Vēlos bišķi sakārtot šo kaudzi ar infu, manis rakstīto. Jo izlasot tā arī netop skaidrs, drīkst laidināt vai nē un kā.
Sanāca šodien salīdzināt Krievu ledus urbja nažus (ķīniešu nažus neatradu) ar Somu heinola galvu.
Zinām, ka heinola ir stipri cimperlīga, iemauc smiltīs, siekstā vai ledū iesalušos smilšu graudos un urbis vairs neurbj. Un tam ir pamats. Heinola ir nedaudz cietāka par Džiugas sieru :) tērauda cietība pēc rokvela ir HRC 29. Lētākie krievu naži pa piečuku cietībā ir HRC 64 . Piemēram, štances 1000 T presei tiek rūdītas HRC 58-62.
Ja ledus urbja naži ātri ,,sēžās,, un Jums gribas pačakarēties tieši ar šiem, nevis , nopirkt jaunus asmeņus vai ,,galvu,,
Sākumā jākonstatē, kas ar viņiem ne tā.
Kā var pārbaudīt aptuveno tērauda cietību garāžas apstākļos.
Pašmirģelējam naža aizmuguri.
Ja skaņa zema, dzirkstele liela, to daudz un tā ir dzelten-oranža. Tas nozīmē, ka metāls ir mīksts
Ja skaņa augstāka, dzirkstele smalkāka, to ir mazāk un tā ir dzeltenīga
Tas liecina par normālu tērauda cietību.
Ja skaņa augsta, dzirkstele smalka, to ir maz un tās krāsa ir praktiski balta. Tad tērauds ir pārrūdīts.
Tālāk viss ir vienkārši, rūdām vai atlaidinām.
Par tiem 300 grādiem un atstāšanu mufelī.
Labāk nē, var sanākt zemāka cietība, ka Heinolai. Normalizēt metālu var arī cepeškrāsnī, bet ne krāsotu heinolas galvu.
1.februāris 2022, 15:03 |
links