Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Copes Leģendas | 10.maijs 2023, 23:43 | 3 komentāri | 1075 skatījumi
Autors Loholmas upes krastā ar savu lasi

Ko māca viena spole?

Tikai retais Latvijas copmanis, lidojot uz Kamčatku, tiešām tic, ka izvilks 30 kg čaviču vai, dodoties uz Sibīriju, – 40-kilogramīgu taimiņu, vai tepat Lietuvā – 25 kilo lasi. Bet tie, kas tic un arī izvelk, izmanto tieši šo spoli.

Pirms piecpadsmit gadiem Londonā ar savu draugu Fredu apspriedu, kur lai aizbrauc lašos kopā ar sievu un bērniem, kuri tad vēl mums bija ļoti mazi. Tai vietai bija jābūt bagātai ar lašiem un civilizētai. Freds ieteica doties uz Zviedrijas dienvidiem. Viņš uzreiz piezvanīja savam zviedru draugam Stefanam, un es dzirdēju, ka Freds tikai ar angļiem raksturīgo humoru saka: „Pie tevis atbrauks mans draugs Valdis. Viņš ir pats labākais lašu ķērājs bijušajā PSRS.”

Pēc mēneša mēs kopā ar Stefanu piebraucām pie Loholmas upes Zviedrijā, un viņš man jautāja: „Ar kādu spoli tu spiningo?” Es parādīju savu ABU Ambassadeur 6500C, uz ko Stefana reakcija bija: „Jā, Freds nav melojis! Tu tiešām kaut ko saproti no lašiem, ja tev ir tāda spole!” Izrādījās, ka Ambassadeur 6500C ir kā vizītkarte, lai tevi uzreiz pieņemtu par savējo lašu spiningotāju sabiedrībā!

ABU Ambassadeur 6500C
Rokturis un frikcijas bremzes regulators

Kāpēc Ambassadeur 6500C?

Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka šis modelis ir vislielākais no klasiskajiem vieglajiem multiplikatoriem, ar pašu lielāko auklas ietilpību. Lašu spiningošanā tas ir pats galvenais, jo svaigais, tikko no jūras upē ienākušais lasis ir liels un ļoti spēcīgs, tāpēc auklai ir jābūt pietiekami izturīgai un garai. Ir iespēja izvēlēties tievāku, bet garāku auklu vai resnāku, bet īsāku.

Pats es, spiningojot lašus ar 6500. multiplikatoru, parasti izmantoju ļoti kvalitatīvu monofilo auklu, kuras diametrs ir no 0,40 līdz 0,50 mm, bet optimāla varētu būt uz 0,42 vai 0,43 mm, jo tad šim multam var droši uztīt visus 200 metrus un pat vairāk. Esmu spiningojis arī ar pīto auklu 0,35 mm diametrā, bet tādā gadījumā tīrās lašu copes ir daudz retākas, jo pīto viņi ūdenī pārāk labi redz. Ja ar pīteni spiningo tādā upē, kur lašu ir daudz, tad tie tik un tā vizuli ķer reti, bet, tā kā ir ļoti lieli, nereti iznāk viņus aizķert aiz muguras spuras vai astes, kas ir gan nesportiski, gan nelikumīgi. Situācija ar šādu aizķeršanu var sabojāt visu noskaņojumu, tāpēc izmantot pīto variantu neiesaku.

Pēc izmēra nākamajam lielākajam multiplikatoram Ambassadeur 7000 auklas ietilpība ir vēl lielāka. Tajā ir iespējams uztīt 200 metrus monoauklas ar diametru 0,50 mm, bet spiningošanai tas ir pārāk smags. Ir vēl 6600. modelis, kura ietilpība ir tāda pati kā 6500-ajam, un tas atšķiras tikai ar mēles konstrukciju (tā pirms metiena ir jānospiež).

Taču, lai gan šī mēle izskatās oriģināli, modelis nav guvis tik milzīgu popularitāti kā klasiskais 6500, kurš ir atzīts visā pasaulē kā pati piemērotākā spole lašu spiningošanai. Pat Kanādā un ASV, kur mīt milzīgie Klusā okeāna laši (king salmon), tos spiningo vai nu ar ABU Ambassadeur 6500, vai Shimano Calcutta, kam auklas ietilpība atbilst 6500. modeļa parametram un kas maz atšķiras no vecā zviedru multiplikatora pat pēc izskata.

Multi ar mazāku ietilpību nekā Ambassadeur 6500 ir tikai nedaudz vieglāki, toties tiem ir iespējams uztīt mazāk auklas ar mazāku celtspēju, kas var būt izšķiroši tad, kad nākas cīnīties ar spēcīgu pretinieku.

Loholmā (Zviedrijā) katrs lasis ir jāsver un jāmēra īpašā vietā parkā

Kāds ir tas – lielais lasis?

Diemžēl Latvijas upēs lielo un spēcīgo lašu cope rudenī nav paredzēta. Rudenī, kad tie, spēka pilni, iet iekšā upēs, tos makšķerēt ir atļauts tikai Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Skandināvijā. Pie mums upēs tos drīkst ķert tikai pēc nārsta, kad viņi ir novārdzināti, tāpēc Latvijā un tai pašā Lietuvā valda uzskats, ka lasi var dabūt ar bezinerces spoli. Jā, tas ir iespējams. Tā var izvilkt pat diezgan pieklājīgu eksemplāru, piemēram, svaigu un svarā līdz 6–7 kg, turklāt tas būs neaizmirstams piedzīvojums. Taču, ja lasis ir lielāks, tāds uz 8–12 kilo, tad labāk ir izmantot labu multiplikatoru, un, ja lielos paredzēts vilkt desmitiem dienā kā Kamčatkā vai Aļaskā vai ja tas sver 16, 25 vai 35 kg, tad Ambassadeur 6500 ir ārpus konkurences.

Lielais lasis atšķirībā no nelielā pēc uzsēšanās mēdz skriet neapstājoties simtiem metrus tālu. Copmaņi, kuri ko tādu nav pieredzējuši, to var izbaudīt šādi. Nomēra uz zemes simt un divsimt metru attālumu. Tad piesien spininga auklu pie auto piekabes āķa, pats tur rokās kātu un palūdz draugam, lai tas vispirms uzgāzē līdz simts metru atzīmei, apstājas, pastāv uz vietas un pēc divdesmit sekundēm uzrauj vēl līdz 200 metru atzīmei. Tas var kalpot par trenažieri, uz kura izbaudīt īsta laša rāvienu. Var pamīšus mēģināt noturēt auto ar bezinerceni un ar multiplikatoru. Jebkuram uzreiz būs skaidrs, ka uz lielu zivi ir jāiet ar multu.

Pie upēm es tādus lašu rāvienus esmu piedzīvojis un redzējis ļoti daudz. Tā reiz Aleksejam G. vizuli paķēra īsts milzenis. Tas nevis lēca, bet uzpeldēja kā zemūdene, un šķita, ka zivs ir pusotru metru gara. Aleksejs pat paspēja ieslēgt tarkšķi. Lasis sagriezās un metās pa straumi uz leju. Spole vienkārši kauca. Pēc simts metriem milzis apstājās, pastāvēja un izpildīja otru rāvienu, vēl turpat simts metrus. Pēc dažiem desmitiem sekunžu sekoja trešais rāviens, un aukla ar skaņu, kas atgādināja pātagas cirtienu, bija pušu. Cerību lasi uzvarēt nebija pilnīgi nekādu, lai gan pie spininga bija piestiprināts moderns grafīta multiplikators Ambassadeur 822, kuram bija uztīta pilna kasete ar jaunu monofilo auklu 0,40 mm diametrā. Tieši pēc tās reizes es sev nopirku Ambassadeur 6500C un daudz resnas auklas.

Lielā laša pirmais rāviens var būt tik spēcīgs un ass, ka tas spēj pārcirst 0,50 mm monoauklu ar celtspēju 20 kg pat tad, ja frikcijas bremze ir nostrādājusi, spole ar ieslēgtu tarkšķi kauc – jo zivs, skrienot pa spēcīgo straumi uz leju, pēkšņi vēl uzgāzē. To esmu piedzīvojis pats personiski. Pat tagad atceros tā milža baltos sānus un divlatnieka lieluma melnos punktus.

Ja lielais ir nolēmis skriet pret straumi uz augšu, tas nevis lidos kā zibens, bet trauksies kā vilciens garām pieturai, kurā piestāt nav plānots. Tā reiz redzēju, kā Mihails P. pie auklas piesēja sarkanu 18 cm garo vobleri Rapala Magnum, kā pirmajā metienā viņam pieteicās lielais un kā tas aiznesās uz augšu pret straumi. Lasis rāvās tālāk un tālāk. Mihails pārbīlī sāka lielo bezinerceni bremzēt ar pirkstiem – un 0,45 mm resnā aukla ar blīkšķi bija pušu, un milzenis ar skaisto somu vobleri zobos aiztraucās tālāk. Kad pēc pārdzīvotā viņš viss drebēja un dzēra tēju, es kompanjonam atgādināju, kā reiz teicu, lai nebrauc uz lašiem ar bezinerceni un mācās spiningot ar multiplikatoru.

Lielajam lasim ir pa spēkam nevis viens vai daži simtmetru rāvieni, bet desmit un vairāk pēc kārtas. Vienā no pirmajām copēm, kad man paveicās izbaudīt liela pretinieka spēku, 10 kg lasis skrēja uz leju aptuveni desmit reizes, tad apstājās, pastāvēja un peldēja pret straumi pie manis, tad atkal uz leju un atkal uz augšu. Tā viņš noskrēja apmēram kilometru uz leju un kilometru uz augšu, atpakaļ. Pirmie rāvieni bija daudz tālāki par simts metriem, tad apmēram simts metrus gari, savukārt pēdējie – mazāki. Šādai cīņai nebiju gatavs pilnīgi nemaz. Pirms copes es vienkārši ar mezglu vecajai auklai biju piesējis klāt vēl simts metrus pilnīgi jaunas auklas, tāpēc pēc mezgla, kurš kustējās cauri gredzeniem turp un atpakaļ, zinu, cik reižu lasis aizskrēja tālāk par simts metriem un kad tas sāka pagurt.

Izpildīt garos un spēcīgos rāvienus mēdz ne tikai 16–35 kg eksemplāri. Varen naski uz skriešanu mēdz būt arī 8, 9 un 10 kg smagie, turklāt šie „mazie” vēl mēdz lēkāt un taisīt sveces. Tā Leons P. piedzīvoja 18 kg smaga laša pretošanos un to izvilka. Bija ļoti lepns. Bet nākamajā dienā viņam pieķērās 9 kg smags lasītis un parāva tā, ka salauza divrocīgo spiningu uzreiz četrās vietās!!!

Lielais mēdz ne tikai skriet un izpildīt ļoti garus rāvienus, bet arī bieži apstāties un nekustēties ne no vietas. Spiningotājam būs sajūta, ka auklas galā ir ap 20 kilo svaru bumba. Pēc nostieptās auklas var just lielā laša elpu un to, ka viņš vēl arvien ir uz āķa, tikai nekust.

Stefans pirmo lasi noķēra uzreiz

Ja lasis ir pretojies stundu vai divas un apstājies kādā bedrē krasta tuvumā, to var mēģināt ņemt ar gafu. Mūsu Makšķerēšanas noteikumos tas ir aizliegts, un tā ir viena no vismuļķīgākajām likuma normām, kuras autori noteikti nekad nav piedzīvojuši cīņu ar iespaidīgu pretinieku. Situācijā, kad šāds milzenis ir noguris un iegūlies krasta tuvumā, to var paņemt tikai ar gafu, ja iedur precīzi astē un tad asti paceļ virs ūdens. Paņemt ar rokām šādu asti nav iespējams, jo tā ir pārāk liela.

Ja lasis sver līdz 8 kg, tad to var paņemt aiz astes un izcelt ar vienu roku. Ja pretī cīnās 10–12 – kilogramnieks, tad kādam ir jāpalīdz un jāņem aiz astes ar divām rokām. Bet, ja tas sver 16 kilo un vairāk un viņu nevar izvilkt uz sēkļa, līdzēs tikai gafs. Ļoha Gedercevs savu 24,5 kg lielo monstru no paša pirmā Copes Lietu vāka ārā dabūja ar gafu aiz astes, kad tas stāvēja pie paša krasta bedrē, kuras dziļums bija nedaudz pāri metram.

Pavisam citādi gāja Oļegam S. Viņam pieķērās precīzi 16 kg smags lasis, un pēc rāvieniem uz augšu un uz leju tas iegūlās kādus trīs metrus dziļā bedrē turpat 20 metrus no krasta un ne no vietas. Tad Oļegam palīgā devās viens traks draugs – viņš izmetās pa pliko un ar gafu rokās ienira tanī bedrē, un aizcirta lasi aiz astes, un dabūja zivi krastā. Viss it kā beidzās laimīgi, tikai tajā brīdī, kad Oļegs turēja rokās savu pudu smago trofeju un draugi viņu bildēja, vīram sākās sirdslēkme, un viņu nācās ielikt slimnīcā ar infarktu.

Gadās, ka iet vēl trakāk. Lielais lasis var apstāties nevis bedrē pie krasta vai krasta tuvumā, bet lielas un ļoti straujas upes vidū. Pašā spēcīgākajā tecējumā un nekustēties ne no vietas. Tādās reizēs ir mēģināts viņu izkustināt ar akmeņu mešanu uz šo vietu. Tā nav muļķīga leģenda. Es to esmu darījis personiski.

Vienu reizi lasis straumē gulēja kā baļķis vismaz 30 minūtes. Es biju uz akmeņainas salas. Paiet uz leju un mēģināt to iegriezt ar sāniem pret straumi nebija iespējams, jo man aiz muguras bija klints un biezi krūmi. Vienā rokā turēju spiningu ar nostieptu auklu, ar otru ņēmu pieklājīga izmēra akmeņus un metu tos tieši virsū lasim, bet tas tāpat nekustējās ne no vietas. Jutu, ka viens akmens trāpa lasim pa sāniem, bet pat tad tas pavirzījās tikai kādus 30 cm sāņus un nekur nemuka. Vienīgā iespēja izkustināt milzeni bija pavirzīties uz leju, bet tur bija klints, un uz leju nekādi netiku. Turēju lasi straumē apmēram pusstundu, un tikai tad tas ūdenī piepacēlās, uztaisīja zemu, bet diezgan garu lēcienu un metās pa straumi uz leju.

Ja lielo nav iespējams sagriezt ar sāniem pret straumi, tad viņš upes vidū var stāvēt vēl ilgāk. Ar vienu lasi no copes līdz mirklim, kad tas bija krastā, nocīnījos 4 stundas 25 minūtes.

Auklas tinuma regulators. Obligāti ir speciāli jālieto, jo šis mehānisms nedaudz bremzē metiena jaudu. Ja aizmirst to eļļot, būs jūtams, ka vizulis nelido tik tālu kā parasti
Centrbēdzes bremžu regulators un tarkšķa ieslēdzējs

Tikai šī spole!

Atgriezīšos pie raksta sākuma tēmas. Pēc tam, kad Stefanam biju uzrādījis savu spoli un tiku atzīts par lašu spiningotāju, arī draugs izvilka tieši tādu pašu multiplikatoru. Nu mēs bijām divi ar vienādām spolēm. Tad no upes pie mašīnām atgriezās vēl viens spiningotājs, kura rīku tikko bija salauzis lasis, bet arī tam pie nopostītā kāta bija 6500. modelis. Nu mēs stāvvietā bijām trīs ar vienām spolēm.

Trešais vīrs Stefanam zviedru valodā stāstīja, ka lasis esot bijis 10–12 kg smags – un nu spinings atkal ir pušu. Izrādījās, ka viņš šajā vasarā ir nobendējis jau otru kātu. Vēl zviedrs pastāstīja, ka burtiski pirms dažām dienām kāds viņa paziņa turpat esot noķēris 22 kg lasi.

Atvadījāmies un gājām ar Stefanu uz upi. Pa ceļam viņš mani informēja, ka Loholmas upē maija sākumā katru gadu kāds noķer 25–28 kilo milzeņus. Vasarā, pēc Jāņiem, kad mēs tur abi bijām, pārsvarā iet nelieli laši. Parasti tie, kas piesakās, sver no 5 līdz 8 kg, bet pa vidu šad tad trāpās gan 16, gan 20 kilo, gan vēl lielāki. Pirms sezonas beigām lielie atkal uzsēžoties biežāk. Vēl pa ceļam uz upi viņš paspēja pateikt, ka vēlāk es pats varēšu pārliecināties, kādi milzeņi tur tiek vilkti, jo visiem copmaņiem ar lomu esot jābrauc uz Loholmas pilsētiņas parku un tur speciālā vietā lasis jānosver, jāizmēra un jāreģistrē speciālā žurnālā.

Kad atnācām pie upes, Stefans ērti apsēdās līdzatnestā krēslā, izvilka termosu un sāka dzert tēju. Es gan uzreiz metos darboties. Drīz vien redzēju, ka pakaļ manam vizulim līdz pašam krastam atskrien lasis, bet tas neuzsēdās. Taisni mums pretī, upes otrā krastā, atradās vēl divi ķērāji, un arī tie strādāja ar 6500. modeli.

Tikmēr Stefans padalījās ar vēl vienu noslēpumu. Izrādījās, ka visi zviedri ne tikai spiningo ar vienādām spolēm – ABU Ambassadeur 6500, bet vēl izmanto pilnīgi vienādu amerikāņu monofilo auklu Triline, jo tā ir praktiski nemanāma ūdenī, tai ir īpaši lašiem piemērots diametrs – 0,425 mm, kas dod iespēju uz kasetes uztīt vairāk nekā 200 metrus.

Kamēr mēs sarunājāmies – nelielajā upes posmā es ar Stefanu vienā krastā un divi svešinieki mums taisni pretī, pamanīju vismaz divus lašu lēcienus. Stefans tos komentēja tā: upē ir daudz lašu, un drīz vien mēs kādu noķersim.

Sākām mētāt. Laši turpināja lēkāt. Pa upes vidu izbrauca motorlaiva. Tad otra. Laši turpināja lēkāt, un tad, kad pa vidu brauca kuģītis ar tūristiem, Stefanam pieķērās apmēram 5 kg smags lasis, kuru viņš nokausēja un paņēma ar sačoku. Stefans pateica, ka tādu zivi varētu izvilkt ar vieglāku spiningu un bezinerceni ar tievāku auklu, bet kas var būt drošs par to, ka nepieķersies lielais? Tāpēc pilnīgi visi, kas no spiningošanas kaut ko saprot, strādā tikai ar Ambassadeur 6500. Izņēmums esot daži no Austrumeiropas, kuri mēdzot atbraukt uz Loholmu un spiningojot ar bezinerceni un tievu auklu.

Tā kā es neesmu pieradis tupēt uz vietas, kā to darīja Stefans un abi zviedri otrā krastā, nolēmu pastaigāties un pameklēt lašus citur. Ejot satiku vēl dažus zviedrus un divus dāņus. Arī tie spiningoja ar 6500. multiplikatoriem. Krastā jutos kā savējais, nokļuvis tādā kā 6500 fanu klubā.

Tad satiku vīru, kas darbojās nevis ar parasto variantu, bet ar 6500 CDL. Tas ir 4–5 reizes dārgāks par citiem sērijas brāļiem, jo ir apzeltīts ar 24 karātu zeltu. Tas bija krievs no Maskavas. Viņš mētāja dārgu Rapala Magnum vobleri un teica, ka uz Loholmu brauc bieži. Sākumā esot spiningojis ar bezinerceni, bet tad redzējis, kādi laši te mēdz pieteikties, un pārgājis uz multu. Esot devies uz Kopenhāgenu un tur vienā makšķernieku veikalā, kura skatlogā uz melna samta auduma bijuši izlikti apzeltītie Ambassadeur, nopircis 6500 CDL. Vēl viņš pateica, ka tas labais veikals atrodas apmēram kvartāla attālumā no slavenā Tivoli parka un ka tur esot vēl daudz kas copei noderīgs.

Gāju gar upi tālāk un satiku ļoti labi ģērbtu kungu, kas mētāja dārgu un modernu japāņu spiningu un Daiwa bezinerceni. Iepazināmies. Izrādījās, ka viņš ir no Polijas. Uz jautājumiem, kāpēc ar bezinerceni un ko viņš darīs, ja paņems liels, pans atbildēja, ka viņam jau nu tas lielais neuzķersies. Tātad zviedri, dāņi, es un pat krievs domā par lielo un uz to cer, bet kungs no Austrumeiropas ne, lai gan ir atbraucis uz Zviedrijas dienvidiem, nopircis licenci un spiningo lašiem bagātā upē. Kāpēc tā?

Neticība saviem spēkiem un veiksmei piemīt tiem, kas ilgi dzīvojuši “komunismā”. Tā ir bieža parādība ne tikai copē. Tā Latvijas basketbola izlasē uz Eiropas čempionātu brauca divi spēlētāji no NBA un viens no tiem bija KP6!!! Vēl bija divi labi Eirolīgas spēlētāji, bet neviens Latvijā nerunāja par to, ka mūsējiem ir pa spēkam atkārtot 1935. gada sasniegumu un izcīnīt Čempionu kausu. Tā vietā teica: mūsu mērķis ir izkļūt no grupas, mēs varam tikt līdz play-off, Spāniju mēs nevarēsim uzvarēt utt., bet intervijā pēc čempionāta komandas kapteinis Blūms pateica, ka mēs zaudējām bronzas medaļas. Ne zelta medaļas un ne kausu, bet tieši bronzas medaļas!!! Iznāk, ka mūsu puikas pat neatļāvās sapņot par 1. vietu. Tai pašā laikā slovēņi no bijušās Dienvidslāvijas, kur komunistiskais režīms bija citāds, paziņoja, ka cīnīsies par uzvaru, ticēja sev un vinnēja.

Ar lašu copi bieži ir tas pats. Tikai retais no mūsējiem, lidojot uz Kamčatku, tiešām tic, ka izvilks 30 kg čaviču vai, dodoties uz Sibīriju, – 40-kilogramīgu taimiņu, vai tepat Lietuvā – 25 kilo lasi. Skaidri ir zināms, ka vidēji lasis rudenī tai pašā Neres upē Lietuvā ir 8–12 kg smags, tomēr pastāv arī varbūtība, ka pieķeras divas reizes lielāks. Bet gan mūsējie, gan lietuvieši uz copi brauc ar bezinerceni, uz kuras tin tievu pīto auklu. Lielākā daļa pat neatļaujas sapņot, ka tieši viņam palaimēsies noķert lielo.

Beigās arī man Loholmā izdevās izvilkt savējo. Pa lasim bija noķēruši arī spiningotāji upes pretējā pusē, un nu mēs devāmies uz parku svērt un mērīt savus lomus. Grāmatā, kurā tika fiksēti lomi, bija redzams, ka citiem bija trāpījušies vairāk nekā 10 kg laši, kas vēl reizi apstiprināja multiplikatora izvēles pareizību.

Svarīgā noregulēšana

Lai izbaudītu visas Ambassadeur 6500 priekšrocības, vispirms jāizvēlas piemērota aukla. Tai jābūt ļoti kvalitatīvai un praktiski neredzamai ūdenī. Mūsu reģionā ūdens upēs nav īpaši dzidrs, bet praktiski visās ziemeļu upēs ar to gan ir jārēķinās. Auklas diametram jābūt no 0,40 līdz 0,50 mm. No resnuma ir atkarīgs garums, kādu iespējams uztīt uz spoles kasetes. Piemēram, 0,40 mm auklu var uztīt vairāk par 200 metriem, bet tai nebūs pietiekamas celtspējas, un ar lielo lasi var būt milzīgas problēmas. Savukārt auklai ar diametru 0,50 mm celtspēja ir liela (ap 20 kg), toties uztīt ir iespējams tikai nedaudz vairāk par simts metriem, kas var būt pārāk maz. Man pašam ir gadījies, ka lasis pārrauj pilnīgi jaunu 0,50 mm auklu, jo centos to turēt un nelaist straumē. Tāpēc šādā gadījumā jāizvēlas tāda aukla, lai tā būtu gan pietiekami stipra, gan gara. Zviedri pie Loholmas upes dod priekšroku 0,425 mm diametram, tiesa, es biežāk izmantoju 0,45 mm.

Kad aukla ir uztīta, var doties uz copi. Kad jau piesiets vizulis, ir jāveic kāda ļoti svarīga operācija: jānoregulē centrbēdzes bremzes. To dara tad, kad spinings ir pilnībā salikts un pat ir piesiets vizulis. Centrbēdzes bremze ir jāaizgriež ciet. Tad spinings ir jāņem rokās un vizulis jāpievelk tā, lai līdz gala gredzenam paliek tikai 20–30 cm. Kad tas ir izdarīts, kāts jāpaceļ uz augšu, lai pret horizontu tas veidotu apmēram 60 grādu leņķi. Kad spice ar piesieto vizuli un aizgriezto bremzi ir pacelta augšā, jāatver vaļā spoles uztīšanas mehānisms, kā dara pirms metiena. Šajā brīdī īsā pavadiņā iesietajam vizulim no gala gredzena ir brīvi jākarājas. Tas nedrīkst slīdēt lejā. Kad tas izdarīts, centrbēdzes bremzi jāsāk ļoti lēni griezt vaļā, līdz vizulis sāk slīdēt uz leju. Kad tas sācies, tātad bremzes ir noregulētas pareizi, un var sākt strādāt.

Pēdējais, kas jāizdara pirms pirmā metiena, – jānoregulē frikcijas bremzes. Tās regulators atrodas uz vienas ass ar multiplikatora rokturi un ir ērti lietojams, kausējot zivi. Ja lasis skrien prom, frikcijas bremzes var paregulēt un atlaist vaļā, savukārt, ja ir iegūlies un nekust ne no vietas, tās var piegriezt ciet un pieturēt spēcīgāk, bet atlaist, kad lasis ir sācis staigāt.

Labročiem un kreiļiem

Viedoklis, ka spiningot ar bezinerceni ir vieglāk nekā ar multiplikatoru, ir aplams. Spiningot nav vieglāk. Ar bezinerceni ir vieglāk iemācīties spiningot nekā ar multu, bet reāli mētāt un kausēt lielās noteikti ir vieglāk ar multiplikatoru. Sevišķi, ja ilgi ir jāmētā liels vizulis un bieži ir jāvelk lielas zivis.

Metiena tehnika ar multiplikatoru atšķiras no metiena ar bezinerceni ar to, ka vēziens nedrīkst būt ass. Tam ir jābūt plašam, un paātrinājums jāsasniedz pakāpeniski. Mest var gan ar vienu, gan ar otru roku. Labročiem domātas spoles būs 6500 vai 6600, bet kreiļiem – 6501 vai 6601. Esmu labrocis, bet brīvi metu ar multiplikatoru kā no labās, tā no kreisās puses.

Kad metu ar labo roku, tā atrodas zem spoles. Ar labās rokas rādītājpirkstu turos aiz kāta mēlītes, bet ar labo īkšķi bremzēju auklas kaseti. Kreisā roka ir uz divrocīgā spininga roktura gala. Kad vizulis iekrīt ūdenī, kātu no labās rokas plaukstas pārlieku kreisajā un tinu ar labo roku.

Ja labrocis izmanto bezinerceni, tad viņš met ar labo roku, bet velk ar kreiso. Savukārt, ja strādā ar multiplikatoru, tad met ar labo roku un velk arī ar labo. Labrocis tikpat labi var mest arī ar kreiso roku. Tad kāts ir jātur pie spoles kreisajā rokā, bet labā kātu metiena brīdī pietur spininga roktura galā. Ja dara tā, tad pēc metiena kāts nav jāpārliek no labās rokas kreisajā, bet var uzreiz uztīt auklu. Iznāk mest ar kreiso un tīt spoli ar labo.

Abos gadījumos, gan metot ar labo roku, gan ar kreiso, aukla būs jāuztin ar labo. Tas bezinercenēm un multiplikatoriem ir atšķirīgi, jo mults ir paredzēts lielām zivīm, un tad, kad tāda ir tuvu, tā ir jāpaņem ar koku, sačoku vai gafu, un tas ir jādara ar labo roku, kas labročiem ir spēcīgāka.

Kreilim ar 6501 vai 6601 modeļiem ir jātin ar kreiso un zivs ir jāņem arī ar kreiso roku.

Variācija – 6500 C

Šim modelim ir vēl tarkšķis. Mazākiem multiplikatoriem tāda nav, un it kā bez tā var iztikt, bet, ejot uz lielajiem, tarkšķis ir vajadzīgs nokausēšanas laikā. Uzreiz pēc copes un piecirtiena ir jāieslēdz tarkšķis. Tas palīdz saprast, ar kādu ātrumu un kādā virzienā ir devies pretinieks, saprast, kādi triki tam padomā.

Multiplikators 6500C nav domāts pavisam viegliem vizuļiem. Lašot ir optimāli ar 30–40 g smagiem, bet, ja ir nepieciešamība, to var darīt arī ar mazākiem un vieglākiem.

Vienā reizē, ķerot karstā laikā un diezgan siltā ūdenī, ilgi nevarēju 10 kilo lasi izprovocēt uz 30 g rotiņu Mepps Aglia Long Nr. 5. Es zivi biju redzējis un zināju, kur viņa slēpjas. Taču ūdens upē bija pārāk silts, un uz lielo vizuli tā neparko nereaģēja. Tad es piesēju ap 10 g smago rotiņu Blue Fox Nr. 4. No jauna pārregulēju frikcijas bremzi un turpināju darboties ar vieglo rotiņu. Drīzumā lasis paķēra manu mazo Blue Fox, uz kuru līdz tam biju vilcis tikai foreles. Izrādījās, ka ABU Ambassadeur 6500C ir lielisks, arī spiningojot ar vieglākiem vizuļiem.

 
 
[3] Komentāri | dilst | aug
 
badapiicka

Nav mana tēma, bet bija ļoti interesanti lasīt, paldies!!

P.S.Iedomājos vienu lietu- "Tā reiz Aleksejam G. vizuli paķēra īsts milzenis(...)"- kā pēc tam ir ar zivs veselību, kad lasim paliek liels māneklis mutē un 200+metri 0.40mm auklas velkas līdzi pa visu upi?..

16.mai Atbildēt | Ziņot 0
kipaps367

Iedomājos tieši to pašu! :) Raksts lielisks.

21.mai Atbildēt | Ziņot 0
Loshuliganos

Kaut kādi mītiskie laši... Aļaskā gaļas sagādei varbūt arī jag ABU 6500c, cik zinu tad Skandināvijā to izmanto dēļ lielās ietilpības, mono auklas, mētā 40-50g. šūpus vai velcē, pīto tur vnk pārgriež uz akmeņiem. LT katru rudeni n-desmit 15+ kg rudens lašus izvelka ar bezinerces spolēm un pītajām auklām.

27.mai Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager