Politika, iekšējā un ārējā

Noskatījos rtr ziņas un kārtējo reizi pārliecinājos, ka nervu sistēma nav tai labākajā formā :(

Es tikai pajautāju, vai tu to pats rakstīji?

raihs, 16.marts 2016, 18:44

:)

Ceļā uz bodi pēc kārtfeļiem saskrējos ar jautro prokrievisko puisi Filipu (ap 17:20), škiet tikko kā no iecirkņa Matīsa ielā:) ,šams sniedza interviju telekanālam rossija...:) Jāskatās krievu žižets vakarā:)

Krūmujanci, tiešām labi uzrakstīts. Paldies.

Es tikai pajautāju, vai tu to pats rakstīji?

Vai man kādam būtu par kaut ko jātaisnojas? Ja tā jādara - tad kāpēc?

Labi uzrakstīts. Tak ne jau tu pats to sacerēji, krūmjanci?

Kas tad bija Latviešu leģions?
1) Sākoties mobilizācijai 1943. gada martā, jēdzienu, kas
ir latviešu SS-leģions, skaidroja šādi: Latviešu SS leģions ir slēgta kaujas vienība ieroču SS ietvarā/pie ieroču SS. (Die Lettische SS-Legion ist ein geschlossener Kampfverband im Rahmen der/bei der Waffen-SS.), tātad ne gluži SS vienība. Latviešu leģionāri nebija tērpti melnajās SS uniformās.
2) Neviens latviešu leģionārs un pat Leģiona ģenerālinspektors Bangerskis nebija un nevarēja būt Nacionālsociālistiskās partijas biedri, nebija un nevarēja būt SS organizācijas biedri, kaut vai tāpēc, ka nebija vācieši un nebija Vācijas pilsoņi. 
3) Latviešu leģionāri, atšķirībā no vācu karavīriem, nezvērēja uzticību Hitleram kā Vācijas un vācu tautas Vadonim (dem Führer des Deutschen Reiches und Volkes), bet tikai kā vācu bruņoto spēku virspavēlniekam cīņā pret boļševismu (im Kampf gegen des Bolschewismus dem Oberstem Befehlshaber der Deutscher Wehrmacht). Un tikai! Zvērestu latviešu leģionāri deva latviešu valodā. Vai tad cīņa pret boļševismu pēc Baigā gada bija kaut kas nedabisks un šodien atkal nosodāms, tāpat kā padomju laikos?
4) Kāpēc kopā ar vāciešiem? Kad Čērčilam pārmeta viņa biedrošanos ar Staļina boļševiku režīmu kara laikā, viņš atbildēja, ka būtu gatavs biedroties kaut ar pašu velnu, lai glābtu Lielbritāniju. Un to viņš teica pēc tam, kad Staļins bija gandrīz divus gadus palīdzējis Hitleram iekarot lielāko daļu Eiropas, sajūsminājies un apsveicis Hitleru par vācu karavīru un vācu ieroču spožajām uzvarām, tostarp arī par Anglijas pilsētu bombardēšanu, mudinājis Hitleru pēc iespējas ātrāk iebrukt Anglijā. Vēl 1940. gada 12. novembrī Molotovs viesojas draudzības vizītē Berlīnē.
Ja Čērčils bija gatavs biedroties (un arī biedrojās) ar velnu, kāpēc tad latviešiem būtu noziegums cīnīties pret jaunu baigo gadu atgriešanos Latvijā tikai tāpēc, ka nācās to darīt kopā ar vāciešiem? Turklāt, ja Čērčilam izvēle bija, tad latviešiem tādas nebija. Karošana kopā ar Vāciju, lai arī piespiedu kārtā, tomēr bija iespēja cīnīties pret pamatoti nīstajiem boļševikiem. Vai var pārmest latviešu leģionāriem cīnīšanos kopā ar nepareizu sabiedroto, ja tas bija vienīgais iespējamais? Ienaidnieks taču bija pareizs. Vai tajā laikā bija un varēja būt cits sabiedrotais? Kuri citi tad būtu bijuši tie, kas tolaik latviešu karotājus apģērbtu, paēdinātu un apbruņotu?
5) Nav gluži taisnība, ka Latviešu leģions karoja zem Vācijas karogiem. Leģiona pulku karogi bija sarkanbaltsarkanie Latvijas karogi, uzšuvēs uz mundieru piedurknēm bija Latvijas vārds un vairodziņš Latvijas karoga krāsās. Leģiona virsnieki, pulku komandierus ieskaitot, bija latvieši, komandas tika dotas latviešu valodā. Sarkanarmijā nekā tāda nebija.
6) Rietumu Sabiedrotie ir atzinuši, ka Latviešu leģions nav piedalījies represijās pret civiliedzīvotājiem un nav izdarījis kara noziegumus. Neviens latviešu leģionārs un neviens Latviešu leģiona virsnieks nav tikuši tiesāti par kara noziegumiem. 
7) Leģionāri vāciešiem par pārsteigumu bija atteikušies no piedāvājuma cīnīties pret Rietumu Sabiedrotajiem, nav izšāvuši nevienu šāvienu Rietumu Sabiedroto virzienā. Rietumu Sabiedrotie nav atzinuši baltiešu leģionus par noziedzīgiem formējumiem.
8) 1946. gada aprīlī Nirnbergas – Firtas garnizona priekšnieks, ASV armijas pulkvedis MARTINS pieņem lēmumu dibināt baltiešu sardžu vienības (Baltic Guard) no bijušajiem latviešu un igauņu leģionāriem. Pirmā latviešu rota tiek nosaukta virsaiša Viestura vārdā. To komandē leitnants Ervīns Caune. Vēlāk tiek izveidota arī sardžu rota „Daugava” un autotransporta rota „Rīga”. Rotu virsnieki un karavīri pilda garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās, bet no 1947. gada pavasara līdz 1949. gadam arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē. 
9) 16. martu kā leģionāru piemiņas dienu iedibina „Daugavas Vanagu” organizācija 1952. gadā un kopš tā laika to neviena netraucēti atzīmē valstīs, kurās ir latviešu kopienas. Atšķirībā no Latvijas, tur viņus neapsaukā par fašistiem un nacistiem.
10) 1994. gadā Zviedrijas karalis uzaicina pie sevis vēl dzīvos latviešu leģionārus un publiski atvainojas par viņu izdošanu Padomju Savienībai 1946. gada janvārī. Noziedznieku priekšā taču lepnās Zviedrijas lepnais karalis pēc tik daudziem gadiem neatvainotos. Kāpēc mūsu valdība pašu mājās nicina tos, kuriem cieņu un godu izrāda ārzemēs?
Tādējādi leģionāru piemiņas apkarošana notiek tikai Latvijā. Vai nebūtu laiks to izbeigt? Līdzšinējiem apkarotājiem vajadzētu pārslēgtie uz vēsturisko patiesību apzināšanu pašiem un atgādināšanu tiem, kam tās varbūt gadu desmitos piemirsušās.

Krievijā tiešām krīze, vairs finansiāli neatbalsta savējos... , ļoti jauks un mierīgs piemiņas brīdis leģionāriem pie Brīvības pieminekļa. Nemanīju nevienu trolli. Rīta pusē, it kā nedaudz tik purpinājuši bastejkalnā.

Līdzīgu stāstu stāstīja džeks no Dundagas,viņam savukārt to vecfāters stāstījis,kurš bijis ložmetējnieks leģionā,Kurzemes kaujās!Bijušas tādas kaujas,ka ar ložmetējiem nespējuši krieviņus gāzt,tie tik līduši kā utis!Kad pārkarsis stobrs,to mainījuši kaulu zāģim,kad arī tas nav spējis to massu aizkavēt,tad mīz.ši uz stobriem,lai tik ātrāk dzesētos!

Beidzot kaut kas patiess par leģionāriem arī copes lietās parādās.
Kā tēvs stāstīja, ka krievi pret Kurzemes aizstāvjiem sūtīja lielus spēkus, tajā skaitā, krievu pusē karojošos latviešus.
Nežēlīgi tikai tas, ka Kurzemes aizstāvēšana bija labi organizēta un tās ieņemšanai paredzētie krievu spēki to nespēja izdarīt.
Priekšējās līnijās palika guļot daudz uzbrucēju, un dzīvā spēka krievu pusē bija nepietiekoši lai paņemtu aizstāvjus uz masu, kā teica tēvs - līķu kalni bija lieli un tiem pāri rāpās jauni un jauni kareivji, kuri palika turpat.
Labi bija tas, ka daudzi, kuriem pēc krievu loģikas bija jābūt nošautiem, paspēja ar kuģiem aizbraukt un izglābties no drošas nāves, citiem - jāiet bojā frontē uzbrūkot.
Zinu šo, jo mūsu ģimene karu pabeidza Kurzemes katlā.

Bračiņ, tas nau tu;)
Arī tāds trakulīgs jaunietis.

http://apollo.tvnet.lv/zinas/prokrieviskais-zurnalists-policijas-iecirkni-turpina-ardities-un-nesaprot-aizturesanas-iemeslus/724405

Riskējot iebraukt spekulācijās "kā būtu, ja būtu", es velku paralēles ar 1919. gadu, kad Latvijas Pagaidu valdība bija spiest 2 mēnešus uzturēties uz kuģa "Saratov". 1945. gadā mūsējie pārvaldīja visu Kurzemi, kas ir daudz vairāk, turklāt Latvija bija jau izbaudījusi brīvības garšu...

Diemžēl pēc šī kara mūs "uzmeta", jo PSRS bija ļoti stipra, Eiropā viņiem pretinieku nebija, bet amerikāņiem vajadzēja vēl sakaut Japānu... tāpēc daži miljoni baltiešu nevienu neinteresēja...

raihs, 15.marts 2016, 23:00

Cepuri nost Lettu Leģionāru priekšā, bet tas bija rets gadījums vēsturē, kad Letts Lettu ir glābis...!?
Domāju, ka tā laika skatījumā, arī, mērķis ar sekām nesakrīt!? Aizkavēja..., izglāba..., iespējami tas bija pašnāvniecisks izmisums...? Krievi nāca ar "nepārvaramu" varu...

Neesmu ekonomists un finansits bet viena lieta man visu laiku interesē. Kāda būtu reālā dzīve ja viss maksātu cik tam ir jāmaksā .Patreiz liela daļa ir uz dotācijām un piemaksām . Kā būtu ja Valstīm būtu jāizdzīvo uz to ko reāli nopelna ,uz reāli radītu produktu . Tas nenotiek nekur. Vienīgā vieta kur tas notiek ir ģimenē.Ir ikmēneša ienākumi un no tiem arī tiek rēķināti izdevumi . Citam tie ir lielāki citam mazāki . Zaraza pasaki kā finansists vai tas vispār ir iespējams ??

Bralitis, 15.marts 2016, 13:43

Ir iespējams, tikai vairumam tas ĻOTI NEPATIKTU, pat līdz bada nāvei. Pa lielam tāda shēma strādāja līdz Industriālajai revolūcijai, vēlāk līdz 19.gs beigām -20. gadsimta sākumam. Shēma vienkārša - pārtika maksā cik tā reāli maksā ( nu tā aptuveni no gaisa maizes kukuļa pašizmaksa varētu būt 10EUR), vai nu ražo/audzē pats ja ir zeme, vai pelni lai pietiktu maizītei, par sviestiņu un desiņu domā pats. Vai vēl variants, esi de jure vergs, tad par tevi rūpējas saimnieks kā par savu īpašumu. Nekādas sociālās palīdzības, pensijas, nekādas "bezmaksas" medicīnas utt., ja neesi kropls vai galīgi vecs (tad uz nabagmāju).
Līdz tam laikam tas viss normāli strādāja, tad kādam varenjam/iem zadolbalo valdīt par neapmierinātiem badainiem un uz tā pamata visu laikus sū... taisošiem un buntojošiem cilvēkiem, izdomāja sociālu eksperimentu, ka visiem jābūt maizei (pārtikas ražošanu dotē) jādod arī izrādes (kino utt.), pakļautību no tiešas pletnes pataisīja par sabiedrības zombēšanu uz patēriņu, ieguva tos pašus vergus tikai patēriņa "ķēdē". Pa virsu uzlika visādas abstraktas dekorācijas tipa demokrātija, vēlēšanas, humānisms, sociālā atbildība, līdztiesība, brīvais tirgus utt. Pašlaik sāk izskatīties, ka eskperiments izgāzies, būs lielajiem puikām kaut ko jaunu jādomā...


Par ģimeni arī nav gluži tā, tāpat kredīti ir neizbēgami, vismaz mājoklim. Ja Tev startā jau nav senču sastrāta kapitāla un īpašuma, tad vari grauzt pliku maizi, saprātīgā termiņā vidējam cilvēkam mājoklim sakrāt nav iespējams nevienā Rietumu civilizācijas tipa valstī.


P.S. Neesmu finansists, pēc izglītības ekonomists-biznesa administrators. Finansisti ir pavisam cita opera. Ja tā primitīvi, tad finasistam interesē tikai naudas kustība, tās regulācija, analīze un manipulācijas ar to, nodokļi, %, refinansēšanas likmes, finašu instrumenti utt. Ekonomistam vairāk interesē no kurienes tā nauda rodas un kur viņa aiziet un kāpēc, kur var rasties vēl :)

zaraza, 15.marts 2016, 14:39

Skaidrs.

daddy, protams ka tas nav tik vienkārši. Vēl smukāk par to aprakstīja Puuks.
Man kā "CL ekspertam", Irānai atcēla embargo tieši tajā laikā, kad krievija jau bij Ukrainā. Domā nav sakritības?! Un tieši tajā pat laikā vēl atcēla Kubai.

mjuniors, 15.marts 2016, 14:37

Nu, kā variants, Irānai atcēla embargo un iedeva iespēju iepirkt tieši IEROČUS, lai šie konkrēti saietu ragos ar "radniecīgajiem" esktrēmistiem - talibiem, Islama valsti u.c., kam ir savs viedoklis, gan reliģijas, gan citos jautājumos. Irāna uzskata sevi par islama garīgo centru un Persijas impērijas mantiniekiem, regulēt sevi kaut kādiem bārdainiem puštuniem sevi negribēs ļaut, uzradīs kārtējo ajatollu un uz priekšu griezt galvas pareizākā Allaha vārdā . Nu un pie viena turēt tonusā, gan USA "pieradinātos" dvieļgalvas Emirātos, gan arī Izrēlu, lai ir bubulis. Bīstamas spēlītes :(

daddy, protams ka tas nav tik vienkārši. Vēl smukāk par to aprakstīja Puuks.
Man kā "CL ekspertam", Irānai atcēla embargo tieši tajā laikā, kad krievija jau bij Ukrainā. Domā nav sakritības?! Un tieši tajā pat laikā vēl atcēla Kubai.

mjuniors, 15.marts 2016, 14:37

Ir ir sakritības! lielvalstis skraida ar kliņģeriem apkārt, bet lakatainie klausās, māj ar galvu un ēd :) Ko Irāna izdarīja, kad šiem sankcijas atcēla? Metās bučot ASV un Eiropu? Nē, saslēdza bruņojuma pirkuma līgumus ar Krieviju...

Par Kubu...nezinu, es viņu te nepītu iekšā, tur viss, man šķiet, ka ir viena vienīga kļūda 50 gadu garumā...Haitieši/Dominikānieši jau ar nav daudz labāki...
TĀDĀ vietā dzīvot (krājumus ziemai nevajag, apkuri nevajag, pižiku nevajag, sievai kažoku nevajag!) un būt tik nabadzīgiem IR jāmāk...

Neesmu ekonomists un finansits bet viena lieta man visu laiku interesē. Kāda būtu reālā dzīve ja viss maksātu cik tam ir jāmaksā .Patreiz liela daļa ir uz dotācijām un piemaksām . Kā būtu ja Valstīm būtu jāizdzīvo uz to ko reāli nopelna ,uz reāli radītu produktu . Tas nenotiek nekur. Vienīgā vieta kur tas notiek ir ģimenē.Ir ikmēneša ienākumi un no tiem arī tiek rēķināti izdevumi . Citam tie ir lielāki citam mazāki . Zaraza pasaki kā finansists vai tas vispār ir iespējams ??

Bralitis, 15.marts 2016, 13:43

Ir iespējams, tikai vairumam tas ĻOTI NEPATIKTU, pat līdz bada nāvei. Pa lielam tāda shēma strādāja līdz Industriālajai revolūcijai, vēlāk līdz 19.gs beigām -20. gadsimta sākumam. Shēma vienkārša - pārtika maksā cik tā reāli maksā ( nu tā aptuveni no gaisa maizes kukuļa pašizmaksa varētu būt 10EUR), vai nu ražo/audzē pats ja ir zeme, vai pelni lai pietiktu maizītei, par sviestiņu un desiņu domā pats. Vai vēl variants, esi de jure vergs, tad par tevi rūpējas saimnieks kā par savu īpašumu. Nekādas sociālās palīdzības, pensijas, nekādas "bezmaksas" medicīnas utt., ja neesi kropls vai galīgi vecs (tad uz nabagmāju).
Līdz tam laikam tas viss normāli strādāja, tad kādam varenjam/iem zadolbalo valdīt par neapmierinātiem badainiem un uz tā pamata visu laikus sū... taisošiem un buntojošiem cilvēkiem, izdomāja sociālu eksperimentu, ka visiem jābūt maizei (pārtikas ražošanu dotē) jādod arī izrādes (kino utt.), pakļautību no tiešas pletnes pataisīja par sabiedrības zombēšanu uz patēriņu, ieguva tos pašus vergus tikai patēriņa "ķēdē". Pa virsu uzlika visādas abstraktas dekorācijas tipa demokrātija, vēlēšanas, humānisms, sociālā atbildība, līdztiesība, brīvais tirgus utt. Pašlaik sāk izskatīties, ka eskperiments izgāzies, būs lielajiem puikām kaut ko jaunu jādomā...


Par ģimeni arī nav gluži tā, tāpat kredīti ir neizbēgami, vismaz mājoklim. Ja Tev startā jau nav senču sastrāta kapitāla un īpašuma, tad vari grauzt pliku maizi, saprātīgā termiņā vidējam cilvēkam mājoklim sakrāt nav iespējams nevienā Rietumu civilizācijas tipa valstī.


P.S. Neesmu finansists, pēc izglītības ekonomists-biznesa administrators. Finansisti ir pavisam cita opera. Ja tā primitīvi, tad finasistam interesē tikai naudas kustība, tās regulācija, analīze un manipulācijas ar to, nodokļi, %, refinansēšanas likmes, finašu instrumenti utt. Ekonomistam vairāk interesē no kurienes tā nauda rodas un kur viņa aiziet un kāpēc, kur var rasties vēl :)

daddy, protams ka tas nav tik vienkārši. Vēl smukāk par to aprakstīja Puuks.
Man kā "CL ekspertam", Irānai atcēla embargo tieši tajā laikā, kad krievija jau bij Ukrainā. Domā nav sakritības?! Un tieši tajā pat laikā vēl atcēla Kubai.

Saprotu tikai vienu - naftas vairāk nepaliek zemes dzīlēs. Ja kaut kas paliek mazāk un nepapildinās tad pavisam loģiski būtu ka cenai būtu jākāpj. Bet varbūt arī šī ir tā patiesā cena ,bet pirms tam mēs pārmaksājām.

Bralitis, 15.marts 2016, 13:20

Vairāk nepaliek, bet patiesie krājumi nav apzināti, tāpēc paliek neierobežots lauciņš dažādām spēlītēm :)

Pēc tā ko prognozēja mūsu jaunībā (pietikšot 30-40 gadiem), naftai jau bija jābūt cauri...