Esmu daudz domājis par šo grūti atrisināmo tiesību kazusu - tauvas joslas izmantošanu. Kā jau agrāk rakstīju, tad viedokļi ir diametrāli pretēji, ja esi tikai makšķernieks, vai tikai īpašnieks, bet ja esi gan makšķernieks, gan īpašnieks, tad spriedumi būs pārdomātāki un objektīvāki. Man ir šis gadījums.
Risinājumu saredzu iespējā sadalīt ūdeņu krastus publiski pieejamā zonā un īpašuma zonā. Pašvaldībām būtu jābūt interesei palielināt publiskās zonas saglabājot, pārpērkot vai ar speciālu līgumu iznomājot zemi pie ūdeņiem. Protams, ka arī pašvaldībai jārūpējas par kārtību šajā zonā. Varētu pastāvēt arī makškernieku biedrīb, klubu īpašuma vai nomas tiesības uz publisko ūdeņu piekrasti. Privāts krasts ir privāts un tur pa tauvas joslu būtu atļauta TIKAI jau likumdošanā ierakstītā gājēju, arī makšķernieku pārvietošanās. Makšķerēšana, tāpat kā atpūta, sauļošanās, peldēšanās privātā krastā nebūtu atļauta. Ar ko privāts ūdeņu krasts būtu atšķirīgs no pļavas, dārziņa vai privāta mauriņa mājas priekšā. Tāpat īpašnieks maksā zemes nodokli, parasti lielu, par to ko jebkurā laikā un vietā var izmantot jebkurš. Tagad tāpat īpašniekam jārūpējas par kārtību, kuru var iedragāt jebkurš, jebkurā laikā. Nereti īpašnieks nevar realizēt savas tiesības savā īpašumā netraucēti atpūsties, peldēties, sauļoties un galu galā makškerēt, tikai tāpēc ka tās jaukās saulainās brīvdienās, vai copes brīžos kāds SVEŠS, NEPAZĪSTAMS ir jau priekšā izlicies ar savu kompāniju, saviem pričendāļiem, ar saviem makšķerrīkiem. Tavā īpašumā, uz tava taisītā krastmalas soliņa, galdiņa, tavā no krūmiem un zālēm iztīrītajā pludmalē sabēris iebarojamo barību, salicis fīderus un gana savus bērneļus, kamēr sieva gatavo gaļu mangalim. - Vai manis iezīmētā aina nav katra krasta īpašnieka ļaunākais murgs, kam nereti ir reāls piepildījums? Katru vasaru es no savas iekoptās krastmalas vemdams aizvācu zivju ķidas, ko kāds makšķernieks par pateicību labai copes vietai atstājis. Par tādām ikdienišķām lietām kā - pudeles, korķi, benčiki, dzērienu trauki pat nerunāju. To savākšana pirms peldēšanās vai makšķerēšanas sev piederošajā tauvas joslā ir gandrīz ikreizējs pasākums. Priecājos, ka šī vieta nav piebraucama, citādi šis pūles būtu par kārtu lielākas. Vēl priecājos par to ka pats pārsvarā makškerēju neapdzīvotās mazās foreļupītēs un ar savu tauvas joslas likumdošanā atļauto klātbūtni neapgrūtinu citus ūdeņu krastu īpašniekus.
21.marts 2019, 11:40 |
links 
