Šodien11.02.14.kārtējāreizepeipsi.
Gatavošanās brauciens neatšķīrās no iepriekšējām reizēm. Izbraukts nedaudz agrāk un 7-30 esam galā. Sviestmaizes, kafija un esam gatavi doties ezerā. Saimniekam lielā Milda par stāvlaukumu, sunim Reksim paka sausā barība, liellopu kaltēts bibis, ko iegrūst suņa vienmēr izsalkušajos zobos, kad pienāks laiks ēst pusdienas, varbūt liks laiciņu mierā, jo ne jau dažās sekundēs tiks norīts kādreiz bullim piederošs rīks. Sausās barības paku draugs izlūdzas jau uz sauszemes, bet bibi ieslidinu kabatā, tas būs slepenais ierocis īstajā brīdī, īstajā vietā. Cerīgi dodamies ezerā. Pirmie vīri pa labi pret Kodavēri iesēduši ap 300m no krasta, pie pirmajiem torosiem. Jā, cokumi sāk strādāt, copes aktīvas un pusstundas laikā gabali 20 cepami ašuki ir uz ledus. Bet gribas taču bonusus. Kompanjons Jānis palikšot pie pārbaudītām vērtībām, es ar Pekku Okunenu dodos 1,5km uz zināmu vietu. Pa ezeru droši braukā vieglie autiņi un pat kāds Ford Transit kravenieks. Drīz esam točkā, bet tur paveras nepievilcīgs skats, kāds ledus izvirtulis izģērbies un atstājis baltas krāsas flaneļa silto apakšveļu-kreklu mētājamies peļķē(Ja vešiņa pazudusi, tad varam koordinātes iedot).Tārpu kārbas, cigarešu gali, kraukļu apgrauzti ķīšu desmiti. Liekas, ka kārtīgas orģijas bijušas. Jūtamies tādi, kā apšmucēti, bet dažus cokumus vecajā vietā izurbjam, bet nāk tik ķīši. 3stundu laikā neskaitāmi ķīši un tikai daži asarēni. Nē te copes nav, pārbaudām vēl ap 3ha platību, nekā. Urbdamies tuvojamies krastam, pa to laiku kolēģis bonusu dēļ pazaudējis pāris mormenes, maisiņā pieklājīgs skaits ašuku. Metamies kompānijā un līdz 16-00 esam tikuši līdz 3-4kg, varam doties mājup. Ķatram vairāki 150-250gr. ašuki. Lai pierunātu uz ēšanu, ašuki bija jāizkustina ar asu, fiksu dribliņu, bet tad ņēmadroši. Asari aplipuši dēlēm. Ledu vēl labs, iešana laba, vietām nelielas peļķītes, vietām sniega putriņa3-5 cm, bet pārsvarā labs ejams ledus. Tā kā mīļie šodien asaris pa krastu, varbūt tālāk aiz 2km bija, to nezinām. Reksis pusdienslaikā bibi aprija 5 minūtēs, izlūdzās vēl mūsu pusdienas 50% apjomā. Nolēmām, ka to piebarot nevar, aprītu pašu velnu. Brauksim vēl, tā lūk.
11.februāris 2014, 23:39 |
links 
