Šogad tad ir tā pirmā reize šajā ezerā. Braucām jau no vakara, jo kolēgām dikti gribās tikt pie līņa (tajā lietā esam iesācēji) un es ar uz pāris stundām piebiedrojos, kaut man mērķis viens-pārbaudīt vai ezerā ir asaris, bet to atlieku uz rītu. Mazliet dusma uz sinoptiķiem, jo pa nakti nedaudz līņā, kas liek mums mukt krastā tā īsti ar līni nepacīnijušies. Rīts jau izskatās cerīgāks. Copes biedri dodas meklēt līņu takas, es-asarus. Sākumā uzliku Strike pro mazdžerku-divas zivis dabūju, asaris un līdacēns (40cm), bet sajūta tāda, ka strādāju ar nepareizo manēkli, tāpēc nomainīju uz savu zivīgāko rotiņu (neliels, ar sudrabotu lapiņu). Un tad jau lietas aizgāja daudz interesantāk. Neesmu ezera pazīnējs, tāpēc visu darīju pēc intuīcijas un šad tad tas deva rezultātus. Nu jau asarus varēja skaitīt trešajā desmitā un pa vidam vēl 4 līdakas, kaut tāds nosaukums piestāvētu tikai vienai - 45 cm. Asarus arī nevarētu saukt par lieliem, tādi līdz grami 100, bet bija arī smukāki eksemplāri (490 g, 350 g, 300 g., 250 g.). Tā kā cepts asaris bija ēsts jau iepriekšējās dienās, tad visus ezera iemītniekus palaidu paaugties. Un kas tad ar līņiem - laikam jau nebija mūsu diena, iespējams, ka viena cope bija, bet tā arī viņu neredzējām, pavada pušu un zivs tālēs zilajās (iespējams, ka tā bija līdaka). Ne asakas!! ;)
4.augusts 2012, 11:21 | links