Ekonomika un politika

Demokrātikas sabiedrības ietvaros būtu būtiski iepazīties un diskutēt par šo tēmu. Tā kā iepriekšējā politisko diskusiju tēma ir veiksmīgi nonākusi pie paredzamā finiša,gribētos to atsākt jaunā kvalitātē, bez personīgiem cieņu aizvainojošiem komentāriem un bez kādas rasu naida kurināšanas. Tā ar bišku ar vēsāku un skaidrāku prātu...
cangalpuikam nebija laika airet uz Gotlandi.pietika ko darīt uz vietas.tapt bij jaliek pa bieti Polockas slaviem,ja tie bija sakarojusi svesu mantu.
6.decembris 2019, 21:57 | links
 
6.decembris 2019, 21:17 | links
 
Toni,lielakajai dalai cilveces kari nu noteikti nav vajadzigi.pats stulbakais ir tas,ka viņi notiek.vienalga cilveki to grib vai ne.un kari notiek nepartraukti.par visiem kariem mes ta isti nezinam. informe par lielakajiem un tuvakajiem konfliktiem. nu nezinu kas tas ir -vai Dieva sods,vai tas ir ieprogrammets cilveces likteni.vai kāds no arpuses eksperimente un priecajas - vo ka sitie villojas.

Atbilde ir meklējama krievu sakāmvārdā: Kungi strīdas, bet kalpiem čupras put!
Tā tas ir bijis agrāk, un tā tas ir tagad, nekas jau nav mainījies darbos, izpildītāji tikai citi.

Bjorgvins, 6.decembris 2019, 17:13
6.decembris 2019, 20:03 | links
 
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 13:33
Šis Bjorgvina stāsts par sarkanarmijas līķu kaudzēm pret Kurzemes katla aizstāvjiem ir patiess, jo arī mans tēvs bija tur frontē, un stāstīja vēlāk jau man, ka vienkārši jau ir bijis žēl to uzbrucēju, jauno dažādu tautību zēnu, kurus nācies tā vienkārši apšaut, nākuši uzbrukumā bariem, vāji apbruņoti, kā kaujami lopi, jo katla aizsardzība ir bijusi ļoti pārdomāta un krievam pat lielgabalu uzbrukuma sagatavošanas uguns neko daudz nav spējusi palīdzēt.
Lai kā žēlotu, karš ir karš, tur, vai nu tu viņu, vai viņš tevi - nav izvēles.
Tāpēc jau vēl tagad atrod nezināmus kapus, jo krievi jau neceremonējās, savējos apraka kur pagadās - un daļu aizmirsa.

Jozis2, 6.decembris 2019, 15:09Tavs tēvs gadījumā nekaroja kopā ar krumujanča tēvu?:DDDKaut kur jau dzirdēts stāsts:)

udens2, 6.decembris 2019, 16:00


mulden, man kaut kā nav iespēju vairs viņam pajautāt. Kad pats nonāksi debesu valstībā, tad arī tuiksi skaidrībā, kas ir krumujancis un vai tēvi ir karojuši kopā.
6.decembris 2019, 19:58 | links
 
vislabākie dziednieki un maģiskās zāles vienmēr ir kaut kur tālu,zemes malā,lai kur arī tā leģenda būtu radusies:D
6.decembris 2019, 19:22 | links
 
Toni, nav ko muļķoties ar līdaku ķeršanu Gotlandē, atbrauc septembrī uz Babīti, es tev parādīšu kur un kā jāmet. Bet runājot par kuršiem, hronists Brēmenes Ādams rakstījis - visas citas ciltis no tiem vairās, jo tie pārāk nodevušies elku dievībai. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem, pareģiem un burvjiem, [kuri pat ietērpti mūku apģērbā]. No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, visvairāk no Spānijas un Grieķijas. Un tagad no sērijas — gribiet ticiet, negribiet neticiet, atsauces nav, jo šī informācija ir bērna autiņos un nezin kāpēc mūsu vēsturnieki to nepēta. Gan indiešu, gan grieķu senie raksti vēsta par kādu brīnišķīgu zemi ziemeļos no Grieķijas, grieķu rakstos saukta pat Letu (tagadējo Latviju), kur dzīvojusi tauta pie kuras pēc veselības un padoma griezušies cilvēki no visas pasaules. Kā saka amerikāņu rakstniece Šarlote Andersone, kas apbraukājusi visu pasauli, uzskata, ka vislabākie dziednieki un pareģi ir bijuši tagadējās Latvijas teritorijā. Par kuršu kareivīgumu liecina arī fakts, ja nemaldos, tad kurši šeit bija pēdējie no baltu tautām, kas toreiz pretojās kristietības uzspiešanai. Tādi lūk vīri un sievas kādreiz bija.
6.decembris 2019, 19:11 | links
 
Muudzis [Vakar]: Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!
Ja nemaldos, tad to uzrakstu tiku manījis kuģu muzejā.
6.decembris 2019, 18:49 | links
 
Viņiem toreiz vienkārši paveicās,ka mūsu čaņgaļpuikas līdz taj pusei neaizairēja..
6.decembris 2019, 18:48 | links
 
Varbūt arī Gotlandē, bet Dānijā savulaik, gandrīz, katras baznicas logu šāds uzraksts rotājis.
6.decembris 2019, 17:59 | links
 
Nu kaut kā galīgi nav pa ceļam uz Gotlandi braukt...Urmaas tur tagad tuvāk,lai šams ar latviešu nacionālās pašabziņas celšanu nodarbojās...:)
6.decembris 2019, 17:26 | links
 
Toni,Tev ir vislielakas iespejas to noskaidrot.nakamreiz kad busi Gotlande leidakas neker.un arhivos ari nevajag rakaties.tas esot uz baznicas sienas rakstits.vienigi nezinu iekspuse vai arpuse.gan jau vietejie svensoni paradis.
6.decembris 2019, 17:19 | links
 
Toni,lielakajai dalai cilveces kari nu noteikti nav vajadzigi.pats stulbakais ir tas,ka viņi notiek.vienalga cilveki to grib vai ne.un kari notiek nepartraukti.par visiem kariem mes ta isti nezinam. informe par lielakajiem un tuvakajiem konfliktiem. nu nezinu kas tas ir -vai Dieva sods,vai tas ir ieprogrammets cilveces likteni.vai kāds no arpuses eksperimente un priecajas - vo ka sitie villojas.
6.decembris 2019, 17:13 | links
 
Vienreiz Gotlandi ar sieviņu izbraucām,kaut kādus ļeidaķus paķēru,bet baznīcu arhīvos nerakājos...:)
6.decembris 2019, 17:11 | links
 
BrunoL [Vakar]: Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!

Muudzis, 6.decembris 2019, 16:34
Dānijā.
Ir zināms precīzāk kurā pilsētā? Ekspedīcija no Latvijas kaut kad brauca meklēt, atrada dažādus nosaukumus, kas saistīti ar kuršiem, bet šo neatrada.
6.decembris 2019, 17:02 | links
 
tas uzraksts ir Gotlandes baznicas.tajos laikos kursi un vikingi apmainijas ar turisma braucieniem.gribi drusku nopelnit?laid pāri jurai pie kaiminiem palaupit.tads biznesins.
6.decembris 2019, 17:01 | links
 
Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!

Muudzis, 6.decembris 2019, 16:34

Dānijā.
6.decembris 2019, 16:49 | links
 
Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!
6.decembris 2019, 16:34 | links
 
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 13:33
Šis Bjorgvina stāsts par sarkanarmijas līķu kaudzēm pret Kurzemes katla aizstāvjiem ir patiess, jo arī mans tēvs bija tur frontē, un stāstīja vēlāk jau man, ka vienkārši jau ir bijis žēl to uzbrucēju, jauno dažādu tautību zēnu, kurus nācies tā vienkārši apšaut, nākuši uzbrukumā bariem, vāji apbruņoti, kā kaujami lopi, jo katla aizsardzība ir bijusi ļoti pārdomāta un krievam pat lielgabalu uzbrukuma sagatavošanas uguns neko daudz nav spējusi palīdzēt.
Lai kā žēlotu, karš ir karš, tur, vai nu tu viņu, vai viņš tevi - nav izvēles.
Tāpēc jau vēl tagad atrod nezināmus kapus, jo krievi jau neceremonējās, savējos apraka kur pagadās - un daļu aizmirsa.

Jozis2, 6.decembris 2019, 15:09
Tavs tēvs gadījumā nekaroja kopā ar krumujanča tēvu?:DDDKaut kur jau dzirdēts stāsts:)
6.decembris 2019, 16:00 | links
 
irseejs [Vakar]: Man sencis 33. gadā dzimis. Viņš man teica tā. Mārtiņ, es ilgi nevarēju saprast, kā lielais krievu zaldāts varēja piedirst uz skapjaugšas.

...
6.decembris 2019, 15:48 | links
 
Man sencis 33. gadā dzimis. Viņš man teica tā. Mārtiņ, es ilgi nevarēju saprast, kā lielais krievu zaldāts varēja piedirst uz skapjaugšas.
6.decembris 2019, 15:44 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager