Ekonomika un politika

Inars [23.dec]: vēl gan ir labs jautājums cik tautai ir tās naudas, kas nav bankās... vai vismaz nav LV bankās.
zaraza, 23.decembris 2025, 20:52
lielveikalu stāvlaukumos nav vietas, un autiņi labi :) tagad laikam māju nevar uzcelt bez pierādāmiem līdzekļiem tur jau laikam no projekta jau jāsāk ziņot :D Neesmu kompetents, bet gan jau mazāk sāpīgi var caur sētas durvīm visu legalizēt. Tas par melnajiem runājot. Pelēko naudu jau nav problēmu iztērēt.
Ak, jā, cik daudz nav bankās. Tik cik valsts izpļekarē nodokļus. Savi 30% būs :D

Autiņi stāvlaukumā nav rādītājs - 2/3 uz krīta ,līzingā vai vispār uz sia,meitai,dēlam utt.Bez pvn sanāk un pokuj,ka neesi pēc papīriem īpašnieks.

vēl gan ir labs jautājums cik tautai ir tās naudas, kas nav bankās... vai vismaz nav LV bankās.
zaraza, 23.decembris 2025, 20:52
lielveikalu stāvlaukumos nav vietas, un autiņi labi :) tagad laikam māju nevar uzcelt bez pierādāmiem līdzekļiem tur jau laikam no projekta jau jāsāk ziņot :D Neesmu kompetents, bet gan jau mazāk sāpīgi var caur sētas durvīm visu legalizēt. Tas par melnajiem runājot. Pelēko naudu jau nav problēmu iztērēt.
Ak, jā, cik daudz nav bankās. Tik cik valsts izpļekarē nodokļus. Savi 30% būs :D

Inars, 23.decembris 2025, 23:53

kis, kis, likums ļauns, ..., panorāma jāklausās, šo jau atcēla, cel bez ziņošanas

vēl gan ir labs jautājums cik tautai ir tās naudas, kas nav bankās... vai vismaz nav LV bankās.
zaraza, 23.decembris 2025, 20:52

lielveikalu stāvlaukumos nav vietas, un autiņi labi :) tagad laikam māju nevar uzcelt bez pierādāmiem līdzekļiem tur jau laikam no projekta jau jāsāk ziņot :D Neesmu kompetents, bet gan jau mazāk sāpīgi var caur sētas durvīm visu legalizēt. Tas par melnajiem runājot. Pelēko naudu jau nav problēmu iztērēt.
Ak, jā, cik daudz nav bankās. Tik cik valsts izpļekarē nodokļus. Savi 30% būs :D

vēl gan ir labs jautājums cik tautai ir tās naudas, kas nav bankās... vai vismaz nav LV bankās.

Atmiņa pievīla, mājsaimniecībām 12 miljardi, par ko Siliņa kladzināja.

jegersz, 23.decembris 2025, 20:00

nu 12 tā varētu būt... pēc būtības jau it kā "sīkumiņš", biki vairāk par 1/4 no IKP (~40) un pat viena gada valsts budžetu nesasniedz. bet nu atņemt un sadalīt jebkurā gadījumā būtu pievilcīga tēma :DDD

daddy_j [23.dec]: mazi meli, lieli meli, statistika un basņas forumos :) linku uz 200 ļardiem lūdzu!!

Man Copilots iedeva: Saskaņā ar Latvijas Bankas monetāro statistiku, 2025. gada oktobrī kopējie residentu (tai skaitā mājsaimniecību un uzņēmumu) noguldījumi sasniedza 20,30 miljardus EUR, kas izklausās ticami

Atmiņa pievīla, mājsaimniecībām 12 miljardi, par ko Siliņa kladzināja.

Viens ir ka dēļ neprognozējamās situācijas, ko ietekmē karš, iepriekšējā pandēmija ar inflāciju, iedzīvotāji veic uzkrājumus, ne velti Siliņa kladzināja, ka iedzīvotājiem bankās ir vairāk kā 200 miljardi.

jegersz, 23.decembris 2025, 09:44

mazi meli, lieli meli, statistika un basņas forumos :) linku uz 200 ļardiem lūdzu!!

Man Copilots iedeva: Saskaņā ar Latvijas Bankas monetāro statistiku, 2025. gada oktobrī kopējie residentu (tai skaitā mājsaimniecību un uzņēmumu) noguldījumi sasniedza 20,30 miljardus EUR, kas izklausās ticami

Pie tam - nevajag domāt, ka bankas sēž uz šī piķa kā pūķis, nē tās to apgroza kredītos!!

Tas, ka LV uzņēmumi NEKVALIFICĒJAS kredītam, jo bilance 20 gadus ir mīnusos, jo lietas notiek pa "pelēko", tā ir cita lieta... es arī nedotu kredītu kantorim, kuram 20 gadus nav oficiālas peļņas, vieni zaudējumi...

Ir jau gana populāras ekonomiskās teorijas ar naudu, kurai pieliek "derīguma termiņu", nenotērēji līdz laikam - dzēšas.

zaraza, 23.decembris 2025, 11:22

Praksē jau arī tā daļēji ir un tā ir inflācija!
Vēl protams ir devalvācija kā monetārās politikas rīks.

Viens ir ka dēļ neprognozējamās situācijas, ko ietekmē karš, iepriekšējā pandēmija ar inflāciju, iedzīvotāji veic uzkrājumus, ne velti Siliņa kladzināja, ka iedzīvotājiem bankās ir vairāk kā 200 miljardi.
Bet otrs jau ir kur cilvēki izvēlas tērēt savu naudu un mūsdienās daudzi iepērkas ārvalstu interneta veikalos, vēlas ceļot un tērēt citur naudu, bet citi dēļ ietaupījuma regulāri brauc uz Lietuvu iepirkt pārtiku un sadzīvei nepieciešamās preces. Un tas viss samazina iekšējo patēriņu, kas ir būtiski ietekmē IKP, jo nauda aizplūst prom no ekonomikas un ja nav pieprasījuma, tad automātiski samazinās piedāvājums. Šādas patērētāju tendences un makroekonomiskās fluktuācija tiešā veidā ietekmē visus tirgotājus, ražotājus un īpaši mazos, kas pakļauti sezonalitātei vai arī tiešā veidā konkurē ar ārvalstu interneta veikaliem, kā piemēram Zarazas kungu, kam starpsezonā un ziemā droši vien pieprasījums dramatiski krītas, cik tas ir izdzīvošanas jautājums, lai pats stāsta, bet mazākiem tirgotājiem un ražotājiem, tas var būt arī eksistenciāls jautājums.
Vieglākais būtu vainot Kariņu, Zariņu ar pārējiem, bet pēc būtības mēs visi paši ar savu patēriņa uzvedību tirgū nosakām savu labklājību, jo mazāk naudas mūsu ekonomikas apritē, jo pašiem skaudrāk ies.

jegersz, 23.decembris 2025, 09:44

Jā, protams, patēriņa uzvedība, kad gala patērētājs iegādājas preci ārpus iekšzemes tirgus un tādējādi atņem "asinis" savas valsts ekonomikai un atdod citas ir standarta globalizācijas problēma. Bet nu tā ir zināma sen un aktuāla kopš attīstījās interneta tirdzniecība un VTO u.c. globālās vienošanās de facto aizliedza nacionālo protekcionismu. Tagad gan atkal Tramps u.c. tarifu kari sāk to atkal regulēt. Pat EU
kaut ko vārgi iepīkstas, no 26. gada jūlija pilnīgi visiem privātiem sūtījumiem no Ķīnas būs papildus 3EUR nodeva, no 28. gada pilni muitas tarifi neatkarīgi no summas. Bet nu tas viss ir vecs stāsts.
Bet tas, ka nauda ir kā ir uzkrāta, un ne maz (kā jau Siliņa iepīkstējas par tiem uzkrājumu, ko netērē, miljardiem, ko vajadzētu kaut kā razkulačīt) tas jau ir kas jauns... Uz patēriņa augšanu balstītā kapitālistiskā ekonomikas modelī, tas ir kā ar sirpi pa faberžē... Ar šo savulaik Ķīna baigi mocījās, ka bada laikus atcerošies ķīnieši tik bāza naudu zeķē un nestimulējā iekšzemes patēriņu. Bet nu Ķīnai kā autoritārismam tomēr ir lielākas manevra iespējas kaut kādus procesus noregulēt valstiski. Demokrātijās ar to grūtāk un lēnāk, bet nu arī vienā brīdī varam dadzīvoties. Ir jau gana populāras ekonomiskās teorijas ar naudu, kurai pieliek "derīguma termiņu", nenotērēji līdz laikam - dzēšas.

Viens ir ka dēļ neprognozējamās situācijas, ko ietekmē karš, iepriekšējā pandēmija ar inflāciju, iedzīvotāji veic uzkrājumus, ne velti Siliņa kladzināja, ka iedzīvotājiem bankās ir vairāk kā 200 miljardi.
Bet otrs jau ir kur cilvēki izvēlas tērēt savu naudu un mūsdienās daudzi iepērkas ārvalstu interneta veikalos, vēlas ceļot un tērēt citur naudu, bet citi dēļ ietaupījuma regulāri brauc uz Lietuvu iepirkt pārtiku un sadzīvei nepieciešamās preces. Un tas viss samazina iekšējo patēriņu, kas ir būtiski ietekmē IKP, jo nauda aizplūst prom no ekonomikas un ja nav pieprasījuma, tad automātiski samazinās piedāvājums. Šādas patērētāju tendences un makroekonomiskās fluktuācija tiešā veidā ietekmē visus tirgotājus, ražotājus un īpaši mazos, kas pakļauti sezonalitātei vai arī tiešā veidā konkurē ar ārvalstu interneta veikaliem, kā piemēram Zarazas kungu, kam starpsezonā un ziemā droši vien pieprasījums dramatiski krītas, cik tas ir izdzīvošanas jautājums, lai pats stāsta, bet mazākiem tirgotājiem un ražotājiem, tas var būt arī eksistenciāls jautājums.
Vieglākais būtu vainot Kariņu, Zariņu ar pārējiem, bet pēc būtības mēs visi paši ar savu patēriņa uzvedību tirgū nosakām savu labklājību, jo mazāk naudas mūsu ekonomikas apritē, jo pašiem skaudrāk ies.

Ja godīgi, es gan īsti nesaprotu ko LB eksperts šajā gadījumā uzver IKP uz iedzīvotāju utt. Nē, protams, makroekonomiska saikne ir, bet šajā konkrētā gadījumā gan statistika tieši nenorāda, ka iedzīvotājiem nav naudas, bet gan to, ka viņi šo naudu NETĒRĒ. tas nav gluži viens un tas pats... tikpat labi, situācijā, kad spiež ģeopolitiska neskaidrība un apdraudējums (brutāli sakot - bailes no kara) tauta vienkārši iežurko piķi zeķē un nepērk daudz ko no tādām patēriņa vai izkalides/hobija precēm, ko it varētu atļauties bet bez tā var iztikt. vispār jau cilvēciski diezgan loģiska un finanšu prātīgumam atbilstoša reakcija, bet no mazas ekonomikas viedokļa tas ir dirsā :) ja jau tā pavisam mazā tirgū ar niecīgām naudas plūsmām vēl samazinās to iekšējās aprites ātrums pa riņki, tad tas ir pēc analoģijas kā trombs asinsrit­­ē, kas var letāli beigties....

zaraza, 22.decembris 2025, 21:38

Redz, kamēr nebūsim tikuši ārā no IKP pieauguma un investīciju (lasi aizņemšanas) vāveres riteņa, tikmēr nekas labs nebūs. Tas arī parāda cik "plāns" deķītis ir visi šie ilgtspējas jautājumi...

priekš čaiņikiem - Ja IKP aug, tad Zaraza šodien vakariņās noēd 1 karbonādi, pēc nedēļas jau sāk ēst pa 2, vēl pēc nedēļas pāriet uz steikiem (jo 3 karbonādes vairs nevar noēst, bet patēriņš jāpalielina)... kamoon, ekonomisti...

jau 18gs ekonomists Adam Smith teica, ka tautas patiesais labklājības avots – tā ir tās ražošana un tirdzniecība, nevis tikai patēriņš...

Ja zemnieks OK, zvejnieks (copes portāls taču!!) aprīs visu, ko sazvejo, tad uz papīra var būt IKP afigennais (zin cik nēģi, laši tirgū maksā), bet jaunam motoram vai laivai viņš nekad nesakrās.

Pēc Eurostat datiem Latvijā Latvija individuālā patēriņa uz vienu iedzīvotāju ziņā ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā.

https://jauns.lv/raksts/bizness/688230-vai-latvija-klust-par-nabadzigako-valsti-eiropas-savieniba-atbild-latvijas-bankas-ekonomists

Ja godīgi, es gan īsti nesaprotu ko LB eksperts šajā gadījumā uzver IKP uz iedzīvotāju utt. Nē, protams, makroekonomiska saikne ir, bet šajā konkrētā gadījumā gan statistika tieši nenorāda, ka iedzīvotājiem nav naudas, bet gan to, ka viņi šo naudu NETĒRĒ. tas nav gluži viens un tas pats... tikpat labi, situācijā, kad spiež ģeopolitiska neskaidrība un apdraudējums (brutāli sakot - bailes no kara) tauta vienkārši iežurko piķi zeķē un nepērk daudz ko no tādām patēriņa vai izkalides/hobija precēm, ko it varētu atļauties bet bez tā var iztikt. vispār jau cilvēciski diezgan loģiska un finanšu prātīgumam atbilstoša reakcija, bet no mazas ekonomikas viedokļa tas ir dirsā :) ja jau tā pavisam mazā tirgū ar niecīgām naudas plūsmām vēl samazinās to iekšējās aprites ātrums pa riņki, tad tas ir pēc analoģijas kā trombs asinsrit­­ē, kas var letāli beigties....

jegersz...

tas, ka aug, tas protams ir labāk, nekā kad krītas. bet tas arī ir vienīgais reālais secinājums ko no tā pirmā grafika var izsecināt :) tas valstu salīdzinošais grafiks nu ir baigā propoganda...

8.7% pieaugumu industriālai ražošanai un salīdzinājums ar citām valstīm nu gan īsti neko neizsaka bez konteksta kāda tad katrā valstī bijusi bāze eiro un vēl piesaistes pie kaut kāda valsts kvalitatīvā radītāja (tipa dalīts uz iedzīvotāju skaitu vtml.) % ir tāda viltīga lieta, kas uz maizes nesmērējas un veikalā tos nepieņem. Domāju, ka uz Vācijas daudzmiljardu bāzes pieaugums par "nieka" 1% absolūtos skaitļos eiro, pat sadalot uz visām vācu daudzmiljonu galviņām, ir daudz lielāks nekā mūsu lepnie "līderu" 8.7%.

zaraza, 22.decembris 2025, 17:55

Nu Vācijas 1% IKP pieaugums ir mūsu IKP :D

ja bāzē ir puspipele ar siltu ūdeni un pieaugums līdz pilnai pipelei, tad uz papīra tas ir pieaugums par 100%. tikai kā nepietiek dārziņu aplaistīt ne tuvu, tā arī nepietiek :DDD

jegersz...

tas, ka aug, tas protams ir labāk, nekā kad krītas. bet tas arī ir vienīgais reālais secinājums ko no tā pirmā grafika var izsecināt :) tas valstu salīdzinošais grafiks nu ir baigā propoganda...

8.7% pieaugumu industriālai ražošanai un salīdzinājums ar citām valstīm nu gan īsti neko neizsaka bez konteksta kāda tad katrā valstī bijusi bāze eiro un vēl piesaistes pie kaut kāda valsts kvalitatīvā radītāja (tipa dalīts uz iedzīvotāju skaitu vtml.) % ir tāda viltīga lieta, kas uz maizes nesmērējas un veikalā tos nepieņem. Domāju, ka uz Vācijas daudzmiljardu bāzes pieaugums par "nieka" 1% absolūtos skaitļos eiro, pat sadalot uz visām vācu daudzmiljonu galviņām, ir daudz lielāks nekā mūsu lepnie "līderu" 8.7%.

Grafiks skaists, galvenais neapmīzties aiz priekiem. :DDD

Šīs informācijas pamata mesidžs — valdības kurss ir ideāls, augam, attīstāmies, vadībā pareizie cilvēki balsojiet par mums.

Bez šī vienreizēji skaistā grafika ir arī citi. Un tie nav tik iepriecinoši. Paskatīsimies kaut vai valsts parāda “izaugsmes” rādītājus.

RaimisD, 21.decembris 2025, 22:15

Piekrītu nedrīkst izraut vienu parametru no kopējās bildes.
"Mesidžs" bija tiem, kam vissirslikti.lv un pēdējais izslēdz gaismu lidostā, jo vidējā tendence ir pozitīva arī pie visiem satricinājumiem ar izmaksu pieaugumu un zaudētiem eksporta tirgiem.
Tik papildus piebilde, kredīts un parāds nav nekas slikts, ja tas tiek pareizi izmantots un pietiek likviditāte, citiem vārdiem sakot stulbi būtu ņemt kredītu valsts amatpersonu algām un prēmijām, bet investīcijām, attīstībai tas ir ok. Ja nemaldos starp EZ valstu fona mūsu fiskālā politika nemaz tik slikti neizskatās.

Grafiks skaists, galvenais neapmīzties aiz priekiem. :DDD

Šīs informācijas pamata mesidžs — valdības kurss ir ideāls, augam, attīstāmies, vadībā pareizie cilvēki balsojiet par mums.

Bez šī vienreizēji skaistā grafika ir arī citi. Un tie nav tik iepriecinoši. Paskatīsimies kaut vai valsts parāda “izaugsmes” rādītājus.

Tūlīt atnāks tas galvenais raudātājs, kas gribēja atlaist sejmu un pateiks, ka šos grafikus soross pats saprintēja, bet sievas brālēna paziņas tēva gateris Varakļānos pa skuju taku aizgāja - valdības pirksts.

te nu bij viss ir slikti gaudotājiem:D

Atradu tev infografiju apstrādes rūpniecībai par 2024. gadu.


Te izgriezums no Ekonomikas Ministrijas šī gada augusta ziņojuma apstrādes rūpniecībā:
"Rūpniecības apakšnozaru dalījumā vērojamas atšķirīgas attīstības tendences. Šī gada jūnijā gada griezumā pēc neizlīdzinātajiem datiem būtiskākā pozitīvā ietekme apstrādes rūpniecības izaugsmē bija abām lielākajām apakšnozarēm – kokapstrādei (+7%)un pārtikas rūpniecībai (+8,9%). Tāpat pieauga arī nemetālisko minerālu izstrādājumu (+18,6%), gumijas un plastmasu (+31,2%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+11,4%) ražošana. Savukārt samazinājās ķīmiskās rūpniecības (-9,5%), dzērienu (-11,5%) un gatavo metālizstrādājumu (-2,2%) ražošanas apjomi.

Jūnijā gada griezumā par 6,4% pieauga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās, ko noteica, gan vietējā tirgū, gan arī eksportā realizētās produkcijas apjomu pieaugumi (attiecīgi par 7,4% un 5,7%)."

Diemžēl atsevišķi par industriālo ražošanu pārskatus neatrodu.