Ziemas fīderis

Ziema jau degungalā un ir pēdējais brīdis pārcilāt inventāru, pārskatīt esošo un papildināt ar trūkstošo. Un vienlaikus apdomāt kādus jaunus paņēmienus. Varbūt ir īstais laiks atkal celt ārā saules gaismā kādu nedaudz aizmirstu ziemas copes metodi - ziemas fīderīti?

Daudzi varbūt jau ir piemirsuši, citi nemaz nezina, ka arī ziemā no ledus var ļoti veiksmīgi copēt ar fīderi. Viss ir tieši tāpat kā atklāto ūdeņu sezonā: ir barības, ir barotavas un fīdera montāžas. Tikai nav iemetiena, jo barotavu smuki ielaiž āliņģī. Tālāk atkal viss tāpat kā lielajā fīderī – copi redz uz makšķeres spices, piecērt ar kātiņu, zivi velk ar spolīti. Bremze tirkšķ, kātiņš lokās, un visbeidzot āliņģī iepeld smuka zivtiņa. Jūties ieintriģēts? Nu tad par visu pēc kārtas. Vispirms inventārs.

Kātiņš un spole

Kātiņš ir īss, 60–70 cm, sastāv no mīkstas, varētu teikt – mīkstākās, fīdera spices un ērta korķa vai EVA roktura, pie kura var piestiprināt spolīti. Ērtības dēļ spicei no roktura jābūt izņemamai, jo dzīvē gadās visādi un tās mēdz salūzt (parasti spolītē ietin par daudz auklas vai pārvadājot to kaut kur iespiež). Arī transportēt ir ērtāk, ja spici var izņemt. Veikalos ir dažādi līdzīgi kātiņi, bet... vairums no tiem paredzēts dažādiem ziemas mānekļiem (bļitkām, balansieriem, vibiem utt.) un ziemas fīderītim ir nedaudz par cietu.

Taču ir nopērkams arī kāds kātiņš, kurš tika radīts tieši šim mērķim un šim copes veidam. Tam ir divas versijas – ar korķa un ar EVA rokturi. Tā nosaukums ir Team Salmo Ice Feeder. Tas ir kātiņš, kuru bez tiešā lietojuma var izmantot arī salakām, kad viņas ienāk upēs. Tāpat ļoti veiksmīgi ar to no ledus var mānīt dīķa foreles, kā arī izmantot vasarā no laivas kā borta makšķeri brekšojot. Vēl šo kātiņu izmanto arī Peipusa raudu vilcēji, Somijas un Zviedrijas sīgās braucēji. Vienu vārdu sakot – lietojums tam ir arī tad, ja pati ziemas fīderēšana kaut kāda iemesla dēļ nesanāk.

Kā spoli pie kātiņa liek vai nu maza izmēra bezinerceni, vai kādu ziemas multiplikatoru (pēdējos gados šīs spolītes ir kļuvušas ļoti populāras). Ja izvēlies bezinerces spolīti, tad tas ir 500. vai maksimums 1000. izmērs. Bet te uzreiz vajag pabrīdināt – ziemai vispār un ziemas fīderītim īpaši nevajag izmantot lētākās, vienkāršākās bezinerces spolītes. Tādas varbūt teicami kalpos līdakām, bet fīderītim prasības pret spoli ir biki citas.

Fīderītim iemetienu pa dienu sanāk ļoti daudz, darbojas ar diezgan tievu auklu, tātad bremzei ir jānostrādā vienmēr un uztinējrullītim ir jāstrādā perfekti, lai aukla neizdomātu vērpties. Lētajās spolēs uztinējrullītī gultņa var nebūt vispār, tātad mazākajā aukstumā rullītis var iesalt, kā rezultātā pēc neilga laika aukla sapīsies bizē. Tāpēc ziemas fīderītim liek vidēja cenu līmeņa spolīti, tad visu aprakstīto minēto problēmu nebūs.

Otrs un daudz ērtāks un labāks variants ir ņemt ziemas multiplikatoru. Tas auklu pat gribēdams nevar sapīt. Lielākā atšķirība starp bezinerces spoli un multiplikatoru ir tā, ka pirmajā gadījumā kasetes auklu uztin spoles rotors, griežoties ap kaseti. Sanāk, ka aukla ir uztīta tādā lielā atsperē. Savukārt multiplikators griež pašu spolīti, un aukla vienkārši uztinas pati.

Visiem multiplikatoriem bremzi var noregulēt tieši tāpat kā bezinercenēm, un prakse pierāda, ka mazie ziemas multiplikatori pamazām izēd bezinerces spoles no visiem ledus copes veidiem, tajā skaitā arī no ziemas fīdera.

Citas inventāra pozīcijas

Auklu izmanto monofilo. Tā kā fīdera copē no pamatauklas resnuma nekas nav atkarīgs un ziemas fīderītī viss ir tieši tāpat, tad parasti tin 018–0,22 mm diametrā. Var izmantot arī tievāku, bet tad var rasties problēmas ar montāžas uzsiešanu. Resnāku? Īsti nav iemesla.

Pīto auklu var lietot, bet, tā kā ziemā tomēr mēdz būt auksti un pītā aukla pēc samirkšanas var sasalt, tad arī izmantot to īsti nav pamata.

Pavadiņas parasti ir no dzidra 0,12–0,14 mm monofila. Var strādāt ar gatavajām – ērti un ātri. Veikalā ir Owner un Feeder Concept 60–70 cm garas, un galā 14.–12., retāk 10. numura āķi.

Montāžas ziemas fīderim izmanto divu veidu – kāda nu kuram tuvāka dvēselei: paternosters vai inlaina sistēma. Abas viegli uzsienamas un lietojamas. Inlaina variants liekas daudz ērtāks, tāpēc gan atklātajos ūdeņos, gan ziemā no ledus fīderim biežāk izmanto tikai to – pīšanās ir minimāla, un viss strādā lieliski.

Barotavas ņem maza un ļoti maza izmēra, ziemai pietiek ar 15–20 g smagām. Ja nu upe dziļāka vai tuvāk pavasarim sākas lielāka straume, tad ar 30 gramiem būs gana. Plastmasas vai metāla modelis – tas nav īsti svarīgi, galvenais, lai ir mazs groziņš, jo labam rezultātam pilnībā pietiek arī nelielu daudzumu barības.

Barības ziemas fīderītim der tās pašas, kādas vasarā, tikai jāatsakās no ļoti gaišām un ļoti saldām. Parasti jauc vidējas aromatizācijas pakāpes barības ar kādu stiprāku barību un zemi. Turklāt vienkāršākās barības ir 2 reizes vairāk nekā stiprās.

Noteikti der barību samitrināt vēl mājās, pie tam jāmitrina dāsni – uz 1 kg masas lej aptuveni 550 ml ūdens. Visu ļoti labi sajauc un ļauj kārtīgi savilkties. Tad pieliek kilogramu zemes. Jā, jā, arī ziemā fīderim ber zemi. Plus šeit tā dod arī balastu, cilvēku valodā sakot – zeme nodrošina, ka ēdamais būs tieši tur, kur būs āķis ar ēsmu, neatkarīgi no tā, vai straumei mainīsies virziens un stiprums vai ne.

Praktiskā daļa

Parasti copē ar 2 makšķerēm – tas procesu padara interesantāku un raitāku. Vispirms izurbj 1 āliņģi un ielaiž tajā fīderīti. Var pat bez āķa, te galvenais ir noskaidrot precīzu straumes virzienu. Tad kādu metru no pirmā āliņģa tieši pa straumi uz leju uztaisa otru āliņģi. Augšējā (pirmajā) caurumā laiž iekšā fīderīti ar barotavu un barību. Otrajā barību nelaiž, bet pie auklas pieliek vai nu 10–20 g svinu, vai tukšu barotavu. Tā lai paliek visu copes laiku, jo, lai vai kā, tomēr straumē barība skalojas un īpaši labi mirkļos, kad barotava nokrīt uz grunts un kad piecērt vai velk barotavu augšā. Apakšējā makšķere savāks tās zivis, kas ganās šajā no galda noskalotajā kārumu ceļā. Prakse rāda, ka lielākās zivis parasti piesakās tieši uz apakšējā kāta.

Fīderīši stāv statīvos – tie ir veikalos nopērkami un maksā neko. Taču, ja gribas padarboties, tādu var arī viegli uzkombinēt pats.

Ja ņēmienu nav, tad pārmet reizi 5–7 minūtēs. Pirmajā stundā augšējā fīdera barotavu vienmēr piepilda ar barību, pēc tam skatās uz zivju aktivitāti. Ja zivis tur grozās, copes ir, viss notiek, tad var turpināt barot visu laiku. Ja zivju maz, tad barību barotavā var likt tikai katrā trešajā vai pat piektajā iemetienā.

Ieteikums – vienā vietā ilgāk par stundu bez copes nesēdi. Izņēmums ir brekši, kur zivju pienākšanu reizēm nākas gaidīt ļoti ilgi. Raudas, pličus, baltos sapalus un citus barība parasti savāc ļoti ātri, un ņēmieni parādās jau pirmajās pārdesmit minūtēs. Ja copju nav, tad pamaini dziļumu, pavirzies vairāk stiprākā vai vājākā straume – jo zivju ceļi upēs ir jāuztausta, tās nestaigā pa visu upi. Aplams ir priekšstats, ka zivīm ir jāsavācas uz barību no visas upes. Nē, tā nav, barība viņas sasauks tikai tad, ja tu sēdēsi pareizajā vietā.