Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LVAF / aprinkis.lv | 20.jūlijs 2016, 12:56 | 2 komentāri | 1931 skatījums

Gaujas–Baltezera kanāls vēl gaida savu kārtu

Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka laikā dome sarūpējusi gan VARAM, gan citu iestāžu atzinumus par Gaujas–Baltezera kanāla nepieciešamību. Tolaik tika lēsts, ka tā atjaunošana izmaksātu aptuveni divus miljonus latu, taču projekts tika atteikts. Tagad vienkārši nav naudas. Kamēr kanāls jau 20 gadus nefunkcionē, ūdens ezerā labāks nekļūst.

Ādažu novadā ir trīs kilometrus garais Gaujas–Baltezera kanāls, kas stiepjas no bijušās Remberģu muižas (tagad Strautkalnu ciems) līdz bijušajai Alderu muižai. Kokiem un krūmiem aizaugušiem krastiem, aizsērējis tas gaida pienākam labākus laikus... Vai tālāku aizmirstību...

Rakstos var sameklēt liecības, ka 19. un 20. gadsimta mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas jūras līci bija pats dārgākais un bīstamākais. Šīs problēmas risināšanai tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899. gada līdz 1903. gadam izstrādāja un realizēja Gaujas–Daugavas ūdensceļa projektu. Tad arī tika izbūvēts trīs kilometrus garais Gaujas–Baltezera kanāls, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija 2–6 metrus augstāks nekā Mazajā un Lielajā Baltezerā, ūdensteci regulēja ar slūžām. Tādas bija pie Gaujas un pie ieejas Mazajā Baltezerā. Pagājušā gadsimta 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta, un slūžas laika gaitā sagruva.

Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšsēdētājs Egons Simsons uzskata, ka kanāla aizlaišana postā abiem Baltezeriem nenāk par labu, jo ir traucēta ūdens apmaiņa, vairojas zilaļģes. Tam piekrīt arī Ādažu novada domes deputāts Artis Brūvers un piebilst, ka jau tagad mērījumi apliecina, ka apmēram četru metru dziļumā skābekļa daudzums ūdenī ir tuvu nullei.

Šeit jāpiebilst, ka abu ezeru vidējais dziļums ir seši līdz deviņi metri. Taču Gaujas–Baltezera kanāla atjaunošana, viņaprāt, būtu ārkārtīgi dārga. Turklāt šīs hidrotehniskās būves īpašnieks ir Zemkopības ministrija, nevis Ādažu novada pašvaldība. Sarunas ar Zemkopības ministriju par kanāla likteni notikušas jau domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka laikā un turpinās arī pašlaik.

Savu ieinteresētību kanālam piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu izrādījusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ja kanāls šādu statusu iegūtu, tā atjaunošanai būtu iespējams piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Taču pagaidām tie ir tikai sapņi. A. Brūvers uzskata, ka šobrīd nav iedomājama arī Gaujas–Baltezera kanāla atjaunošana vienā kārtā. Vispirms kanāls būtu jāiztīra, un tikai tad varētu atjaunot slūžas.

Daudz piezemētāks spriedumos par Gaujas–Baltezera kanāla nozīmi ir zinātniskā institūta "BIOR" iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs, zivju resursu pētnieks Jānis Birzaks. Tiesa, nebūdams hidrobūvju speciālists, bet gan biologs, viņš domā, ka normāla ūdens aprite ar Rīgas jūras līci Baltezeram ir bijusi arī pirms 100 gadiem. Laikā, kad pa Gaujas–Baltezera kanālu tika pludināti baļķi, ezeros no Gaujas ienāca papildu ūdens straume, un, iespējams, tā piesaistīja arī atsevišķas caurceļotājas zivis, bet kanālu par būtisku zivju ceļu uzskatīt nav pietiekama pamata.

Iespējams, kanāls atvieglotu situāciju brīžos, kad Gaujas lejtecē pie Carnikavas veidojas plūdu situācijas. Taču mūsdienās daudz lielāks iespaids uz Pierīgas lielajiem ezeriem ir Rīgas HES hidrorežīmam un jau vēsturiski pašas dabas diktētām situācijām, kad vējš no jūras sadzen Daugavā ūdeni, kas savukārt ietekmē ūdens līmeņa izmaiņas Ķīšezerā un tālāk arī abos Baltezeros. Daudz nopietnākus draudus nekā Gaujas–Baltezera kanāla nefunkcionēšana ezeram rada cilvēku darbības spiediens uz tā krastu ekosistēmu.

oriģnāls. Ģirts Kondrāts / aprinkis.lv / foto: Ansis Klucis

Saistītie raksti:

Egona Simsona nebeidzamā kauja par Baltezeru

Domājot par Pierīgas makšķernieku iecienītajiem ezeriem, redakcijā atcerējāmies Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšsēdētāju Egonu Simsonu, kurš pie Mazā Baltezera dzīvo visu mūžu un, kā pats saka, pēdējos 20 gadus nodarbojos tikai ar ezeru: sadarbībā ar pašvaldību laiž ezerā zivju mazuļus, kopā ar sabiedriskajiem inspektoriem – desmit cilvēku grupu – kontrolē maluzvejnieku aktivitātes un, protams, arī makšķerē.

Ādažu novada ūdenstilpēm izstrādās jaunus noteikumus

Līdz gada beigām zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi tiks atjaunoti Mazajam Baltezeram un Dūņezeram, bet Vējupei un Kadagasezeram tie tiks izstrādāti no jauna. Savukārt jūlija laikā paredzēts veikt zivju kontrolzveju un analīzes, lai noteiktu zivju barības bāzi.

 
 
[2] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

Šī nu ir viena no tām retajām reizēm, kad varu J.Birzaka kungam piekrist. Šis kanāls tika izveidots, galvenokārt, koksnes transporta vajadzībām, un, faktiski nekādas citas nozīmes tam nebija un arī nav. Šeit uzskatāmi parādās pašreizējo novadu valdoņu sava novada vēstures pilnīga nezināšana.

Ja gribas kanālu atjaunot skaistuma un kārtības labad - tad ko tur iebilst, ja ir nauda to var darīt.

Par pārējiem kanāla it kā labumiem var tikai pasapņot - varbūt tādi var būt un būs, bet var arī nebūt.

22.07.16 Atbildēt | Ziņot 0
greco

Dzirnupe kas savieno Gauju un Dzirnezeru nu ir palikusi galigi sekla starp jaunajam služām un tiltu.Vasara bija lidz potītēm.Pat ar laivu nevar vairs izbraukt.Kas iztīrīs upi pēc dambja un zlūžu izbūves.Kā tad tagad kāda zivs var ienākt ezerā.Aizaugs kā Babīte pamazām.Kad kanāls bija aizbērts slūžu izbūves laikā pēcāk varbūt arī to smilti vajadzēja izsūknēt.Tā pie mums sargā dabu caur d.....su

14.nov Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers