Peipusa ezers

Nu kas ir, pārgudrie krāniņu staipītāji, grādīgo burbuļūdeni pārrijušies, tik mērās ar daiktiem, kautko normālu arī varat uzrakstīt. Kā atspirga tā, formumā klusums :DDD

Andri, 2.janvāris 2019, 15:08

Tas vairāk adminiem: pietiek svinēt- laiks sākt ravēt troļļus laukā- nu jau mazliet paliek par traku:):):)

Manam šāds te stāsts- ap 94to sāku un arī iepazinu pirmos ziemas priekus , līdz tam, tikai vasaras cope, kaut kādas Abu spoles bij parādījušās un nomainītas bambusenes...
Šķiet bijām ar brāli un draugu iefiltrējuşies kāda uzņēmuma iknedēļas autobusā uz Peipusu, čomam līdzi dārgais Tulamors (3l)..., jestri pavādām laiku līdz robežpunktam( čoms ar sen nebij redzēts), malkojam, tērzējam, līdz brīdim, kad ienāk igauņu robežsardzene un lepni nosauc tālāknebraucēja uzvārdu- tobiš manu..., mans jau viegli iesilis, pilnīgā "ņevrubonā", kas par lietu, VTF ? Nu neko, ko padarīsi, brālis ar čomu solidarizējās un lepni tiekam pavadīti līdz mūsējiem, kas nogādā Ainažu robežkontroles punktā, mani protams uzreiz krātiņā, es aizvien vēl neesmu iebraucis, kāda vella pēc? Abi uzjautrinās iecirknī, pa kluso iemalko, mans pavisam škrobiīgs..., te nu kā izrādās, pavēste pie vainas, biju piemirsis aiziet līdz kara komisariātam, šādi purni robežai pāri laisti netiek... Sīkumus vairs lāga neatminos, bet pēc pāris stundām ņēmām jau 4 vīru sastāvā, kautkāda lapele gan bij jāaizpilda, tas gan. Možās mūsu trijotne pārpildītā autobusā īsi pirms Juglas apendicīta, aidā uz copi !:)))

Uzraksti,pastāsti savu piedzīvoto Brīnumezerā! Nekautrējies!

Ja jau neesi pārgudrs krāniņa staipītājs un neesi pārdzēries grādīgo burbuļūdeni tad uzraksti kautko normālu, mēs labprāt palasīsim un pamācīsimies kā vajag. DDD

Nu kas ir, pārgudrie krāniņu staipītāji, grādīgo burbuļūdeni pārrijušies, tik mērās ar daiktiem, kautko normālu arī varat uzrakstīt. Kā atspirga tā, formumā klusums :DDD

Paldies viri par info!! Cerams ka neieklidisim robeza !!

Kopš kura laika Igaunijā sodu mēra SODA VIENĪBAS?

Jā ,laiki mainās ,nekas nestāv uz vietas.Visi tie mani piedzīvojumi bija apmēram 15 gadus atpakaļ,kad vēl jevropā tikai taisījāmies iekšā stāties,tagadiņ labāk tādus jokus nedzīt...

Зонапограничного pежимa обозначена временными знакaми, расположенными на расстоянии100 м. Нахождение в зоне пограничного режима запрещено, наказываетсяштрафом в размере до 200 штрафных единиц (800 евро)

Neiesaku līst pie robežas tuvāk par200m,ja nemaldos igauņu likumā noteiktais sods 800E,varbūt kāds var palabot.

Sogad ir doma doties lidz pasai robezai taja pasa virziena cerams ka mus neviens nesasnores un bus tikpat veiksmiga cope ka pagajusaja gada

Sveiki viri ! Pagakusaja gada man ar comu gadijas ieslidet krievzeme bijam tur aptuveni 3 h savilkam glaunus asarus !! Mus apciemoja ari robini kuri par laimi bija laipni un patrica ka esam iebraulusi krievija un paludza lai mes dotos projam paskatijas musu lomu pavadija lidz robezai un atvadijas ! Tikam cauri ar bridinajumu !! Bet to vietu atzimejam un zinam ka aptuveni pie pasas robezas keras skaisti asari

Līdzīgi podi gadījās Kuršu jomā.Toreiz ar ar džipu no leišu puses pāri krievzemes robežai pamanījos pāri pārmaukt...Toreiz gan mani no gaisa ar helekopteri malā izdzina...:))

Uzrakstīju garu epopeju,kā pirmoreizi pāri robežai ar sniega moci pārmaucu,bet kaut kā izdzēsās.Kopumā divas reizes pāri robežai krievjiā iebraukt pamanījos,Vienreiz ar moci,toreiz igauņu robiņi sašņorēja,visu dienu nopratināja vai kontrobandu ragavās nevedot,..Es šamiem saku,tikai pus polšs ragavās palicis,vai negribat?...:) Visu vakaru štābā nodirsināja,piķi gribēja izpiest.Bet nekā nedabūjuši palaida vaļā.Es šamiem saku,jau tumš paliek,mēs ārzemju pavalstnieki,nav smuki tā pa tumsu svešā vietā ārā dzīt..:)Gods kam gods,iekrāva mūs gazonā,un aizvizināja līdz māiņām...
Otreiz ar džipu krievijas pusē pa miglu iemaucu,copēju,labus asarus velku...Te sāku apkārt lūkoties...Skatos netālu viens zapītis stāv,tālāk moskvičs...Eu klāt un prasu,kur tad īsti atrodos...
Šmie izbrīnījušies lūr uz mani un saka ,ka nu jau laikam krievzemē,un lai ātrāk tinu fraku,savādāk sašņorēs..Pēc brīža dzirdu,ka no krievzemes puses ņipri burāni mauc pie manis...Knapi paspjēu džipā ielekt un mudīgi uz igauņu pusi...Tur arī copmaņu bariņš pie robežas sēž,es bariņā iekšā un gaidu..Divi burāni piebrauc no krievzemes puses,bet pāri robežai maukt nedrīkst...Tā man paveicās,praktiski otreiz pie džipiņa tiku,savādāk būtu konfiscējuši...)

Kad sāku,tad jau bija ledus braukšanai ar autobusiem liegums.
Vecie šķendējās:Kas tā vairs par copi! Braucām ar Paziku uz ledus.Apstājās,visi,tur pat ap autobusu saurba,pievilka kastes un pusdienlaikā jau braucām mājup.

Brīnumezeru sāku apgūt Omedu. Pirmās reizes ar dažiem asariem.Ar fāteru spriedām,ja soreiz tāpat,tad viss.Finiš.
Tad arī aizgāja.Pirinājām ķikuru un atklājām,ka māneklis jānogulda uz grunts un nedaudz pieceļot,mežacūkas sara sargs noliecas un sākas stīvēsanās.
Pamazām atkodu strādājošu dzelzi.Tad sekoja Ranna.Uzrihtējām dzīvojamu vagonu no norakstītas auto piekabes.Tur kļuva par biezu.Izdevās sarunāt dzīvošanu pie vecticībniekiem,solīdā namiņā Kazepē. Saimnieks izbijis Peipusa kapteinis.Sākums pasmags! Daudz netrūka,ka būtu uz ielas. Vienu rītu atbraucam,saimnieki guļ.Negribas traucēt tik agri.Slēdzam pirti un brokastojam.Pēc brīž, ķērkdama kā vārna no nama nesās babka,nopakaļ slapjos vāļinkos ģeds.Pirtī 2 slēdži.Ar vienu gaismu,ar otru sūkni? Mums sanācis ieslēgt abus.Māja pludo!Vāks.Izdevās pierunāt.
Mums bija atvēlēta bēniņu istaba ar 4 gultām. Izkurināta,guļvietas saklātas.Katru sestdienas vakaru pirts.Maksa simboliska.Pie vecās kārtībās uz bumbiņu. Iztikām ar ciemakukuli!
Laikam ejot izveidojās ļoti labas attiecības.Pat vēl šobrīd aicina uz nopietniem godiem.

Tonis [01.01.19]: Nav ko tam puiķiņam pievērst daudz uzmanību,viņš pats nezina ko dara.Politisko sadaļu piepļūtījis,tagad garlaicīgi palika...
Protams,ka Peipim ir sava aura,vienīgi ja salīdzina to kas bia un to kas ir tagad,sāc domāt vai ir vērts to gabalu nesties ...
Es savas gaitas Peipī uzsāku 1976 gadā.Skumji atcerēties kā bija..Man ga lielākie eksemlāri trāpījās
no Pleskavas puses.Vienreiz tā aizrāvos,ka izmaucu ārā kādus 6km no autobusa.Pa pavasara mālaino ceļu samirkušos vāļinkos,ar pilnu kasti ar zivīm, 6km līdz autobusam,tas tik bija varens piedzīvojums!...

Es 1976tajā fāterim vēl olās šūpojos:) tāpēc nevaru salidzināt kāds Peipis bij padomju laikos. Bet stāsti vīriem interesanti:) velk uz turieni, neko nepadarīsi...

Nekad tur neesmu bijis, 99% ka nekad arī nebraukšu, jo ziemā nepatīk pirkstus saldēt, bet katru ziemu šos atmiņu stāstus lasu ar baudu.
Veselību un joprojām lielus lomus šiem 70to 80to gadu Peipusa vagotājiem!
P. S. Un smejos par tiem, kas katru nedēļu peras 300km dēļ saujas ar sprīdīšiem :D Apbrīnojama neatlaidība.

Zimeļu galā parasti dzīvojām pie čoma mednieka sadraudzības kolēģiem. Tur līdz "bankām" bij tuvāks gabals kātojams.