Par to,ko rakstīja iepriekš (chp) russaku forumā ir bilde...iespaidīgi lomi!!!:)))Un tad vēl pabrēciet,ka zvejnieki ir sliktie zēni...!!!:)))Abi labi...!
::))) Cava Cava Nevajag pinnjaat !!! Zivis vajag vest maajaas kaartiigas !!! Ja nekjeraas nekas praatiigs protams kad vajag nopirkt it seviskji par taadu naudu . 1.40 Ls par lieliem brekshiem un liidakaaam tas ir OK !! Mums Topinjaaa 4.90 Ls liidacinja taada makjeniit apzuvusi !! I to nevar zinaat no kurienes naakusi !! A PEIPUSA ZUVIITE AI AI Cik GARDA !! Un ja kas tad shonedeeelj veel ne bet naakosh nedeelj gan divas dienas ES PEIPSAA !!!! ::))) TIEKAMIWS TUR !!!! Ne
asakassss !!!
Ievadam nedaudz postroka piedāvājuma. Ja nu kādam iet pie sirds, var palaist fonā:
Praktiski viss janvāris copes ziņā ir urbināts kā tads viens deguns (ne)iesnu laikā. Urbināts ~ 15h, ~ 200 reizes un izvilkti ~ 10 puņķīši (svītraini tādi). Vobšem urbināšanas skils uzkačāts, un nevar saprast vai ķert nemāku, vai netajos stadionos ķeru. Tāpēc, lai izvēdinātu stulbas domas no paura, jāizšauj ka uz Igauņu ārēm. Ar Jožiku savanāmies, tjipa Pēranava vai Peipis. Monēta beigu beigās netiek mesta un nolemjam doties tur, kur sirds vairāk velk.
Tātad Peipīts!!!
Sazvanu Polarisu, šamais žuvīti kur savu ir atradis- ķerās ar', mēs tad piesakās ciemā uz vienu kārtīgu divdiennieku.
10.02.2013
Svētdienas rīts padodas ļoti miegains, ceļš ar tāds gurdens, bet tuvojoties ūdeņiem, viss gurdenais pats no sevis kur pazūd. Kopeja un smalkmaizītes, čau, Polaris, šodien baigi labā diena izskatās ka būs: vēja nav, sniedziņš snieg un tam visam vel pa virsu kārtīga +0 deva.
Tā nu nedaudz vīri uzkurbulējušies, salec dzelzs rumakā un vālē ~ 20.min. uz ~ 8km. Vieta: izeja no kādas tur bedres, dziļums ~ 5m, visa grunts nosēta ar ēst gribošām zivīm. It kā. Vismaz vietējie tā runā.
Izrāpjamies no kulbas, kur un kā? It kā vienmēr pa labi, bet Polaris palabo, ka jāiet uz krasta pusi, kādus 200m, šamais vienmēr laižot tūristus te laukā, bet, kā labiem džekiem, iesaka mums doties tur. Nez ar ko tāda labvēlība!? Laikam ģīmji mums tādi nevainīgi!? Kastes plecos un slājam pa sniegus un ledus sakausējumu atpakaļītēs. Soļot, ziniet, vairs nav tik gludi kā pirms mēneša, bet kādus 200m noslājam pat neiesvīduši.
Tautas apkārt pulka, daudzus no ciemiem vietējiem uz šejieni šlepē, bet tas jau kā pēc notīm.
Urbjos, nedaudz neierasti pēc Lielupes ~ 20cm ledus vālēt pa ~ 50-70cm segu, bet izborējos vienā piegājienā. Malacis, kā sacīt jāsaka! Uz apakšējās bumbiņas veru šļieciņu uz augšējā āķīša ķikuru bunti. Bams-bams pa grunti, nekā, pēc kādas 5 pravodkas uz stāvošu paķer viens asarēns, šļieciņu iekārojis zinieties, vel pakavējos pie šī cokuma, bet neviens vairs nepakustina. Paejos vel kādus metrus 50 uz krasta pusi un izborējos, un, kā nekā, atkal vienā piegājienā, treniņš nav bijis veltīgs. Pārstiepju mantas, nolaižu tārpeļus un izšlepēju Peipīša lielo trijnieku šādā secībā: asariņš, ķīsis, raudišs. Jožiks aizslāj kādus 150 metrus tālāki un sāk ņemties ap savu caurumu. Sēžu un kūkoju, galvu grozu un pētu apkārtni, viss balts, nav kur acis piesieti, kur lai dodas kur lai iet. Ai, izvelku šo sistēmu un nometu pie kājām kā pienākās. Ivelku no kastes smalkāko kas ir: 9niece aukliņa, labākās kvalitātes un maza, balta pilīte (uz aci kādi 3mm varēu būt), kas izrādās makten smaga & 5m sasniedz vienā setā. Viss tik delikāti ierīkots, ka copes seko uzreiz, asars-asars-raudišs un tad vel un vel.
Pauzīte. Tas laikam speciāli šajā krajā pīpētājiem, zinieties. A kas, esmu vājas dabas cilvēks un uzdūmoju ar'. Pēc pīpītes beigām cope atkal atjaunojas. Tik spēj vērt ķikurus uz āķa. Ko iepilina cokumā ar' ik pa laikam un viss sāk notikties labā tempā.
Kastē kāds trokšņo, Jožiks jau ar labu laiku sēž vienā vietā un tēlo vējdzirnavas.
Ehh, ļapotā!!! (atkāpe:te cenšos tikt pie linka livetv.ru, kur sopīšus piedāvā RMA:MU, karas karās, vells tāds, popkulūra tāda)
Garām norullē Polaris:" Kā ir? Ir, ir gan okušoks, gan platvička na ladoņu. Ja že gavaril, što zdesj jest!" Nu tā arī ir, ne ko atņemt šekur.
Uz smalkajiem rīkiem viss iet kā pie melnajiem akmeņiem, ta raudišs, ta asars. Labi, asars kā jau asars šogad, bet cepamie ar trāpās. Raudiņas ar tādas labās un pie tam viss notiek nonstopā.
Izborējos otrādi ielaižu tandēmiņu ar šļiekām un novietoju ~ 2m no gruntes, moš tur bonusnieki ganās? Jožiks pa brīdim pieslāj pie manīm, šamam tas pats, cope labā, šim ņem arī uz sekuhu, pat trīs raudiņas trāpījušas, te nu, lūk, es nedaudz noškrobojos, ka neesmu raustāmo daiktu līdzpaņēmis, jo slānis apakšā ir ievērojams un varētu normāli patrennēties, bet nu kas ir ar to ar' jādzīvo.
Polaris ar savu ķeremoku riņķo apkārt un škrobojas, ka ņekuja neņemot, kamēr man jau kaste gandrīz pillā. Saku, ka es uz smalkajiem Rīgas švītiņu verķiem copēju, Jožiks no spilgtajiem toņiem pārgājis uz tumšas nokrāsas diskobumbu, viss notiekās. Esot provējis ar uz ko krāsaināku, bet tas copi makten pasliktinājis.
Rūgtās pieredzes vadīts, pa vidam atrodu dūšu pārsieties, gadījumam, ja kāds bonusiņš piesakās, bet, laikam, to zinot neviens arī nepieteicās, jo nekādā muļķu pasaulē jau nedzīvojam. Lai gan, pļāpājot ar vārdabrāli, viens prāvāks raudu eksemplārs norāvās, stīvēju atspēries, un pašā lunkā, gan aiz manas pārgalvības, bija klasiskais tinkš un superīgākā auziņa tika nosperta nekaunīgākajā kārtā.
Kaut kad ap 2iem, man jau kastē vairs nebija rūmes un žuvītes kārtojās uz ļadus, varen ātrā tempā.
Sak' ko grib', tā nocopējies nebiju sen. Uz pēcpusdienu atvilkās Jožiks, līdz ar šamo ķīšu armija. Bet, iespējamais, viņš nemaz nebija pie vainas. Ā, tā copene ar šļieku pusūdenī ar' pa brīžam nošancēja, bet razmerčiks tas pats kas pie gruntes, tik copes stipri retākas.
Dienas rezumē: Man kaste pillā un kāda daļa no kules ar': tur bija strīpainie no 100-300 gr pārsvarā & pa kādam bonusam - 400niekam , + kādi divi vella duči ar druknām raudām 200-360 gramu svarā, kopā kādi savi 30kg bija gan!
Jožikam līdzīgi, toties Polarisam knapi bunduļa dibens nosegts. Rīkos šodien bija spēks, ja atlasīji, tad copēja, ja ne tad varēji sūkāt ļadu. Asars bija diezgan aktīvs, atsaucās arī uz asu driblu. Tā varēja no raudišām atsijāties.Raudišs toties bija neēdelīgs, kaut ko bakstīja, stojaku praktiski vispār nebija iespējams aizķeksēt, lai gan tieši stojaks ir bijis par gandrīz 100% ar aizcirtienu. Bonusu nebija nevienam. Laiki tādi šādi veiksmes pusdi iepriekš ir apēsti par nākamajiem gadiem, ko, ne?
Lai kā tur arī būtu, abi bijām varen' apmierināti un tagadītēs varēja nodoties vakara izklaidēm divatā ar spageti bolonjese, LV-FRA spēli texta tiešraidē baudīšanu un dažādām sarunām, kas atšķaidītas ar smilkšķēršu uzlējuma mērci. Sen nebiju gājis čučēt 9os, bet visādi gadās.
11.02.2013
Modinātājs krata savus debesu zvanus, man tas gaužām nepatīk, tāpēc slienos augšā un kafija, tad sirsniņmāja sagādā varen lielu baudu, ja vel cīgu var tam visam pievienot, vispār augstākā klase.
Rīts gan padevies ne tik jauks kā dienu iepriekš, jo pūš varen sparīgs austrenis ar nelielu sniega piedevu, bet nu garīgais ir līmenī, tapatās kā Jožiks.
Laižam kopā ar Polarisu uz to pašu vietu. Pa to saputinājumu šamais pamanās atrast manus vakardienas caurumus. Vispār interesanti ar tiem aborigēniem. Šis pa ezeru vālē bez visādiem GPS un tādiem verķiem. Močī un graiza ķobi un vienmēr nekļūdīgi aizbrauc tur kur gribējies. Pēc kā viņš orientējas nezinu, šis ar' ne, čujs čujs un velreiz čujs.
Es patīros tepatās, Jožiks dodas sava cokuma meklējumos, man gan liekas, ka ne tajā virzienā, bet ko tu fīreram padarīsi. Paņemu pīcku ar flurokarbonu 14ā diamtra vismaz, paliela balta pilīte un nekā. Aizeju fīreram palīgā un atrodam coķi gan. Jā jā paldies un dodos atpakaļītēs. Pakustinu un te smukas 300nieces raudiņas viena pēc otras, tad pāris asariņu un klusums. Pieklājības pēc izborējos kādus 30m tālāki un tur izvelku vienu puņķaino maskavas zandartu un klusums. Slāju atpakaļ pie cauruma, kas jau manāmi aizvilcies ar sniega putru, vējš tāds zinieties, ka acis pillas, bet zivis toties aktīvas. Okuneni šodien bliež ar tičoku, kā jau plēsējiem pienākās, bet dračījiens nepatīk, tāpēc nākas ņemt uz izbrīnu, tojestj pauzītēm.
Pēc laiciņa pieklust. Ņemu savus smalkumus, un cope atjaunojas ar dubultu sparu, tik tas razmerčiks - 140-200 gr, raudišs vispār klusē, tik viena neliela problēmiņa- tie smalkie rīki vējā nejūtas īpaši omulīgi tāpēc mēdz ieķerties skropstās, aptīties ap kaklu, agonijā žņaugt un citādi bļaustīties, tāpēc tiek pieņemts lēmums piegriezt spolīti un copeni lidināt pa vējam projām. Tas līdz, šamai tas patīk, tik man ne, jo atvelkot atpakaļītēs, viss korpuss vienā sniegā un knaģi salst stiprāki. Kompromisu rodam, ka šamo novietoju tālāki no sevīm, bet tā, lai var aizsniegties, un galiņu ar pagriežu projām, tas līdz.
Tā novālēju līdz pusdienām, un saprotot, ka te laikam nekas diži nemainīsies, sakrāmējos un dodos Jožika virzienā, vismaz paļarkstēt varēs.
Ierubjos pieklājīgā 5m attālumā un sāku socializēties. Šamais tāds kluss, vai nu ausaine un nedzird, vai arī tāds sapukojies. Ķerās mums abiem. Paprovēju palielāku banānu. Žuves copē azartiski, bet labprāt nokabina ķikurus pie izdevības. Lielais bumbulis tomēr raisa zināmas aizdomas.
Paprovēju arī šļieku, tā vispār tiek ignorēta.
Jožikam uz bļatkas ar' vairs tā nesokas. Ņemu ka vien smalkumus un ar 2-3 ķikuriem viss aiziet normālās sliedēs. Ā vel par barošanu. Kaisu no augšas pa šķipsnai ķikuru armādes, copi aktivizēja konkrēti. Tātad, lai ko arī skeptiķi teiktu, tad šamie 5us metrus tomēr noplanē zem cokuma kurā nodarbojies ar kratīšanu.
Tuvāk pēcpusdienai, pazaveroties uz Jožika pusi, redzu šamo ar līdz galam atvērtu muti. Skats jau labs, bet kāpēc tā? Žāvājas izrādās!!! Es ar pa brīžam viņam pievienojos.
Sak' ko grib, bet ar visu atlasīti šodien kaste atkan pillā ar 200-300gr asariņiem, dažām raudām priekš Pirāta un Džīnas un salauztu čerpaku. Jauns bija, jauns nomira - kaut kāda rokzvaigzne no 70ajiem laikam.
Piebrauc Polaris, šmam atkal nav nekādīgi veicies, tik uz beigām sapratis ka mormišku nado padbiratj, pod vecher podobral un tad kā no puļemjota.
Rumaks, mīkstais celš uz krastu, smaids uz lūpām par lieliski pavadītām dienām šā ezera plašumos. Pieklājības pēc vel krastā nosvēros- uz 22kg pavilka šīsdienas loms.
Atceļā mammai kule, kaimiņienei ar' kule, kaimiņienes kaķiem kulīte, vesmāmiņai un vectētiņam ar' kule.
Viena pavarotā maktens pārbīlis ar mūsu un aļņu pāra piedalīšanos, labi ka šamie savas lomas izspēlēja pretējā braukšanas joslā.
Līdz 3jiem naktī skablīju zvīņainos, tad nospļāvos un atlikumu iesālīju voblai.
Jau otro vakaru mielojamies ar ceptiem okuneniem, sīkajiem tika ikriņi.
Mazā tik gudri noteica, ka tagad zinot kur zivīs jābrauc, jo, redz', iepriekš kā braucu, tad peļu junkuri cīnijās par tām dažām kārnajām asakām, ko vēlīgi biju mājā atgādājis.
Lai kā tur arī būtu: copēt ir forši, bet zivis ķert ir vel foršāk,
Visu to labāko arī Jums vēlot,
otinjsh
PS Vel kas, pa abām dienām izvālēju tik 5 caurumus, tāpēc varētu vārdus tiem iedot: Pirmais, Zivīgais, Eksperiments, Pieklājība un Socializācija.
PSS Kurtuvē asariņi uz pirmdienu būs gatavi, varu arī padalīties. Nu makten smeķīgi.
PSSS Galīgi aizmirsu piebilst, ka skaitļi jāpadala ar divi, un tad jau būsiet tuvāk patiesībai.
PSSSS Tā arī maču neizdevās palaist, kaut kāds masveida uzbrukums šim klešam, vells, bet zinu, ka pagaidām ir 1:1
Neesmu nekāds rakstītājs - vairāk tā lasītājs, bet nu pēc šādiem komentāriem, otiņ - ausaini nost (un vēl muzikālais pavadījums)! :) Vienīgi nevaru Tev piekrist par tiem bonusiņiem. Ja šis komentārs taptu gadus 3 atpakaļ, varbūt. Bet nu šogad asari 100-300 g un pa retam 400 g - Tev izrādās lomā vieni vien bonusiņi bija! :) Ne asakas Tev arī turpmāk!
Njāāā Otiņš paliek Otiņš, skaisti pasniegts piedzīvojums, kā uz sudraba trauka kārajām acīm, apēdu ar lielu baudu:))) Ne askas arī citu reiz, kad apciemosi brīnumezeru!!! Un protams ar melnu pa baltu mums pārejiem ko dvēseli pabarot:)))
