COPES ABC: pludiņcope Rīgas centrā

Rādīsim un stāstīsim par visu, būs arī eksotika :) Paldies! ;)

..ops...viena sīka piebilde: operators lai filmē (seko līdzi stāstītajam) arī rīkus par kuriem stāsta experts, citādi iesācēji neiebrauks kas un kā :) Lai veicas.

Nevar jau nosodīt. Tur ir jābūt baigi iekšā lai smērētos ar barībām, tārpiem, pličiem, stieptu kaudzi ar inventāru un finālā ķertu plaukstas lieluma balto zivtiņu, nu plaukstas jau ir liela. Šogad sanāca pavērot kā un ko ķer Varkaļu kanālā ar bezriņķu makšķerēm. Kāda jēga tā arī nesapratu. Blakus sēž ar parasto plūdiņmakšķeri un pāris m tālāk par bezriņķeni velk daudz maz normālu zivi. Blakus ar fīderi velk normālu zivi. Bet bariņš ar bezriņķu kātiem stundā izvelk raudiņu pirksta garumā.

Parastais pludiņš vēl tā, bet tās garās pātagas...

Neko nenosodu. :) viss kārtībā.

Tāda tā ir copes filozofija :) Es pats daudz "māžojos" ar super smalkam auklām, kātiem, un āķiem. 0.16 aukla priekš manis jau ir striķis. Pluds 5-7g jau svarubumba. :)) ; 8-10 num. āķi jau ir enkurs. (manās domās :))) ). Pat fīderiem ir saliktas 8 dzīslu 0.06 pītas Shimano aukliņas, ar 0.12 šoklīderi, barotavas kompaktas, 40-60g. Un tā tiek ķertas pavasarī vimbas. Fīderiem kāti tiek meklēti vistievākie un garākie (protams arī pēc cietības un izturības). Ar štekeri tiek ķerti breksēni līdz pus kilo ar pamatauklu 0.1-0.08 mm. Bolomakškeres, tikai Itāļu, vistievākās un vieglākās. Faktiski aizlienu pārāk tālu smalkumos. Kāpēc? tāpēc ka patīk process, kaut ko ķert (izņemot mailes), pavadīt dienu kaut ko ķerot. Ko tur, tāda ir mana filozofija :). Neesmu nekāds specs, bet vinkārši man tā patīk baudīt copi. Dažreiz blakus onka ar bomjveidīgu kātu un resnu striķi noķer vairāk un lielākas, bet tas mani neuztrauc.:))

Franči piem. katru gadu rīko sacensības gandrīz vienā un tajā pašā ūdenskrātuvē, kur lielākoties ķeras mikro zivtiņas, bet dažreiz gadās arī bonusi. Un to visu ar štekeri. Tad iedomājies, cik tas reizes jāstumda turpu, šurpu, lai savāktu pāris kg ar mikrobiem. Bet viņiem tas ir sports. Iemet YouTubē - tv mimi meulan - tur tas viss redzams, daudz video.

Par to šaubu nav vispār, ka ar smalkiem un kvalitatīviem rīkiem arī nelielas zivis sagādā prieku. Es vairāk par to, ka jaunajam grūti piesiet tādu copes veidu, kas ir čakarīgs un arī ne lēts. Īpaši mūsdienās, kad visi forumi un platformas pārpildītas ar bildēm un video kur ķer lielās zivis. Protams, vismaz puse no tā ir reklāma, bet cilvēks tāds ir, ka uz to panesas.

Plūds jau vispār ir kaifīgs pasākums, būtu vairāk laika, labprāt biežāk pameditētu skatoties uz plūdiņu, bet jā...

A citādi galvenais ķert uz to, kas pašam patīk. Katrs nonāk līdz savam aicinājumam

Makšķerēšana, kā hobijs, ja to visu laiku atjaunina, ir dārgs (kurš hobijs nav dārgs :)) ).

Manuprāt liela daļa jaunatnes ātri atsakās no tā, ja jau sākumā tētuks npērk puikam kaut kādu smagu, neērtu (jo veikālā pastāsta ka izturēs lielas zivis) teleskopisku spininga kātu 2-2.5m garumā, mazu spoli ar reznu auklu, palielu pludu un āķi. Aizved uz kādu kanālu vai dīķi mācīt copēt, bet nekas tā arī neķeras, jo āķis par lielu, aukla par resnu, pluds peld par daudz pa ūdens virsmu ka nevar saskatīt kad zivs rausta, tā vienu reizi, otru, trešo, un beigās puika/meitene nodarbi nomet pie malas.

Dažas reizes ir nācies kādam puikam pārtaisīt smalkāk makšķeri, nomainīt auklu, pludu, āķus un iedot barību, tārpus, pastāstīt kas un kā, lai vismaz kaut ko noķer. Un tas nostrādā, jo zēns turpina copēt līdz vakaram, kau vai tās mazās raudiņas un pličus. Tur jau rodas tā interese.