Makšķerēšana jūrā

Cik man zināms, lai bute, menca u.c jūras zivs varētu sekmīgi nārstot, ir nepieciešams zināmas sāls promiles ūdenī un zināms skābekļa daudzums. Ja kā raksta pēdējā desmitgadē un vēl bik ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru nenotiek regulāri, rodas beigtās zonas kur skābekļa nav, vai ir ļoti maz, un arī sāļums samazinās dēļ jūrā ieplūstošā saldūdens. Līdz ar ko nārsts dažām sugām tiek apdraudēts, un zivju resursi neatjaunojas tā kā mēs to gribētu. Piemēram, kaut kāda mencu populācija, kas nārsto pie Zviedrijas krastiem ir kritiskā stāvoklī. Tuvāk Ziemeļjūrai tas sāļums acīmredzami ir citādāks un līdz ar ko arī cits zivju lielums un daudzums.
Es neņemos tagad pētīt ģeogrāfiju, paskaitīsim - Daugava, Lielupe, Venta, Gauja, Ņeva utt. Tas viss atšķaida to sālījumu un tur nu mēs neko nevaram darīt, ja nu vienīgi Kategatu izbagarēt pa riktīgo, bet dāņi un zviedri diez vai to pieņems un kā to izdarīt, vienīgi citplanētieši varētu zināt.
Wikipēdijā raksta, ka Kategats tulkojumā no dāņu valodas nozīmē - kaķenes caurums.

Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.

skiperis, 11.decembris 2016, 12:51

Attiecībā uz zivīm, vai kādai no Baltijas jūrā esošajam sugām krievu copmaņiem ir ierobežojumi vispār? Nu lašveidīgajiem, piemēram?

Kurš, ta negrib...:))

Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.

skiperis, 11.decembris 2016, 12:51

Es ar tādas gribu. :)

Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.

Noteikumos joprojām 10 kg. Ja butes pārvācas uz lejasgalu (LT, POL) tad iespējams, ka dēl tā, ka tur ir tuvāk Z- jūra līdz ar ko ūdens varbūt ir sāļāks. Ari mencas škiet, ka tur ir vairāk un lielākas. Tas mans subjektīvais iekšzemes žurkas viedoklis.

Bjorgvins interesantu informāciju pasniedza. Nez ko mini_Me kungs par to saka. Viņam tā kā pretēja informācija.

No kurienes Tev tādas ziņas?

16.7. plekstes un salakas – 10 kilogramus no katras sugas;

Sīkrags vakar noslēdzās ar 19 butēm.
Iestājoties tumsai, man par izbrīnu, cope apstājās. Parasti tieši naktī saķeru vairāk kā pa dienu.
Bet ja salīdzina, ka man blakus esošie pa visu dienu 1 buti noķēra, tad jau vēl man ir paveicies.

Runājot par zvejas kuģiem, regulāri viņi traļos saķer butes, sīgas utt., brīžiem viņi par seklumu izbrauc un visus labumus saķer - un neviens viņus nekontrolē. Zivju blīvums ik gadu arvien vairāk sarūk.
Vakar copējot vēl dzirdēju no copmaņiem, ka sakarā ar to, ka grunduļi ēd butēm visu barību nost, daļa butes ir emigrējušas uz Lietuvu un Poliju (centrāltirgū pat tirgojot butes no Lietuvas jau).
Tā kā makšķernieku 10kg norma jau šobrīd liekas kā "Neiespējamā misija", agrāk varēja 3-5h laikā normu saķert, tagad pat 12h laikā nesanāk pat tuvu. Protams, dažiem ir arī paveicies, bet liels retums.

Ne asakas visiem.

truksis, 11.decembris 2016, 09:34

vispār jau atkal 5kg norma

Bjorgvin,
paldies par izsmeloso informaciju.

Esmu uzaudzis juras krasta, zvejnieku ciema, kur loti labi zinu, ka likumi tiek parkapti.
Bet tie, protams, ir atseviski gadijumi.

Ne asaskas.

Malacis, ka atsaucies! Paldies par informāciju no pirmavota!

ta,cienijamie busu makskernieku kungi.jusu diskusija paliek interesanta.tikai bumbina tiek spardita vienos vartos.jus piesaucat zvejas kugu komandas loceklus un es esmu klat neatvairams ka rudens salnas.es esmu zvejas kuga kaptenis,kura valasprieks ir makskeresana.ta ka parzinu abas puses.zvejnieks un makskernieks it ka interesanta kombinacija.makskeret es saku kad mierigi vareju nesaliecoties iziet pa galda apaksu,jo dzjvoju forelupes krasta.tad es vel nezinaju ka dzives likloci novedis mani zvejas flote.tagad pie lietas - atbildesu uz visiem izvirzitajiem jautajumiem.1. seklumi -saskana ar zvejniecibas noteikumiem zvejas kugi nedrikst zvejot seklak par 20 metriem,parkapt nav iespejams jo mums nepartraukti seko no monitoringa centra.uz kuga stav aparatura kas nepartraukti uzrada atrasanas vietu. 2.popularaka busu copes vieta - irbes saurums. vairakus gadu desmitus irbes sauruma ir AIZLIEGTS kugiem zvejot.ja kads sinis vietas zvejo,tad tas ir laivas un iespejams daudzi to dara nelikumigi.inspekcijas kugi biezi apseko piekrastes udenus un vienmer izcel nelikumigus tiklus.3.uz 30-40 metriem busu esot ka liellopu meslu.tas ari diemzel ir mits.tapat ka visas zivis butes migre.gan uz narstu 70 -90 m dziluma,gan atpakal baroties lidz pasam krastam.ta ka nav patstavigu dzilumu ar sausaligu zivju koncentraciju.4.nozveja 1 tonna stunda.iespejams laimiga sagadisanas,parsvara zvejnieka sapnis.realitate - 100 kg stunda,retumis lidz 200 kg stunda.5.cik izdevigi ir zvejot butes.absoluti neizdevigi.tas ir izmisuma solis,kad nezvejojas menca un nav bretlinu limitu dazi kugu ipasnieki lai kaut cik nodarbinatu kugi suta uz butem.prieks komandas tas ir tas pats kas izsutisana uz sibiriju.baigais cakars,nozveja maza,cena uz buti smiekliga.atticigi ari aldzina smiekliga.sogad kugi praktiski nav speciali zvejojusi butes.kugi principa dalas 2 grupas - vieni specializejas uz mencam.vini ari noker butes piezveja.otri uz bretlinam un rengem.es piederu pie otras grupas.mums bute piezveja trapas mazak neka jums sliktakaja copes diena,jo tralis strada cita horizonta.6.kur ir fiska - ja esat ieveroiusi,tad pedejos gados loti biezi ir netipiski laika apstakli.vai nu tropisi silts,vai ka sogad ilgstosi puta austrumu veji un kritas udens limenis.tas viss iespaido vairak neka zvejnieki un makskernieki var nodarit.trakakais ka iespaidojas na pa taisno zivs,bet gan vinas baribas baze.tiesi zooplanktons no sim izmainam cies visvairak.un talak viss aiziet pa kediti.ta ka ar mums brauka zinatnieki un veic petijumus tad saprotat ka sis zinas nenak nozila gaisa.atklati runajot situacija ir bedigaka neka mes visi domajam.

Sīkrags vakar noslēdzās ar 19 butēm.
Iestājoties tumsai, man par izbrīnu, cope apstājās. Parasti tieši naktī saķeru vairāk kā pa dienu.
Bet ja salīdzina, ka man blakus esošie pa visu dienu 1 buti noķēra, tad jau vēl man ir paveicies.

Runājot par zvejas kuģiem, regulāri viņi traļos saķer butes, sīgas utt., brīžiem viņi par seklumu izbrauc un visus labumus saķer - un neviens viņus nekontrolē. Zivju blīvums ik gadu arvien vairāk sarūk.
Vakar copējot vēl dzirdēju no copmaņiem, ka sakarā ar to, ka grunduļi ēd butēm visu barību nost, daļa butes ir emigrējušas uz Lietuvu un Poliju (centrāltirgū pat tirgojot butes no Lietuvas jau).
Tā kā makšķernieku 10kg norma jau šobrīd liekas kā "Neiespējamā misija", agrāk varēja 3-5h laikā normu saķert, tagad pat 12h laikā nesanāk pat tuvu. Protams, dažiem ir arī paveicies, bet liels retums.

Ne asakas visiem.

Nu, copmaņi, visas pretenzijas pie MOSP. Viņi apgalvo, ka pārstāv Latvijas makšķerniekus.

Mans izskaidrojums ir tāds, ka decembrī bute no krastiem atkāpjas , jo pazūd barības bāze. Vēl nāk nārsta laiks, bet kāpēc bute nāk pie krastiem reāli sākot ar augusta beigām, izskaidrojumu nerodu......., kur viņa barojas līdz tam laikam, vai tiešām dziļākos ūdeņos.

Pravietis, 9.decembris 2016, 20:47
Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

mini_Me, 10.decembris 2016, 16:08

Sveiks,

Tā nu iznāk, ka brīvvalstī makšķernieki ir kļuvuši bīstamāki par zvejniekiem ar traliem un murdiem...Tas taču ir smieklīgi, ka bada pātagu īpašniekiem ir pātagu skaita ierobežojums un vēl butes nozvejas kvota. Būtu kāds buržujs nācis un noķēris tos 10 kg.......

Ir mēģināts aukstais kūpinājums,švaki tirgojās,jo tās bija lielākas par kg.Reiz bija...

un kāpēc gan to tonnu nenokūpināt un neiztirgot ?

cento, 10.decembris 2016, 18:58

Tiešām nezinu. Mēģināsi?
Stāsts gan bija par to, ka butes jūrjā vēl joprojām ir kā dubļi, tik kā kurā vietā un kāda nu kuram ir vēlēšanās viņas noķert, vo.

un kāpēc gan to tonnu nenokūpināt un neiztirgot ?

Mans izskaidrojums ir tāds, ka decembrī bute no krastiem atkāpjas , jo pazūd barības bāze. Vēl nāk nārsta laiks, bet kāpēc bute nāk pie krastiem reāli sākot ar augusta beigām, izskaidrojumu nerodu......., kur viņa barojas līdz tam laikam, vai tiešām dziļākos ūdeņos.

Pravietis, 9.decembris 2016, 20:47

Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

Kā vakar,tā šorīt Kolkas tuvumā butes ņem ļoti kūtri.Copi neredz,velk ārā-āķi tukši.Te derētu fīderkāti un tad pa zobiem.

Kāds Pāvilostā nemakšķerē? Varbūt kāda informācija aizķērusies?