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību varēs vērot.
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga - Ausainā aurēlija. Tieši tās vasaras otrajā pusē - it īpaši augusta beigās un septembrī - atrodamas Rīgas līča piekrastē. Aurēijas ir apaļas un caurspīdīgas - kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Retu reizi sastopama cita medūzu suga - Smalktaustekļu cianēja, kas reizēm ieraugāma Papes apkaimē.

Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo.Labi ka cilvēki nav vēl sākuši cepties par to, ka medūzas mirst no 5G.
Bet pa nopietnam. Mans draugs no plkst 15 makšķerē Sārnatē. Uz to brīdi baigā zāle un cope nekāda. Vēlāk uzzināšu kā gājis iemetīšu atskaiti.

Tā arī nekas nemainījās. Tikai zāle un baigā straume. Divas butes un tas arī viss.

Vakar ieskrēju Lūžņā- nevienu medūzu tur neredzēju.

Appi.poties var summā dēl tām medūzām.

Viena persona aizdirš visu forumu :(

Smieklīgi, bet humors arī pieder pie copes!

.

Jā, vecie alkoholiķi bija sataisījušies uz medūzu copi jūrā.! Divas dienas analizēja to uzvedību un barošanās īpatnības!:)

Te tak tā jau tradīcija,ienāk kāds anonīms jefiņš un sabojā visu copes štelli...

t

Diskusija, tā teikt. Bet jā, par daudz goda medūzām.

Jobnutsa....par ko viss šeit ir pārvērties! Izskatās, ka jauna sadaļa būs jāver vaļā! Agrāk vismaz kāds par copi ar ko iemeta, personīgi pēc pār nedēļ aizbrauks aplūkot, tad ar ko sīkāk!

Un nu visi korītī skaļi, vatņiku trollim patiks!

cope71 [03.09.19]: Vairākās Rīgas jūras līča pludmalēs novērojama neierasta parādība - piekrastē izskalotas rozā nokrāsas medūzas. Lai redzētu neparastāš radības, tālu ūdenī nav jāiet - daudzas no tām peld tieši pie krasta un ir pamanītas Vecāķu un Lilastes pludmalēs. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists portālam "Riga.lv" pastāstīja, no kurienes Rīgā ieradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību varēs vērot.
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga - Ausainā aurēlija. Tieši tās vasaras otrajā pusē - it īpaši augusta beigās un septembrī - atrodamas Rīgas līča piekrastē. Aurēijas ir apaļas un caurspīdīgas - kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Retu reizi sastopama cita medūzu suga - Smalktaustekļu cianēja, kas reizēm ieraugāma Papes apkaimē.

Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo.

Labi ka cilvēki nav vēl sākuši cepties par to, ka medūzas mirst no 5G.
Bet pa nopietnam. Mans draugs no plkst 15 makšķerē Sārnatē. Uz to brīdi baigā zāle un cope nekāda. Vēlāk uzzināšu kā gājis iemetīšu atskaiti.

Vairākās Rīgas jūras līča pludmalēs novērojama neierasta parādība - piekrastē izskalotas rozā nokrāsas medūzas. Lai redzētu neparastāš radības, tālu ūdenī nav jāiet - daudzas no tām peld tieši pie krasta un ir pamanītas Vecāķu un Lilastes pludmalēs. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists portālam "Riga.lv" pastāstīja, no kurienes Rīgā ieradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību varēs vērot.
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga - Ausainā aurēlija. Tieši tās vasaras otrajā pusē - it īpaši augusta beigās un septembrī - atrodamas Rīgas līča piekrastē. Aurēijas ir apaļas un caurspīdīgas - kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Retu reizi sastopama cita medūzu suga - Smalktaustekļu cianēja, kas reizēm ieraugāma Papes apkaimē.

Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo.

Medūza (mitoloģija)
briesmone sengrieķu mitoloģijā, viena no gorgonu māsām
Medūza 16. gadsimta Karavadžo gleznā
Medūza (sengrieķu: Μέδουσα) grieķu mitoloģijā ir briesmone, viena no gorgonu māsām. Vienīgā no māsām, kas bija mirstīga.

Parasti tiek attēlota kā sieviete, kurai matu vietā ir dzīvas indīgas čūskas. Vairākumā avotu ir minēts, ka viņas vecāki ir Forkijs un Kēto. Saskaņā ar Aishilu un Hēsiodu Medūza dzīvojusi netālu no Kistēnas salas, kas, iespējams, atradusies Egejas jūras ziemeļrietumos.

Medūzai galvu nocirtis Persejs, kas to pēc tam izmantojis kā ieroci un vēlāk atdevis Atēnai glabāšanā.

Medūza
Medūzu uzbūve ir ļoti vienkārša. Tām ir lietussarga veida jeb zvanveida ķermenis, kura apakšdaļas centrā atrodas mute, kuru ieskauj mutes lēveri.[2] Zvanveida ķermeni apņem taustekļu vainags.

Lielākajai daļai medūzu nav īpašas gremošanas, osmoregulācijas, centrālās nervu, elpošanas orgānu vai asinsrites orgānu sistēmas. Lai arī medūzai nav skeleta, tai ir balstplātnīte (manubrium sterni), kurai ir kātveidīga struktūra, kas nokarājas no centra uz leju ar muti pašā galā. Mute atveras gastrovaskulārā dobumā, kurā norit visi gremošanas un vielmaiņas procesi. Gastrovaskulārais dobums ir savienots ar starveidīgiem kanāliem, kas stiepjas līdz medūzas zvanveidīgā ķermeņa malai.[3]

Medūzai nav nepieciešama elpošanas sistēma. Tās membrānai līdzīgā āda ir tik plāna, ka skābekli tā uzņem difūzijas ceļā. Lai arī medūzas spēj brīvi pārvietoties, to kustības iespējas ir ierobežotas. Medūza pārvietojas, ritmiski saraujoties tās zvanveida ķermenim. Saraujoties tiek izgrūsts ūdens, un medūza kustās uz priekšu. Dažas sugas ir ļoti aktīvas un enerģiski peld gandrīz visu laiku, toties citas ir samērā pasīvas.[4]

Medūzas ķermenis satur ļoti daudz ūdens, kas ir vairāk kā 95% no kopējās masas. Zvanveidīgais ķermenis sastāv no želejveida vielas, ko sauc par mezogleju, kuru aptver un no apkārtējās vides aizsargā 2 aizsargkārtas — no ārpuses medūzu sedz epidermas kārta, bet iekšējā dobumā mezogleju nosedz gastroderma. Tās šūnās, kuras sauc par barošanas epitēlijmuskuļšūnām, noris barības gremošana. Gastrodermā ir arī dziedzeršūnas, kurās veidojas gremošanas fermenti.[5]

Un tas pirmais mans rakstītais nebija tev, toni, domāts. Man te ir viens cits elks!:)
Bet, ja vēlies, laipni lūgts! :))