Izlasīju MV-F priekšlikumus. Cilvēks grib labu, taču skatās no stipri šaura "skatu torņa". Nepiekrītu, pilnīgi galīgi un principiāli. Pat neiedziļinoties detaļās man pats pamata uzstādījums "būtu ši lieta "nedaudz" jāierobežo, lai vispār varētu arī turpmāk ķert lielas zivis" liekas saknē kļūdains. Kāda mārrutka pēc kā primārais kritērijs jānostāda lielu trofeju audzēšana? Ja noteikumus raksta visiem, tad šaubos vai lielākās daļas copmaņu primārā vēlme ir vienmēr noķert lielu trofeju. Manuprāt copmaņi grib noķer zivi kā tādu, svarīgāk liekas, lai zivju kā tādu būtu daudz, gan mēra, gan zemmēra, lai būtu daudz copju utt. a tur vai "metri" ir vai nav vai daudz vai maz tas ir sekundāri. Priekš entuziastiem var taisīt trofeju rezervātus ar 100% C&R utt. atlaidmammismiem, bet labāk jau nu privātos ūdeņos.
P.S. No kurienes copmaņiem šis mazohisms rodas - pašiem sev atņemt, aizliegt, ierobežot, samazināt, licenzēt utt.? :( Daba ir jāsaudzē, ierobežojumi objektīvi ir neizbēgami, ja tiem ir zinātnisks pamatojums resursu apdraudējumam utt., taču nedo Die's tos izdomāt uz savu galvu tikai šauras kategorijas (šai gadījumā "lielo trofeju mednieku") interesēs.
zaraza, 3.janvāris 2020, 11:39
Ok.
Var iepriekš rakstīto uzskatīt par anulētu.
Bet ar to C&R ir kā ir.
Katram neizstāvēs blakus, un līdakai nepateiks lai nerij līdz žaunām. Viss atlaišanas process uz katra makškernieka godaprāta un izjūtām.
3.janvāris 2020, 12:00 | links