Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Dzirkstele.lv | 3.jūlijs 2018, 19:32 | 6 komentāri | 1807 skatījumi

Gulbenes novada ezeros - ar vai bez zvejas tīkliem?

Ar 16.jūniju juridiskās un fiziskās personas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos drīkst nodarboties ar licencēto rūpniecisko zivju zveju ar tīkliem jeb, tautā runājot, sākas “tīklu sezona”. Taču jau labu laiku ar nelikumīgiem zivju tīkotājiem cīnās zivju inspektori.

Vai pašvaldība var politiski nolemt, ka ezeros Gulbenes novadā vairs netiek likti zvejas tīkli? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāds gulbenietis, kuru satrauc, ka zivju ezeros paliek arvien mazāk, jo tās ar tīkliem - gan legāli, gan arī nelegāli - tiek izzvejotas.

Jādomā, kā atjaunot zivju resursus
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka, ka jādomā nevis par to, lai kaut ko aizliegtu, bet gan jāpievērš uzmanība tam, kā atjaunot zivju resursus, jo, viņaprāt, no tā, ka netiks likti tīkli, zivis ne no kā neradīsies.

“Mēs jau pieņēmām diezgan dramatisku lēmumu, ka novadā nedrīkst audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Veikalos tirgot var, bet audzēt nedrīkst. Attiecībā uz zivju resursiem nedomāju, ka jābūt tādam virzienam, ka mēs kaut ko ierobežojam, lai nedarītu, bet ir jāiet pretējs virziens un jādomā, kā atjaunot zivju resursus un piesaistīt, lai uz šejieni brauc makšķernieki arī no citurienes. Aizliegšana - tas nav virziens, uz kuru vajadzētu iet,” uzskata A.Caunītis.

Lai aizliegtu, ezers jānovērtē
Kaimiņiem Alūksnes novadā šajā jautājumā ir sava pieredze. Pirms vairākiem gadiem pašvaldība aizliedza likt tīklus Alūksnes ezerā. “Dzirkstele” sazinājās ar Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja”, kas apsaimnieko Alūksnes ezeru, direktoru Māri Lietuvieti. Viņš stāsta, ka tagad tīklus aizliegts likt arī Indzera ezerā. Lai aizliegtu to darīt, pašvaldība vērsās zinātniskajā institūtā “Bior”, un pēc “Bior” atzinuma tika grozīti Ministru kabineta noteikumi.

“Lai aizliegtu vai ne, jāskatās, protams, katrs ezers atsevišķi un jānovērtē, kurā grib liegt likt tīklus. Indzera ezerā paskatījāmies pēc zvejnieku iesniegtajiem žurnāliem, kāds ir nozvejas apjoms, un tad salīdzinājām ar ekspluatācijas noteikumiem, ko “Bior” ir izstrādājis. Tas parādīja, ka resursi ir noplicināti. Tas arī bija iemesls tam, ka mēs vērsāmies gan “Bior”, gan ministrijā,” pieredzē dalās M.Lietuvietis.

Maluzvejniecība ir jūtama mazāk
Valsts vides dienesta (VVD) vecākais inspektors Imants Hamanis informē, ka šogad viņa pārraudzībā esošajos ezeros Gulbenes novadā konstatēti trīs nelikumīgas zvejas gadījumi.

“Visās epizodēs vainīgie tika “pieķerti pie rokas” ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs cenšamies strādāt tā, lai nebūtu vienkārša nelikumīgo tīklu izcelšana, bet gan vainīgie tiktu sodīti. Tas ir operatīvā darba rezultāts ar daudzām šim mērķim veltītām stundām. Mums ir informācija par nelikumībām vēl dažās ūdenstilpēs, taču kopumā var teikt, ka maluzvejniecība Gulbenes novadā šogad ir jūtama mazāk. Kādus sodus saņēma pārkāpēji, nevaru pateikt, jo mans pienākums ir sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nodot to tālāk izskatīšanai, taču jāteic, ka sodi var būt diezgan iespaidīgi,” saka I.Hamanis.

Savukārt VVD vecākais inspektors Jānis Zeltiņš stāsta, ka pavasara pusē lieguma laikā no Ušura ezera tika izcelti nelegālie tīkli gandrīz 200 metru garumā. Tīklos gan bija paspējušas ieķerties vien dažas līdaciņas un pāris raudas, taču tīklu garumu var uzskatīt par iespaidīgu.

“Dzirkstelei” aprunājoties ar kādu novada iedzīvotāju, kurš dzīvo netālu no kāda ezera, varēja noprast - kopš laivu sezonas sākuma varot manīt, ka ezerā tomēr tīkli jau tiek likti. Līdz 1.maijam tā tomēr neesot bijis. Savukārt tagad, kad sākusies “tīklu sezona”, grūti būs saprast, kurš ir legālais tīkls un kurš ne.

Gribētu pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk
Uz jautājumu, vai Gulbenes novadā vajadzētu kādu ūdenstilpi bez tīkliem, J.Zeltiņš atbild: “Kāpēc gan ne? Lai gan uzskatu, ka licencētā nozveja ezera zivju resursiem nekaitē, tomēr šāds variants varētu būt. Ar zināmu sabiedrības iniciatīvu un konkrētas pašvaldības vēlmi un atbalstu tas nebūt nav neiespējami. Vai no tā zivju būtu vairāk, ir grūti teikt, jo, lai par to pārliecinātos, ir jāpiesaista zinātniskais institūts “Bior”, kurš veic dažādus ar zivjsaimniecību saistītus pakalpojumus.”

Gulbenietis Andis Ķiploks, kurš ir kaislīgs makšķernieks, atbalsta domu par ezeru bez tīkliem.

“Nevaru pateikt, kurš ezers šādam eksperimentam būtu vislabākais, tomēr gribētos pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk vai ne. Tad spiningotājiem un tiem, kas brauc laivā ar motoru, nevajadzētu no tīklu karodziņiem uzmanīties, lai gan vienmēr pastāv iespēja aizķert kādu nelegālo. Tādā ezerā makšķernieki noteikti justos ērtāk. Manuprāt, tīkli ir noiets etaps, jo ar tiem jau īsti neviens maizi nepelna, un tie, kam tā švakāk ar ēdienu, arī diez vai pārtiek no tīklos ķertām zivīm,” uzskata Andis.

M.Lietuvietis saka, ka var jau arī uz kādu laiku liegt likt tīklus un tad skatīties atkārtoti, vai atsākt zveju vai tomēr ne. Alūksnes ezerā tīklus nevar likt jau kopš 2002.gada. M.Lietuvietis uzsver – ir jūtams, ka zivju resursi pa šo laiku ir atjaunojušies. Tika veikts arī pētījums, kurā iesaistījās Vides risinājumu institūts, un pētījums parādīja, ka zivju sabiedrība ir veselīga un ar to viss ir kārtībā.

o r i ģ i n ā l s

 
 
[6] Komentāri | dilst | aug
 
Malikis2011

Kad beidzot sapratīs, kad aizliedzot tīklus maluzvejniecība nepazudīs, tieši palielināsies, otrkārt zivis nepaliks vairāk.

9.jūl Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Jā, var un varbūt vajag pašvaldībai noņemt kādam ezeram tīklu limitu, lai palīdzētu vietējiem uzņēmējiem pie ezera, lai būtu vairāk ienākumu , par laivas nomu, par apmešanās vietu, bet ja pie ezera nekā nav neredzu jēgu tam pasākumam.

9.jūl Atbildēt | Ziņot 0
pludinsh

Uzskatu, ka galvenais ar ko sākt ir jāpalielina inspektoru daudzums un visu ezeru kontrole, ne tikai pāris lielākos ezerus kurus pāris reiz gadā apseko....

10.jūl Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Piekrītu, bet pēc manām domām jākontrolē pašvaldībām kur ezeri atrodas, jo tas tomēr ir resurss, ko dažādi regulējot un kontrolējot pašvaldība var piesaistīt vairāk tūristus un stimulēt uzņēmējdarbību. VVD varētu palikt kā virsuzraugs, bet jautājums kas par to maksās, ja liela pašvaldība un bagāta vēl pavilks kaut ko, bet ko darīs tie novadi kas labi ja drusku lielāks par parastu pagastu.

10.jūl Atbildēt | Ziņot 0
zivotaajs

Tad kad saulite siltaka, meitenes smukākas (apm gadi 30 - 35) atpaklaj) laukos bija netieksim ka mazs , bet relativi sekls ezeriņš ( nu lidz 2- 2,5 m varbuut) ezera krastaa bija i fermas, i ar amonjaku i citām zarazām apstrādāti lauki, bet nokjert zivi ta nebija problēma ( gan ar makšķeri gan spiningu) Zinu ka viens vietejais vechuks maceja siet t;inas un vinjam bija 2 gab pa metri 25 varbuut 20...tak gandriz katra reizee kad viņš tos ielika ( bet lika tad kad kads paprasija ka vajag zivi) bija 2-3 spaiņi- pārsvarā karusas raudas bet tika ari cita zives, i gandriz katru gadu pavasarii slāpa, bet zivis bija arii nakajamajā gadā - vienu gadu atnaca valsts nozveja, kaa runāja, izvilka apm 20 tonnas, bet arii nakamaj gadā zivis bija , tagad fermu nav , lauku apsaimniekošana 50/50 , ja kadreiz vakaraa pietika apstaties uz pakalna un paskatiities, ezers vārījās - tad tagad retā vietā redzas ka ziviite apgriežas - un tur ne jau lielās augšā parsvarā grozās. tas tā atkāpei romantiskai .

Tagad citos laukos pasen ir cits maksligi izviedots nu tads liels piļu dīkis - cik jau nu tur un kadas zives bija nezinu ( sievastevs stasta par padsmitniecem karpa'm) bet to peļķi iztirija, ir caurtece, nekadas zarazas apkart nelieto - vēži dzīvo, tā ka nudinu likam kopa un laidām karpinjas , tad uzpasē lai ar tiklveidigiem nelien - i jau cik gadus neslapst domajat zivju vairak ... NEZINU varbūt ka gudrākas?!! . protams trāpās i pa smukam linim, i breksim, i karpai bet,,, ja kadreiz gadi 10 atpaklaj tadu pacepamu raudinju vareja pusotras stundas laika paris pannam pievilkt tagad FIG... Liņi plauži,karpas apm taada pat biežumā copē kā bija,

15.jūl Atbildēt | Ziņot 2
Archey

Identisku stāstu dzirdēju no vectēva par 2-3 spaiņiem zivju no 20m tīkla ... un ferma krastā un līdakas ar žebērkļiem dūra viss ciems, un tik un tā līdakas uz spini + karoti varēja atvilkties cik ielien ... :) pasaka ne dzīve :)

18.sep Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers