Vecumnieku kūdras dīķi un Co

avīzes "Staburags" reklāmraksts
Tikai agrāk šie putni dzīvoja tiaki tajās teritorijās, kur viņiem bija un ir dabiskie ienaidnieki.
Šeit viņiem to ienaidnieku-skaita regulētāju nav, un līdz ar to ir zudis līdzsvars dabā.

Jozis2, 12.novembris 2019, 21:49

Līdzsvars dabā zuda, kad cilvēks "pasludināja" sevi par pārāku un pieņēma, ka viņam zivis pienākas, bet putniņi lai dzīvo tuksnesī un pārtiek no smiltīm :) Kāds iz cilvēka dabiskais ienaidnieks? ;)
12.novembris 2019, 21:54 | links
 
Sūdīga ironija. Painteresējies vairāk , ko šie putni nodara zivīm, augiem un ūdeņiem pieguļošajām teritorijām. Kur viņi iedzīvojās, tur tā ir nopietna sērga.

Abavnieks, 12.novembris 2019, 21:23
Tā nebija ironija, es patiešām tā domāju ;) Putni ar zivīm dzīvoja ilgi pirms cilvēka parādīšanās, viss bija štokos - gan ezeri pilni ar zivīm, gan putniņi paēduši. Parādījās cilvēks un iecēla sevi par "karali lauvu" - izrādās daudzās dzīvnieku sugas izmirst citu dzīvnieku dēļ, nevis tādēļ, ka cilvēks tiem atkaro aizvien vairāk teritorijas, kā arī piesārņo dabu.

MT9, 12.novembris 2019, 21:39

Tikai agrāk šie putni dzīvoja tiaki tajās teritorijās, kur viņiem bija un ir dabiskie ienaidnieki.
Šeit viņiem to ienaidnieku-skaita regulētāju nav, un līdz ar to ir zudis līdzsvars dabā.
Un tas, gribi vai nē, nākas atjaunot ar cilvēka iejaukšanos. Grūti saprast, bet tā nu ir...
12.novembris 2019, 21:49 | links
 
Sūdīga ironija. Painteresējies vairāk , ko šie putni nodara zivīm, augiem un ūdeņiem pieguļošajām teritorijām. Kur viņi iedzīvojās, tur tā ir nopietna sērga.

Abavnieks, 12.novembris 2019, 21:23

Tā nebija ironija, es patiešām tā domāju ;) Putni ar zivīm dzīvoja ilgi pirms cilvēka parādīšanās, viss bija štokos - gan ezeri pilni ar zivīm, gan putniņi paēduši. Parādījās cilvēks un iecēla sevi par "karali lauvu" - izrādās daudzās dzīvnieku sugas izmirst citu dzīvnieku dēļ, nevis tādēļ, ka cilvēks tiem atkaro aizvien vairāk teritorijas, kā arī piesārņo dabu.
12.novembris 2019, 21:39 | links
 
MT9 [12.nov]: Lai dzīvo kormorāns!
Liels "paldies", jums, zinātniskie putnu spečuki par Latvijā un Baltijā atjaunoto zivju sērgu lielos plašumos.
Zāles pret šo mēri nav vēl izdomātas.

soks, 12.novembris 2019, 10:55
Nu tad beidzot atradām visu nelaimju cēloni - kormorāna kungu :) Biju domājis, ka cilvēks dzīvniekiem nodara vislielāko ļaunumu, tomēr izrādās otrādāk. Drīz mums nebūs ko ēst... :)
Sūdīga ironija. Painteresējies vairāk , ko šie putni nodara zivīm, augiem un ūdeņiem pieguļošajām teritorijām. Kur viņi iedzīvojās, tur tā ir nopietna sērga.
12.novembris 2019, 21:23 | links
 
Par kormorāniem, jeb jūras kraukļiem ir patiesi pretīgs stāsts. Tiem nav neviena ienaidnieka kā vienīgi cilvēks - mednieks. Taču te ir liela problēma. Šis putns ir tikpat uzmanīgs un acīgs kā vanags. Nošaut to ir ļoti grūti, jo briesmas pamana ātrāk kā tās ir uzglūnējušas viņam. Pagājušā gadsimta vidū šo putnu skaits bija sarucis pavisam neliels un tad pamodās putnu mīļi! Zaļie labi pastrādāja un tagad visi copmaņi un zvejnieki kā jūrā, tā sauszemes ūdeņos var "priecāties"par skaistiem, lieliem tūkstošgalvainiem kormorānu bariem. Vispirms tie izēd vienu reģionu, tad pārlido uz nākamo, un tā tas ir pa visu Eiropu. Ir bijuši sasaukti pat īpaši Eiropas semināri attiecībā uz šo putnu izplatību, bet ko tas dod, ja medniekam šis putns pilnībā neinteresē? Šī sērga pēc būtības salīdzināma ar patreizējo problēmu jūrā ar roņiem.
Tā kā neviens apsaimniekotājs, saimnieks vai valsts te neko pie ūdeņiem darīt nevar. Ja ūdenskrātuves apkārtne ir brīva no bieziem zālājiem vai mežiem, tad kormorāni paši, redzot copmaņus, no konkrētām vietām aizlaižas uz citām, bet tur kur ūdeņus ieskauj koki, krūmi, niedres un citādi zālāju puduri, tur viņi uzdzīvo pēc pilnas programmas. Tie trakākie brīži ir pavasaris, kad ūdens ātrāk uzsilst seklās un no gaisa labi pārredzamās vietās. Turp protams, uz nārstu dodas visas pavasarī nārstojošās zivis. Kā arī rudens, kad ar aukstuma iestāšanos un ūdens nomierināšanos tas paliek ļoti dzidrs. Kormorāns var sasniegt pat metru garuma un māk ļoti labi pēc zivs arī ienirt. Taču tam ir niķis ķert ar savu aso knābi tieši lielas zivis ko nevar no ūdens pacelt. Tieši tāpēc daudzās vietās Latvijā ir ūdeņos sastopamas zvīņneses ar garām un dziļām brūcēm gar sāniem, un tad atliek vien gaidīt vai zivs izdzīvos vai aizies bojā.
Kā putnu mīļi saka: Lai dzīvo kormorāns!
Liels "paldies", jums, zinātniskie putnu spečuki par Latvijā un Baltijā atjaunoto zivju sērgu lielos plašumos.
Zāles pret šo mēri nav vēl izdomātas.

soks, 12.novembris 2019, 10:55

Nav pat šaubu, ja būtu tikai politiska vēlme, ka šo putnu skaitu ir iespējams regulēt.
Savulaik, padomijā Latvijā, tāda pat problēma bija vārnas un žagatas. Un bija noteikts, ka katram medniekam, lai viņš saņemtu nākošā gada mednieka karti, bija jānodod zināms skaits vārnu un žagatu kāju pāru. Un nodeva...
Taču tāpēc Latvijā nav izzudušas ne vārnas, ne žagatas. Jo pārtrauca šaut tad, kad vairs nebija vajadzības regulēt to skaitu. Tieši tāpat var izrīkoties tagad ar kormorāniem, jo to ir vienkārši lopiski par daudz.
Bet te nu ir nepieciešama tikai un vienīgi vēlme to darīt, kuras pagaidām daudzās vietās nav.
12.novembris 2019, 21:20 | links
 
Lai dzīvo kormorāns!
Liels "paldies", jums, zinātniskie putnu spečuki par Latvijā un Baltijā atjaunoto zivju sērgu lielos plašumos.
Zāles pret šo mēri nav vēl izdomātas.

soks, 12.novembris 2019, 10:55

Nu tad beidzot atradām visu nelaimju cēloni - kormorāna kungu :) Biju domājis, ka cilvēks dzīvniekiem nodara vislielāko ļaunumu, tomēr izrādās otrādāk. Drīz mums nebūs ko ēst... :)
12.novembris 2019, 21:15 | links
 
sivens [8.nov]: Tie s..di tur jau vairākus gadus tusē, pāris sasistas līdakas ir trāpijušās tālajā dīķī
Alūksnes ezerā ar viņiem cīnās, un pat ļoti veiksmīgi. Protams tas prasa daudz laika un pacietības, bet ja ir apņēmība, viss sanāk.
12.novembris 2019, 21:00 | links
 
Par kormorāniem, jeb jūras kraukļiem ir patiesi pretīgs stāsts. Tiem nav neviena ienaidnieka kā vienīgi cilvēks - mednieks. Taču te ir liela problēma. Šis putns ir tikpat uzmanīgs un acīgs kā vanags. Nošaut to ir ļoti grūti, jo briesmas pamana ātrāk kā tās ir uzglūnējušas viņam. Pagājušā gadsimta vidū šo putnu skaits bija sarucis pavisam neliels un tad pamodās putnu mīļi! Zaļie labi pastrādāja un tagad visi copmaņi un zvejnieki kā jūrā, tā sauszemes ūdeņos var "priecāties"par skaistiem, lieliem tūkstošgalvainiem kormorānu bariem. Vispirms tie izēd vienu reģionu, tad pārlido uz nākamo, un tā tas ir pa visu Eiropu. Ir bijuši sasaukti pat īpaši Eiropas semināri attiecībā uz šo putnu izplatību, bet ko tas dod, ja medniekam šis putns pilnībā neinteresē? Šī sērga pēc būtības salīdzināma ar patreizējo problēmu jūrā ar roņiem.
Tā kā neviens apsaimniekotājs, saimnieks vai valsts te neko pie ūdeņiem darīt nevar. Ja ūdenskrātuves apkārtne ir brīva no bieziem zālājiem vai mežiem, tad kormorāni paši, redzot copmaņus, no konkrētām vietām aizlaižas uz citām, bet tur kur ūdeņus ieskauj koki, krūmi, niedres un citādi zālāju puduri, tur viņi uzdzīvo pēc pilnas programmas. Tie trakākie brīži ir pavasaris, kad ūdens ātrāk uzsilst seklās un no gaisa labi pārredzamās vietās. Turp protams, uz nārstu dodas visas pavasarī nārstojošās zivis. Kā arī rudens, kad ar aukstuma iestāšanos un ūdens nomierināšanos tas paliek ļoti dzidrs. Kormorāns var sasniegt pat metru garuma un māk ļoti labi pēc zivs arī ienirt. Taču tam ir niķis ķert ar savu aso knābi tieši lielas zivis ko nevar no ūdens pacelt. Tieši tāpēc daudzās vietās Latvijā ir ūdeņos sastopamas zvīņneses ar garām un dziļām brūcēm gar sāniem, un tad atliek vien gaidīt vai zivs izdzīvos vai aizies bojā.
Kā putnu mīļi saka: Lai dzīvo kormorāns!
Liels "paldies", jums, zinātniskie putnu spečuki par Latvijā un Baltijā atjaunoto zivju sērgu lielos plašumos.
Zāles pret šo mēri nav vēl izdomātas.
12.novembris 2019, 10:55 | links
 
Tie s..di tur jau vairākus gadus tusē, pāris sasistas līdakas ir trāpijušās tālajā dīķī
8.novembris 2019, 21:25 | links
 
Šogad pirmo reizi paviesojos Purvā. Cope bija, es pat teiktu, diezgan laba. Bija ko paņēmu mājās, bija ko atlaidu. Pie Ozoliem, sastapos ar nepatīkamu kompāniju, 15 jūras kraukļu dzīrēm. Ja apsaimniekotāji neko nedarīs un šitie nākamgad izdomas ligzdot ezerā..... būs ž.......pa. Cerams ka šie piestāja uzkrāt taukus tālajam ceļam.
7.novembris 2019, 22:30 | links
 
Ja kaut ko dabūsi, tad visticamāk dienas laikā.
22.augusts 2019, 08:05 | links
 
Vēlme tuvākajās dienās aizbraukt pazvejot- interesē kā ar līņiem? Kurš vislabākais laiks copei ?
21.augusts 2019, 14:33 | links
 
kurjers6,

Nu nezin..., mana sieva bij priecīga par to ka viņai ir par brīvu.
Ja kādai dāmai ar to ir problēmas, viņa tak var samaksāt arī dubultā, un visi būs laimīgi... :)
4.jūlijs 2019, 21:52 | links
 
Paldies pa info
4.jūlijs 2019, 19:58 | links
 
sieviešiem licenci nevajag. zivis pēc vispārējiem noteikumiem. Tel. 25951125 Einis.

tuniitis, 4.jūlijs 2019, 19:14[/quote]
ar šito var sanākt skandāls!!!to var uzskatīt par sieviešu diskrimināciju!dāmas var sajusties mazvērtīgākas par vīriešiem,jo no viņām naudu neprasa:))agrāk to uzskatija par cieņu pret sieviešu cilvēku,šodien tā ir netaisnība un sieviešu tiesību pārkāpums!:)))))itkā joks,bet tajā pašā laikā mūsdienu realitāte!
4.jūlijs 2019, 19:30 | links
 
Labdien. Vai kads luudzu nevaretu pateikt cik izmaksaa cope vecumnieku kudras diki kadi noteikumi varbut kaadam ir telefon numurs. Paldies

ssmurla, 4.jūlijs 2019, 18:26



Laiva - 5 eiro, licence - 5 eiro, sieviešiem licenci nevajag. zivis pēc vispārējiem noteikumiem. Tel. 25951125 Einis.
4.jūlijs 2019, 19:14 | links
 
Labdien. Vai kads luudzu nevaretu pateikt cik izmaksaa cope vecumnieku kudras diki kadi noteikumi varbut kaadam ir telefon numurs. Paldies
4.jūlijs 2019, 18:26 | links
 
Vakar turpat , bet tikai itkā uz vakara copi . Jau ap 14 tiem braucot iekšā viens kungs stūrēja krastā un ļoti "iepriecināja" , ka šodien 3 asari. Tā arī bija, ka ruduļu jūra, raudas ,plakanie strīpainie un tikai 1 līņuka puika, bet nu apaļš melns silts un ļoti lecīgs.... tagad apgūst privāta dīķa akvatoriju un varbūt noberzīs kūdras purva melnumu . Citādi : vējš stulbi raustīgs un lapas sēdās uz auklas, nakteniekus uzlsīja vai nu rudulis vai asaris ( šiem punčos bij sīkas zivtiņas) mazāku slieku nograuza dažos piesitienos līdz "kaulam" vēl pa vidu dabūjām tādu dušu , ka tikai pilnai romantikai pietrūka "mātes" vārda un pērkona dārdu.
4.jūlijs 2019, 09:42 | links
 
Pēc gada atkal Vecumnieku purvs. Ir, ir pārmaiņas:
pirmkārt, vairs nav mantas uz laivu jāstiepj 100m, otrkārt var apmeklēt bāzi jebkurā laikā ( laikam jāzvana un jāpiesakās) , treškārt cena par izmantošanu pievilcīga. Tad vēl uzbūvēti 3 pontoni , kur var cepināties un vēl odu ir stipri maz, he,he ..
Par copi: uz iebarotu vietu sanāca ne tik ruduļi, bet arī tīri foršie asari. Ruduļi vareni un asari arī daži, bet smukuļi. Pa gadu līnis bij piemirsis kur mēs dalām cepumus un atpeldēja uz rīta pusi. Nu daži no tiem pavisam melni. Pilnai laimei braucot uz mājām un velkot ārā uzglabājamo ķeseli apakšējais striķis laikam bija aizķēries aiz kāds siekstas...... kas tas bij par jandāliņu: zivis pazuda ar varenu plunkšķi, kolēģis no sirds dabūja izteikties par visu to un mani, bet toties nebija tā
ņemšanās ar to zivju apstrādi un uzglabāšanu. Mājinieki saprata un pašam miegs bez murgiem. Būs jābrauc tomēr vēlreiz, jo zivis ir un pieredze arī.
16.jūnijs 2019, 10:45 | links
 
Tāpat kā pagājušā gadā Babītes ezerā, Einārs Vecumnieku purvos saka patiesību. Pats neesmu bijis, bet paziņas ir pat pārsteigti, kad jautājos kā copējas Einis atbild pēc būtības kas skar arī necopes dienas iepriekš.
Ezera īpašnieks droši, ka nejūtas par tādiem tekstiem priecīgs, bet Einārs saka kā ir. Tā arī bija Babītē kas rīt vērsies uz pusi ezera vaļā. Einis Lādzēnu purvos "sēž" no otrdienas vakara līdz svētdienas vakaram ( ja vien nav aizbraucis uz jūru). Bāzes m. 25951125
31.maijs 2019, 19:35 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager