Bārtas upe

Atkārtoju vēlreiz savu komentāru, kuru sniedzu kādu laiciņu atpakaļ.

''Attiecībā uz Bārtas vecupi spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr.453 ''Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos'' prasības.

7. Privātajiem ūdeņiem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuru krastiem pilnībā piekļaujas tikai viena zemes īpašnieka zemes īpašumi, tauvas josla netiek noteikta un ūdeņu īpašnieks pats nosaka piekrastes joslas izmantošanas prasības rūpnieciskajai zvejai un makšķerēšanai, bet pārējiem privātajiem ūdeņiem tauvas josla ir četri metri.

Tā kā Bārtas vecupe, tāpat kā daudzas citas upes (kuras nav minētas Civillikumā) to garuma dēļ neiekļaujas viena īpašuma robežās un šķērso vairākus īpašumus, tauvas josla ir 4 metri.

Un
24. Ar makšķerēšanu bez īpašnieka papildu atļaujas, ievērojot normatīvos aktus, var nodarboties visos privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī privātajās upēs un to privātajā īpašumā esošajās daļās, kurās saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem nav aizliegta makšķerēšana.''

Bārtas vecupe - posms, par kuru iet runa, ir tieši savienots ar tagadējo Bārtas upes tecējumu un Bārtas upe ir tieši saistīta ar Bārtas upi ne tikai hidroloģiskā režīma izmaiņu ziņā, bet arī zivju migrācija intensīvi notiek abos virzienos.
Tas šaurais tiltiņš pilnīgi nav nekāds šķērslis zivju migrācijai, ja vien kāds neaizber to caurteku ciet :)

Bet mazam tltiņam pirms Lauciņciema ir šīrba 1 m. platumā - tur tas apendecits arī sākas un zivis nu tur migrēt nevar....

OK, paldies

vecupe ir savienota ar baartu, zivis var migreet, tas saucamais ''vistenes kanaals'' (no liepajas puses braucot, pirms toseles tilta pa kreisi) pats dziivoju 3km no turienes.

-->kuzijs
Vai Vecupe kaut kādā veidā savienojas ar Bārtu (domāju bez šķēršļiem kā sūkņu stacijas, dambji u.c.). Pētot Google map, tā īsti saprast nevar. Bet tā grāvju sistēma ir diezgan iespaidīga, un dažs labs grāvis ir nelielas upītes platumā ar normālu dziļumu. Zivis tajos grāvjos ir, tikai gribēju saprast vai tā jau vietējā grāvju fauna vai, tomēr, ir arī kāda caurtece, kas ļauj zivij arī migrēt.

nu tad palasiet likumus, tad kad prasīju, lai izskaidrotu, visi bija mēmi kā zivis.

Bārta tā nav, tā ir vecupe. Bet tas vienalga neliedz tur makšķerēt.

Savāciet aiz sevis gružus. Kur var tikt upei klāt, tur ir gružu josla gar krastu :( Un nenokārtojieties turpat, kur sēdiet, nav patīkami manevrēt, lai neiekāptu sūdos. Neesiet invalīdi, aizejiet pārdesmit metrus tālāk.

Savienojuma vieta ir 1,40 m. plata...tad jau
notekgravjus arī var pie Bārtas pieskaitīt utt. drīzāk jau tas apendecīts tomēr it atsevišķa udens tilpne
( kaut gan uz papīra tā nav).......

pilnīgi loģisks iznākums. Tikai par "vecupi" gan neesiet tikuši skaidrībā, ja tas ir t.s. apendecīts, kurš savienojas ar Bārtu.

Ceru, ka suņus virsū nerīdīs un sāli pakaļā nešaus...:)

Beidzot par vecupi esam tikuši skaidrībā.Atliek tikai piekrist,ka liela daļa makšķernieku un ne tikai makšķernieku,upes krastus atstāj drausmīgā izskatā.Aicinājums apkārtējo zemju īpašniekiem savas likumīgās prasības aizstāvēt civilizētā,likumīgā ceļā,jo tad arī šis jampadracis nebūtu sācies.

Iekopēšu no Kursas Laika lai nav jāskrien un jāpērk... Makšķernieku sabiedrībā uzvirmojušas kaislības, vai viņiem ir vai nav tiesību copēt Bārtas vecupē. Braukšanai pa blakus esošo ceļu noteikti ierobežojumi, taču likums neparedz, ka šajā upē būtu arī makšķerēšanas liegums.
Nīcas novadā Bārtas vecupei blakus esošo māju un zemju īpašnieki jau labu laiku nav bijuši apmierināti, ka makšķernieki piemēslo krastmalu, turklāt pašiem savā privātīpašumā nereti ir apgrūtināta piekļuve upei. Ne reizi vien bijušas situācijas, ka pie upes piestāj garāmbraucošas automašīnas un izgāz gružus. Upei blakus esošo teritoriju privātīpašnieki meklējuši risinājumu, lai to novērstu.

Parakstās visi īpašnieki
Gar Bārtas vecupi, kas tautā iesaukta par “apendicītu”, ved servitūta ceļš, ko iepriekš intensīvi izmantojuši arī makšķernieki. Šovasar pie minētā ceļa Dailes–Bārtas upe uzstādītas divas zīmes “Braukt aizliegts!”, informē VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas satiksmes organizācijas inženieris Anrijs Balčus. Vispirms bijusi vietējo iedzīvotāju iniciatīva. Tā kā pašvaldības un privātīpašnieku prasība tikusi juridiski un dokumentāli pamatota, saņemts LVC saskaņojums par ceļa zīmju izvietošanu, klāsta A. Balčus. Viņš informē, ka pieprasījuma dokumentos norādīti deviņi kadastra numuri, katram pretī bijis attiecīgā zemesgabala īpašnieka paraksts.
A. Balčus uzsver, ka pašvaldība ir tiesīga ierobežojumu ceļa izmantošanai atcelt. Ceļa slēgšana nebūtu iespējama, ja to neatbalstītu Nīcas novada dome, jo ceļš ir pašvaldības pārziņā. Ja ceļš būtu valsts pārziņā, ar iepriekš minēto motivāciju to gan nevarētu slēgt, skaidro LVC pārstāvis.
Iepriekš bijis tā, ka pie upes makšķernieki pat teltis uzcēluši un nakšņojuši ar visiem bērniem. Pēc zīmju uzstādīšanas situācija uzlabojusies, nenotiek vairs tāda braukāšana un gružošana kā agrāk, stāsta “Ģelžu” saimniece.
Pašvaldība ir informēta par situāciju, apliecina Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals. Ja makšķernieki neatstātu upes krastā drazas, neviens neiebilstu, taču šajā gadījumā privātīpašnieku prasība par ierobežojumu noteikšanu ceļa izmantošanai bijusi pamatota, uzskata izpilddirektors. Viņš apliecina, ka pētījis zemes plānu, kur vienam no īpašumiem robeža iet tieši pa upes vidu.

Aicina kolēģus būt apzinīgiem
Braukšanu pa ceļu var ierobežot, taču makšķerēšanas aizliegumu Bārtas vecupē pašlaik likums neparedz, kaut arī tur ir privātīpašums. Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš apliecina, ka makšķernieki Bārtas vecupē var ķert savus lomus, inspektori tur regulāri veic pārbaudes. Par to, ka daudzi neapzinīgie copmaņi gružo, sašutuši arī apzinīgie makšķernieki, atklāj Ģ. Liepiņš. Viņš aicina makšķerniekus izturēties saudzīgi pret dabu.
Arī aktīvs Liepājas puses makšķernieks Andrejs diskusiju forumā internetā izteicies: “Aicinātu makšķerniekus padomāt par to, kādu mēs atstājam vietu pēc tā, kad esam beiguši copi. Ticu, ka lielākā daļa no copmaņu saimes ir apzinīgi, bet tieši te var ļoti labi redzēt sakāmvārda par medu un darvu pamatojumu reālajā dzīvē.” ....Piebiedrojos Flakais teiktajam.....

Jā vēdzeles sāk nārstot, un kadu laiku jāliekas mierā.Lai no nārsto un tad ķersim.

Šodienas laikraksta "Kursas laiks" numurā 3. lapaspusē ir atrodams raksts par Bārtas vecupi un tiem iemesliem, kādēļ ir parādījušās aizliedzošās ceļa zīmes u.c. Secinājumus lai katrs izdara pats...;)

Šovakar Bārtā "laimīgā loze", par spīti augstam ūdens līmenim / straumei. Tika noķertas 9 vēdzeles, no kurām 4 zem- un knapmēri turpina dzīvoties pa upi. No 5 paturētām lielākās 53, 46 cm. Visi pēpuki (tēviņi), pieņi tecēja, pat nepieskaroties.
Laikam beidzot sāk notikt vēdzeļu dipadu-dapadu, tamdēļ mātes nērš ikrus un negrib ķerties. Abiem copes kolēģiem nekā - laikam es biju ietrāpījis kādā nārsta pūznī, kur tēviņi riņķo ap mātītēm.

mjā.. man ar šovakar švaki,2 copes un viss! juu inspektorus arī satiku :)

Šovakar no ļurbām ne vēsts,pat copīti neredzēju.Toties ispektoriem parādīju šī gada makšķernieku karti.Ūdens atkal augšā,straume iespaidīga.

To tur ir daudz...:) Es parasti no Nīcas šosejas griežu iekšā tur kur zirgu aploks...

Kuri skaitās Bārtas grāvji........

Šogad pirmais izbrauciens ar makšķeri (spiningu)-atkal tuvējie Bārtas grāvji. Šodien ne visai, bet tukšā nepaliku-2 līdacēni, lielākam 56 cm un 1,4 kg. Abi ūdenskustonīši turpina ziemas peldes...;)