Un vispār nakti pavadot mežā uz paklājiņa visapkārt ir tik daudz skaņu kuras grūti vai neiespējami identificēt.Kaut kā tā.
Bjorgvins, 15.maijs 2024, 08:56
No 15 gadiem sāku vienatnē nakšņot mežā, bet sākumā bij kā bij. Visvairāk biedēja tā tumsas siena ap ugunskuru, likās kads tevi vēro :)) Bet ar gadiem pārgāja, nu arī nakts trokšņi ir kā patīkams fons. Tiesa ir arī nakts trokšņotāji kuri neļauj aizmigt, kā griezes piemēram. Ja sanāca nakšņot kaut kur pļavā siena kaudzē vai siena šķūnī. Jaunībā arī daudz izmantoju naktsmājas, tieši dēļ tā ka mežā nesanāca izgulēties, bet 2-3 dienniekos tas tomēr svarīgi, lai cik izturīgs esi jaunībā. Parasti prasīju atļauju siena šķūnī pārnakšņot, tā arī ērtāk, pazudu jau ap 4, nevienu netraucēju. Bet gadījās tik viesmīlīgi ka kategoriski iebilda un izguldīja gultās jaunos palagos, parasti tadi bija pensionāri. Centos jau iet arī uz barteri, dot kādu līdaku pretī. Nez varbūt 90.to sākumā bija atvērtāki un mazāk iebiedēti, bet pārsvarā neatteica. Visjaukākās bija sarunas ar vecīšiem pie vakariņu galda, daudz ko interesantu varēja uzzināt par upi, kuras krastos viņi pavadījuši visu mūžu. Izņēmums protams atsevisķas vietas Kurzemē, tie gan ir knīpstangas, ni un ni, pasūta vienu māju tālāk :) īpaši ap Abavu. Pedējo reiz naktsmājas izmantoju pirms gadiem 10, bet tie man zināmi saimnieki Vidzemē, daudz reiz nakšņots.
