Jau ne viena vien copes vieta ir sačakarēta ar šādu barību veidiem, īpaši kad silts ūdens jo ātri sāk rūgt un skābt ja netiek noēstas.
kutis, 16.jūlijs 2019, 20:48
Pārsvarā no šāda veida iebarošanas atturos, jo zemapziņa liek uzticētis veikalā pirktajām barībām.
Copes vieta ar putrām tiek sabojāta, ja to pagatavo galīgi aplam, un zivīm negaršo, piemēram kau kas klipveidīgs saķepis, ko zivs nevar uzlasīt, bet gan nākas laizīt atmiekšēto virskārtu no klimpas.
Ja barība ir irdena, un tuvumā ir kaut vai sīko pliču bars, 10 kg pazūd pāris stundu laikā.
Makšķerējot ar gatavajām barībām, kurām vēl klāt likta zeme, esmu novērojis ka apelsīna lieluma bumbu iemestu pie krasta sīkzivis likvidē apmēram stundas laikā.
Ja pastāvīgi tiek barots ar putrām, bezmaz vai katru dienu, kur klāt ir makaroni un citi kulinārijas brīnumu, tad laika gaitā izveidojas tā saucamās mirušās zonas, kur tiešām nav zivju.
Vēl ir fakts, ka pēdējā laikā Lielupē esmu novērojis stipru aļģu augšanu ūdenī nekā citus iepriekšējos gadus, upes gultne piekrastes zonā ir noklāta ar tādu kā segu (nezinu kas notiek dziļāk), kas manuprāt nomāc visu pieejamo dzīvo barību zivīm. Ja būtu pēc profesijas dabas pētnieks, varētu veltīt šim pasākumam vairāk laika lai izpētītu. Man ir klusa aizdoma ka tie paši brekšu bari pulcējas un meklē barību, kur ir tīri laukumi, jo uz/zem aļģu paklāja nezīvos nekādi gliemeži ne citi ūdens kustoņi. Tas viss atsaucas arī uz copi.
Vairāk par šo lietu tieši Lielupē varētu papētīt M.Olte, piesaistot kādus zinātniskus prātus.
