Hiitolanjoki upe Hiitolanjoki upe atrodas Rautjervi, Dienvidkarēlijas dienvidaustrumos Somijas dienvidaustrumos. Tā ietek Lādogas ezerā Krievijā. Upei ir milzīga ekoloģiska nozīme, jo tajā mīt Somijas pēdējie atlikušie sākotnējie un pilnībā dabīgie lašu krājumi. Tie ir “iesprostoti” sauszemē, jo tiem nav izejas uz jūru, kuras vietā šie laši lielāko dzīves daļu pavada milzīgajā ezerā.
Latvijā ūdeņu ir pietiekami, bet par zivīm gan to nevarētu teikt. Makšķernieku presings ir tik nomācošs, ka īsti nevar pat vientulīgu necopi izbaudīt. Forelisti vēl atrod pa kādai pusslepenai upītei vai vietai, bet pārējie? Burzma man nepatīk. Nekādā tās izpausmē. Varētu teikt, es to ienīstu. Tāpēc katru gadu vismaz vienu reizi dodos ārpus Latvijas uz copi. Labāk, protams, divas vai pat trīs reizes, kā arī ir sanācis. Nekas nevar līdzināties copei Skandināvijas ziemeļos.
Kotletes var gatavot no dažādām zivīm, bet visbiežāk tam izvēlas līdaku, jo gatavošanas laikā tiek samaltas smalkās asakas, kuras bieži traucē baudīt zivi. Arī ālants ir asakains, taču kotletes no tā sanāk ļoti garšīgas un sulīgas, viegli sarkanīgā krāsā. Ālanta kotletēm ir arī tikai tam raksturīga cēla garša, tāpēc, ja laimējas šo zivi noķert, es iesaku taisīt kotletes.
Tas fakts, ka Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis ir aktīvs makšķernieks un mednieks, sen vairs nav noslēpums, bet tas, ka viņš spējis šajā hobijā iesaistīt savu sievu Dailes teātra aktrisi Ēriku Egliju-Grāveli, man bija pārsteigums. Ērika man likās uzmanīga, smalka būtne ar kristāliska trausluma pieskaņu, bet atsēdies, Eini, tu kļūdies! Vispirms mazliet parunāsim par aktieru dzīvi. Fakts, ka darbā viss kaut kas jādara pēc scenārija, mani noteikti novestu depresijā.
Divu domu nav, kurp traucas manas copmaņa domas. Teiksmainais Rāzns… Rāzna, Rāznas ezers vai, kā es viņu mēdzu mīļi saukt, Razņenka. Arī Latgales jūra. Un asari... Tad, ja man kāds pirms 10 gadiem būtu teicis, ka es katru tikšanos ar šo ezeru gaidīšu ar tām pašām izjūtām, kā pusaudžu puika gaida tikšanos ar iepatikušos meiteni, tad es viņu nosauktu par jocīgu. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvoju es vien 1,6 kilometrus no Daugavas (ja tic satelīta informācijai).
