Lai gan šī nav mana lielākā trofeja, tomēr tik ilgu cīņu ar zivi līdz šim nebiju aizvadījis. Vajadzēja vairāk kā 10 minūtes, lai šo skaistuli dabūtu krastā. Aiz sajūsmas paspruka tādi epiteti, par kuru esamību savā valodas krājumā pat nenojautu. Video pilnā garumā no iemetiena līdz atlaišanai.

Pa starpu vimbu copei nepieciešams arī kas cits un šoreiz tas bija mans šī gada pēdējais izbrauciens uz lašupi Salacu. Šajā reizē devos kopā ar čomu Arti, kurš lašos brauca pirmo reizi dzīvē. Patiesībā viņam nebija izvēles, jo dzimšanas dienā biju viņas uzdāvinājis Salacas licenci. Braucām uz A zonu, kurā jau biju ceturto reizi un šo to jau biju izkodis. Vienīgās bažas radīja ūdens līmenis, jo pēdējo divu nedēļu laikā tas bija nostaigājis pa 50 cm uz augšu un tad par 30 cm atkal nokrities. Arī pirms 5 dienām aizvadītajās sacensībās pie zivīm tika tikai 10 no 40 cilvēkiem. Plinti krūmos nemetām aizbraucām, iemetām un sākām velkāt. Ķērās gan man, gan Artim, gan laši, gan taimiņi. Sākumā cerības liku uz vobleriem, tie sevi neattaisnoja, bet izšāva mans supermāneklis Westin Great heron. Patīkamu skatīšanos un ne asakas!

Personīgais rekords- 102cm lašu mamma. Zivs ļoti labi atkopousies, par to liecinajā ļoti spraigā cīņa :) Galīgi nebija cerības uz ko tādu. Cīņas laikā dominējošās frāzes- EJ TU NOST; TĀ IR MAMMA :))

Atkal Salaca un atkal laši. Lūdzu pāriet uz "youtube" vietni un atbalstīt ar "Like", jo šīs video piedalās konkursā.

Divu sezonu epizožu apkopojums.

Šogad biju nopircis 3 licences uz Salacu. Visas reizes izvēlējos A zonu, bet ikreiz ar mēneša starplaiku. Pirmā reize bija 22. februārī, kad dabūju čupa čupsu. Bet tas arī likumsakarīgi, jo ūdens līmenis bija 1,5 metri virs nulles atzīmes. Šajā video redzams otrais brauciens 15. martā. Šoreiz laikapstākļi un ūdens līmenis bija daudz patīkamāki. Tas arī deva savu rezultātu. Kā man veicās skatieties video! Neaizmirstiet abonēt kanālu un atstāt kādu patīkamu komentāru! Ne asakas!

17. marts klāt un tā ir diena, kad mēs tikai otro reizi braucam uz Salacu, pirmajā reizē parādījās smuks Taimiņš ap 70cm, taču Karali tā arī nesatikām. Šoreiz pavisam pavasarīga diena, kas deva papildus enerģiju copei. Sākām ap 8:30 un pēc pirmās stundas arī pirmais skaistulis, Raivim PB 98cm un 8kg. Lai arī dažādi video internetos redzēti, šo sanāca krastā dabūt diezgan ātri un bez liekas cīņas. Pluss ar uztveramo to izdarīt ir gana vieglāk. Vēl aizvien nesaprotu, kādēļ tāds trends ir izveidojies, ka uz lašiem iet bez uztveramā. Lai nu kā, zivs ir super skaista un liels prieks, ka pie mums tādas zivis var noķer. Pēc pāris stundām BooM un Raivim atkal galā uz Vācijas karoga krāsas vivingru! Un izmērs praktiski identisks, taču šoreiz atšķirībā no pirmā, šis ir gatavs kauties un to mēs saprotam pēc pirmās minūtes, celties augšā neceļās un kad paceļās, pietuvojas krastam, tā tiek izšauta auklā piesieta torpēda atpakaļ uz dziļumu. Cīņa ilga ap 6 minūtēm un tā viennozīmīgi ir spēcīgākā zivs, kas ir vilkta, jo jau cīņas laikā Raivis saka, ka roka gurst un tā nekad nav bijis. Ar laiku spēki izsīkst un Karalis ieguļas gultā, otrs skaistulis tiek ieskaitīts! Grūti iztēloties vēl labāku scenāriju dienai, protams tāds varēja būt man, jo dienas vidū tiku pie spožā, kas uz Raivja torpēdu fona izskatās kā ikrs, bet tik un tā paldies, viņam par to pašu, nebija jābrauc prom tukšā. Lai dzīvo Karalis!

Beidzot arī es izrāvos uz kādu no lašupēm.

Esmu pabedzis video priekš konkursa, kurā var vinnēt japāņu Smith spiningu. Video mēģināju parādīt to attieksmi ar kādu gatavojamies copei un tos dabas mirkļus, ko baudām pie upes. Skatīties ar skaņu. Ja Tev patīk video - atbalsti ar "like" youtube kanālā. Paldies.

Divas dienas Salacā, vietas kur copēt maz, ledus mala nepārāk droša. Bet pie pāriz zivīm tiku.