Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
CopesLietas.lv | 18.janvāris 2018, 18:11 | 18 komentāri | 1957 skatījumi

Asiņainais līdaku pētījums

2009. gada pavasarī un vasaras sākumā (marts–jūnijs) starptautiska zinātnieku grupa veica pētījumu Baltijas jūras Zviedrijas piekrastes salu arhipelāgā par to, kā mānekļu izvēle, ūdens temperatūra un makšķernieka prasmes apieties ar zivi ietekmē tās iespējas izdzīvot pēc palaišanas brīvībā.

Pavisam summā – māneklis ietekmē gan iegūstamās zivs izmēru, gan tās traumu nopietnību, aukstā ūdenī plēsoņas tos biežāk ierij dziļi, arī makšķernieka meistarība āķu izņemšanā nereti ir izšķiroša. Tāpat līdakas iespējas izdzīvot ietekmē adekvātu rīku izvēle: kausēt ar diegu, protams, ir adrenalīns un bauda, bet, ja negribat zivi paturēt, tad jāņem inventārs, kas ļauj iespējami ātri izvadīt, atbrīvot un palaist atpakaļ ūdenī.

Āķi, kas bija iedūrušies dziļi žaunās vai aortā, pētījuma laikā tika nokniebti, lai nenodarītu vēl lielākus audu bojājumus. Visas līdakas pēc noķeršanas tika atlaistas iespējami ātri, lietojot bezmezglu uztveramos tīkliņus vai satverot tās aiz žaunu vākiem. Visas līdakas āķu atbrīvošanas un mērīšanas laikā tika novietotas uz mīksta paklājiņa, mānekļi tika izņemti ar garām knaiblēm. No 862 līdakām tikai 5 noasiņoja un aizgāja bojā īsi pēc noķeršanas.

Kuri bija rezultatīvākie mānekļi? Pētījumā tika izmantoti 6 dažādu veidu mānekļi – roteri ar pušķi aizmugurē (backtail), džerki, lieli gumijas mānekļi, mušas, teilbeiti (džerki ar gumijas vibroasti) un vobleri. To svars bija līdz pat 250 g, izmērs – 15–21 cm, bet auklas tests – 40 kg. Kopā tika noķertas 862 līdakas (39–113 cm garas). Ūdens temperatūra svārstījās no 2 līdz pat 22°C. No 862 līdakām 410 tika izvilktas uz džerkiem, 198 uz mušām, 106 uz teilbeitiem, 74 uz roteriem, 51 uz vobleriem, 23 uz gumijas.

Pētījumā gan nav minēts, cik daudz ar katru mānekļa veidu spiningots, tāpēc par to efektivitāti drošus secinājumus izdarīt nevar.

Attēlā: Uztveramais tīkliņš bez mezgliem ir daudz saudzīgāks. Ja līdakas taisāties laist vaļā, tad mezglu tīkliņš jānomaina pret šādu, lai nesaskrāpētu zivs sānus. Mazās brūces rada infekcijas iekļūšanas risku

Gribi atlaist līdaku? Dari to pareizi!

  • Neizmantojiet sīkus āķus. Tie ieķeras niknāk un dziļāk.
  • Nekausējiet zivi ilgi sava prieka pēc. Lietojiet atbilstoša izmēra un stipruma makšķerrīkus. Nevajag iet pēc trofejas ar mikrodžiga kātu.
  • Ja iespējams, neņemiet lomu ārā no ūdens (ātrs foto ir okei). Ja esat izņēmis, tad visās ķirurģiskajās operācijās centieties būt precīzs un ātrs.
  • Fotografējot turiet līdaku horizontāli ar abām rokām – aiz žaunām un aiz vēdera. Ja turēsiet vertikāli vai svērsiet aiz žaunām, tai var rasties neatgriezeniskas iekšējo orgānu traumas.
  • Sveriet zivi tam paredzētā maisā vai uztveramajā tīkliņā.
  • Lietojiet atpletēju, āķu standziņas, knaibles, cimdus (vai vismaz saslapiniet rokas).
  • Karstā vasarā nelieciet zivi uz sakarsētas laivas grīdas vai sola. Vismaz saslapiniet to, lai līdaka, kas ir aukstasiņu radība, neizcepas.
  • Izmantojiet gumijotu bezmezglu uztveramo tīkliņu, lai nesaskrāpētu zivs sānus. Skrāpējumi var radīt brūces, kur iekļūst infekcija.

Attēlā: Lai pirms atlaišanas neradītu iekšējas traumas, līdaka ir jātur horizontāli, nevis vertikāli – viena roka aiz žaunu vāka, otra zem vēdera. Tas, ka zivs pēc brīvlaišanas aizpeld, vēl nenozīmē, ka tā izdzīvos.

Lūpā, žaunās, aortā vai aukslējās? Apkopojot statistiku, redzams, ka 81,4% gadījumu āķi bija iesēdušies līdakai lūpā, 8,7% plēsoņu tos bija ierijušas žaunās, 5% aukslējās, bet 4,9% – aortā. Dzīvībai bīstamākajās vietās (aorta, žaunu loki) visbiežāk bija nonākušas mušas. 70,7% gadījumos šie mānekļi bija ieķērušies lūpā, 5,6% gadījumu aukslējās, 10,1% aortā, bet 13,6% – žaunās. Arī lielie roteri diezgan bieži bija jāvelk ārā no žaunām (13,5%). Vēl jāpiemin džerku un gumijzivju ierīšana žaunās – attiecīgi 6,8% un 8,7%. Pārējie mānekļi dzīvībai bīstamajās vietās tika fiksēti retāk.

Attēlā: Noteikti zināt sajūtu, kad, ieejot karstā saunā, ar pliku dibenu apsēžaties uz augšējās lāvas. Tāds pats efekts ir līdakai, ja to pēc izvilkšanas uzliekat uz uzkarsētā laivas beņķa. Ja gribas smukuli palaist atpakaļ, tad vismaz saslapiniet ar ūdeni virsmu, uz kuras veiksiet āķu atbrīvošanu un zivs mērīšanu

Kuri mānekļi izraisa vislielāko asiņošanu? 87,2% līdaku asiņošana netika novērota. Būtiska tā bija 8,7%, mērena – 5,1%. Visnežēlīgākās izrādījās mušas – 14,6% līdaku, kas uz tām tika noķertas, bija novērojama stipra asiņošana, 4,5% – mērena. Otrs sliktākais rādītājs šai parametrā bija vobleriem (7,8%). Arī lielajiem roteriem kopējais procents bija salīdzinoši augsts – mērena asiņošana 10,8%, bet būtiska – 6,8% gadījumu. Džerkiem rādītāji vidēji – 5,9%, bet 5,6% – mērena. 95,7% līdakām, kas bija pakampušas lielos gumijas mānekļus, kā arī 93,4% teilbeitu upuru asiņošanas netika fiksēta, kas bija labākie rezultāti starp visām mānekļu grupām.

Ja mānekļi bija nokļuvuši aortā vai žaunās, tad lielākoties asiņošana bija mērena vai būtiska. Ja savukārt āķi bija lūpā vai aukslējās, tad asiņu bija vismazāk.

Interesanti, ka stipra asiņošana izmēros lielākajām līdakām bija biežāk nekā mazākajām sugas pārstāvēm. Tas var būt saistīts ar to, ka lielās ir spēcīgākas un niknāk cīnās pretī, iegūstot nozīmīgākus audu bojājumus.

Galvenie secinājumi. Pētījums atklāja, ka mānekļa veids ietekmē to, kur āķi tiek ierīti un ieķeras līdakas mutē. Iepriekš veikti pētījumi arī parādījuši, ka mazākus mānekļus zivis ierij dziļāk. Tas, ka šinī pētījumā lielākas traumas veicināja spininga muša, var būt saistīts ar vadīšanas tehniku – tās tiek vilktas ļoti, ļoti lēni, ar garām pauzēm, kas plēsoņai dod lielākas iespējas uzbrukt spēcīgi un precīzi. Tas arī norādīts kopējos secinājumos. Kas attiecas uz mākslīgo mānekļu izmantošanas tehniku kopumā – jo lēnāk spiningotājs to vada, jo lielāka iespēja, ka zivs ierīs dziļi. Agrākos pētījumos dziļi ierītas ir arī gumijzivis, taču Baltijas jūras pētījuma gadījumā tika izmantoti palieli gumijas mānekļi, tāpēc to āķi pārsvarā bija iesēdušies mazāk bīstamās vietās – lūpās un aukslējās.

Runājot par mānekļu izmēra un loma garuma kopsakarībām, viss ir vienkārši – jo lielāks māneklis, jo lielāka zivs. Vēl tika secināts, ka līdakas izmēri vienāda izmēra mānekļiem arī var atšķirties. Tomēr šinī pētījumā neizdevās atrast viennozīmīgas kopsakarības starp mānekļa veidu un līdakas lielumu.

Viens no galvenajiem pētnieku ieteikumiem: lai jūsu plēsoņai būtu lielākas iespējas izdzīvot, izvēlieties lielus mānekļus. Tos līdaka retāk ierij dziļi, un tie nodara mazāku kaitējumu audiem.

Gunārs Klēģers©Copeslietas2017

 
 
[18] Komentāri | dilst | aug
 
yuuhuu

Kā mušotājs varu pateikt, to kad 4/0, vai 6/0 āki ar atskabargu liks līdakai asiņot vismaz 90% gadījumos. Bezatskabarga āķi vispā neko nenodara līdakai, tā kā, ja kāds mušotājs lasa, tad copejam līdakas tikai ar beztaskabarga āķiem.

18.jan Atbildēt | Ziņot 5
krumujancis

Vai pats saprati, ko esi uzrakstījis?

Iedur sev ar bez atskabargas āķi jebkur - tikai tad sajutīsi, ko ar to nodari līdakai.

Un iedur to savā kādā artērijā, vislabāk, tad sapratīsi kā līdakai ir ja iedur aortā.

Ja ko nezini, tad blēņas gan necenties rakstīt.

18.jan Atbildēt | Ziņot -4
ZivjuZaglis
ZivjuZaglis > krumujancis:

nu nepārspīlē, janci! ar ko tad tu ieteiktu ķert zivis? ar elektrību vai borskābi? ;) tad toč nebūs asiņu!

18.jan Atbildēt | Ziņot 5
krumujancis
krumujancis > ZivjuZaglis:

Es ieteiktu zivis ķert tikai tāpēc, lai tās paturētu pārtikai, un neķert nemaz tikai un vienīgi izpriecas dēļ.

Jau senie indiāņi ir teikuši, ka, tad kad būs nocirsti visi koki mežā, baltais cilvēks sapratīs, ka nauda nav ēdama.

Iznīciniet vien zivju resursus un drīz sapratīsiet, ka no izpriecām vien dzīvot kaut kā nesanāks.

18.jan Atbildēt | Ziņot -2
Sulla
Sulla > krumujancis:

Apsveicami ka mežonis, kurš pārtiku iegūst primitīvā veidā, tomēr spējis apgūt datora lietošanu, internetu. Tad jau ir cerība ka kādu dienu iemācīsies arī civilizēti makšķerēt, zivis nesavainojot.

18.jan Atbildēt | Ziņot 3
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Sulla:

Paldies, Sulla, tu mani tiešām iepriecināji šovakar. lai gan arī ar smalko beatskabargu āķi līdaka asiņo, bet atbrīvot ir vieglāk.

18.jan Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis
krumujancis > Sulla:

Te nu gan vairs pat nevajag debatēt, kurš tad patiešam ir tas civilizētais mežonis.

Ar to arī apsveicu!

18.jan Atbildēt | Ziņot -1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > Sulla:

Sulla, atklāsim cilvēkam, ka zivis vairojas nārstojot, nevis makšķerējot? Es domāju, labāk nē, lai pamokās.

19.jan Atbildēt | Ziņot 3
Marfim
Marfim > ZivjuZaglis:

Ar murdiem, - apskatīties var, nofotogrāfēt var un atbrīvot arī :)

19.jan Atbildēt | Ziņot -1
Murdinjs

vienmer jau manekli var aprikot bez āķa.

19.jan Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

nejauši ir gadījies, nemanot, ka āķis nolauzts. Bleķis līdaku reāli uztracina, ne es, ne viņa nevar saprast, kāpēc kumoss šļlūk no mutes laukā, adrenalīns konkrēts, vairāki uzbrukumi utt.

19.jan Atbildēt | Ziņot 2
mastrojani

Tad nu gan esi pacenties, G.K.!!! Teju desmitgadīgu ārzemnieku pētījumu izdomājis pārpublicēt...DDDD... Ne pētījums, bet subjektīvu faktu mistrojums...

19.jan Atbildēt | Ziņot 4
klegers1

Man ir čupa ar pētījumiem. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais, ko aprakstu. Tev ir jaunāks par šo tēmu Baltijas jūrā? Atsūti! Visu laiku esmu teicis - ja kādu interesē dziļāk, dodiet ziņu, visus nosūtīšu! Zini, cik cilvēki ir atsaukušies šo 3-4 gadu laikā, kopš rakstu CL un blogā? Divi. Ērglis un Zvaigzne. Pārējiem parasti ir viedoklis "es tāpat visu zinu no savas pieredzes" un pie šī argumenta es diskusiju parasti pametu. Protams, ka šādi raksti ir mans subjektīvs konspekts. Dažkārt tas ir konspekts no 100+ lapu materiāla. Nevienam nav liegts to lasīt un konspektēt pa savam, rakstīt, dalīties ar citiem, izglītot. Un kāpēc tieši šo pētījumu aprakstu? Tas ir vienīgais, ko atradu par šo tēmu mums tuvos ūdeņos, turklāt ne mānekļi, ne līdaka nav diez ko mainījušies kopš tā laika. Turklāt visi fakti ir autentiski, nesaprotu pārmetumu. Ja ir cits viedoklis, fakti, pētījumi - vienmēr esmu atvērts konstruktīvai diskusijai, lai pats izglītotos un arī dalītos tajā ar citiem. Pretējā gadījumā šis izskatās pēc "sūds - nepatīk".

20.jan Atbildēt | Ziņot 0
eMKa
eMKa > klegers1:

Tieši tā! Daudziem šķiet- kas tad tur, pārtulko, pārraksti un viss, gatavs...

Laiku atpakaļ rakstīju par lašiem un jūras forelēm. Pirmkārt, atrast jau pašu materiālu un pētījumus ir visai pagrūti, lai tie būtu max pietuvināti mūsu apstākļiem un tēmai... tad tam visam pašam cauri izburties un izvilkt no tā pašu galveno, un vēl pasniegt to visu, lai nebūtu sausi lasāms...

Pēc raksta par rotaniem, vispār sev nosolījos nekad vairs! Tik daudz laika pie viena raksta nebiju pavadījis. Protams, pašam bija interesanti un izglītojoši, bet to visu pasniegt lasāmi, saglabājot pašu svarīgāko, lai tas būtu aktuāli arī mūsu ūdeņiem ir jau pavisam kaut kas cits...

Tā kā, Gunār, ja ir duka, tad tik pēti un raksti :)

20.jan Atbildēt | Ziņot 2
Brusis

G.K. Labs raksts priekš dažiem......Ceru būs arī turpinājums,kā pieaug zivju mirstība attiecībā pret laiku [min.,sek.],kurš pavadīts ārpus ūdens.Tāpat,kas notiek ar zivju radzenēm izvelkot no dziļuma vai mīnus grādos.

19.jan Atbildēt | Ziņot 1
Brusis

Sry,precizēšu.Dziļums-peldpūšļi,aukstums-radzenes.

19.jan Atbildēt | Ziņot 1
murgs

Manuprāt zemmērus,ja gadās noķert nevajag censties iecelt laivā vai izvilkt krastā,bet vajag pēc iespējas ātrāk atbbrībot no āķa ūdenī,ko es arī daru!!!Nav jau jēgas to to zivi celt laivā ,vai krastā ,meklēt mērlentu un mērīr vai nu ir tie 50 cm vai nav!!!To tak normāls copmanis redz vai mērs ,vai zemmērs!!!Kas tad notiks ja nenomērīji un atlaidi to zivi 52 cm garumā?Man vien reiz bija gadījums vasarā pieķērās zandartelis zemmērs,kamēr izcēlu no lūdens laivā ,atbrīvoju no āķa ,palaidu atpakaļ,pēc stundas laivu piepūta pie niedrēm,zanrartelis jau bija stīvs.Krastā izbraucot laivu bāzes darbinieki prasīja ,kā ar lomu,nu pastāstīju,sekoja jautājums ķapēc nepņēmi??BET TAS TAČU ZEMMĒRS!!!Tapēc tagad nemaz nemēru,bet pie laivas ūdenī uzreiz atbrīvoju no āķa ,nemaz nemērot un neceļot laivā!!!

28.jan Atbildēt | Ziņot 0
zdorovijs

..katrs kko savu pagrābsta - ieraksta un izveidojas nesaprotams mistrojums par tēmu "kā būtu, ja būtu...". DDD, šai reģionā ir daudzpartiju sistēma, ir ļoooti daudz Dabas nīcinātāju, neko tiem nepadarīsi.....tik vien visi tāpat ar laiku nomirs.....āmen.

10.feb Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers