Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Liepājniekiem.lv | 23.maijs 2018, 11:05 | 3 komentāri | 1660 skatījumi

Kurzemes piekrastē izskaloti beigti jūrasgrunduļi

Pagājušās nedēļas nogalē Ventspils novada Sārnatē jūras krastā izskaloti beigti jūrasgrunduļi, ziņu aģentūrai apstiprināja Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja Daina Naumova, skaidrojot, ka zivju bojāeja esot saistīta ar stipro viļņošanos jūrā.

Sociālajos tīklos nedēļas nogalē ziņots par līdzīgiem jūrasgrunduļu bojāejas gadījumiem arī pie Liepājas, aiz Bernātiem. Portāls "Ventabslss.lv" ziņo, ka beigtas zivis izskalotas arī Pāvilostā, Kolkā un, iespējams, citās vietās.

Ventspils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja apstiprināja, ka saņemtas ziņas par beigtām zivīm Sārnates pludmalē. Sestdien viņa apsekojusi Sārnates pludmali, konstatējot tikai divus beigtus jūrasgrunduļus, taču sociālajos tīklos publicētajās fotogrāfijās Sārnates pludmalē redzams daudz vairāk beigtu zivju. Naumova norādīja, ka beigtās zivis, sestdien acīmredzot jau bija ieskalotas atpakaļ jūrā, vai arī tās apēduši putni. Pēc fotogrāfijām arī esot grūti spriest par bojāgājušo zivju daudzumu, jo tajās redzami tikai atsevišķi piekrastes fragmenti. Kāds piekrastes zvejnieks Naumovai pastāstījis, ka beigto zivju šoreiz neesot bijis tik daudz kā citās reizēs pēc stiprākām vētrām.

Līdzīgi zivju masveida bojāejas gadījumi, kad krastā izskalots liels daudzums beigtu jūrasgrunduļu, pagājušā gada rudenī konstatēti Staldzenes pludmalē netālu no Ventspils, kā arī Liepājas pludmalē.

Naumova zivju bojāeju viennozīmīgi saista ar stipro viļņošanos jūrā, kas bija novērojama piektdien, un izslēdz citas versijas - iespējamu piesārņojumu vai zvejnieku rīcību, atbrīvojoties no nevēlāmā invazīvās sugas zivju loma. Arī akmeņainajā Staldzenes pludmalē beigtās zivis pagājušā gada rudenī izskalotas pēc vētras. Savukārt Sārnates pludmalē pie grunts nārstojošās zivis, visticamāk, gājušas bojā, viļņiem tās triecot pret sēkli, norādīja Naumova.

Ventspils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja noraidīja iespēju, ka no jūrasgrunduļu loma atbrīvojušies zvejnieki - stiprā vēja dēļ piekrastes zvejnieki nemaz nevarēja iet jūrā un izlikt tīklus.

Kā ziņots, pagājušā gada rudenī Liepājas pludmalē aptuveni 1300 metru garā joslā tika izskaloti beigti jūrasgrunduļi, kā arī nelielā daudzumā plekstes un mencas. Iespējamais kopējais zivju daudzums, pēc aptuveniem aprēķiniem, varēja sasniegt pat trīs tonnas, kas ir nozīmīgs daudzums. Līdzīgs gadījumu pērn oktobra beigās konstatēts Ventspils Staldzenes pludmalē, kur tika izskalotas liels daudzums beigtu zivju - arī pārsvarā jūragrunduļi.

"Nav novērotas ne smakšanas, ne ķīmiskas iedarbības pazīmes," situāciju vērtēja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs. "Tas ir dabas process." Vizuāli novērtējot, redzams, ka tās ir vecas zivis, jau daļēji sadalījušās, sajaukušās ar jūras zālēm. Konsultējoties ar ihtiologu Ēvaldu Urtānu, secināts, ka šie grunduļi visdrīzāk ir no tiem, kurus milzīgā daudzumā jūra izskaloja pagājušā gada rudenī. "Tie gulējuši dzelmē. Ziemā aukstā ūdenī nekas nenotika. Zivju nonākšana krastā acīmredzot saistīta ar ziemeļu vēju, tās ir izskalotas. Tas nav problēmjautājums – viss sadalās, un putni kaut ko apēdīs," teica A. Junkurs.

Liepājas Zilā karoga pludmalē un dienvidu pludmalē oficiālajās peldvietās beigtās zivis nav novērotas, teica Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. "Ir vietas, kur nav lietderīgi vākt visu, ko jūra izskalo. Skatāmies, vai tiek radīts diskomforts plašākai sabiedrībai. Beigtus jūras grunduļus izskalo ik gadu." Taču vakar ap pusdienlaiku smirdīgās zivju atliekas jau bija aizvāktas, pastāstīja Liepājas pašvaldības aģentūras "Nodarbinātības projekti" vadītājs Vairis Šalms. "Viss, kas bija izskalots krastā, ir savākts, salikts maisos un atdots utilizācijai. Sekosim līdzi situācijai. Ja zivis būs vēl, savāksim. Tā kā citur Liepājā beigto zivju nav, ir aizdomas, ka tās nākušas ar ziemeļu vēju un atdūrušās pret molu. Daļa gan aiznesta garām un izskalota ārpus pilsētas teritorijas," teica V. Šalms.

Zivis nelielā daudzumā bija izskalotas arī Bernātos. "Tur ir ap 50 uz puskilometru. Pa vienai tās lasīt nav cilvēki jādzen, zivju ir nebūtiski daudz," teica A. Junkurs.

o r i ģ i n ā l s

 
 
[3] Komentāri | dilst | aug
 
parazutis

Tie ir apaļie jūrasgrunduļi. Jūrasgrunduļi neaug lielāki par 5 cm un nevienam nekā ļauna nedara.

Bojā gājušie ir vecie tēviņi, kas pēc nārsta novārguši mirst.

Tāda nu būs nākotnes realitāte (ko var redzēt ari viņu pamatizplatības areālā) - agrāk aļģes, tagad būs apaļie jūrasgrunduļi, kas traucēs tūristiem atpūsties..

23.mai Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis

Vai grunduļi ir tikai tā, spečuku apskatīti, vai arī ir kādas analīzes taisītas sakarā ar ķīmisko piesārņojumu?

Varbūt, kaut kur palēnām pa baloniņam iet vaļā, un tās zivis, kuras nu tur blakus atrodas, tagad tiek izskalotas.

Jo padomju armija pat jau īsi pirms Latvijas atstāšanas kaut ko tur gremdēja un spridzināja.

Līdzīgi kā cilvēkiem tagad ir ar falšo dzintaru.

23.mai Atbildēt | Ziņot -2
parazutis

Kur tad ir nogremdēti tie baloniņi (laikam jau tomēr dziļumā), un kur tad uzturās apaļais jūrasgrundulis (laikam jau tomēr pa seklumu dzīvojas - nav redzēts dziļāk par 50m)

24.mai Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers