Burtnieks

Trofeja Svētdienas rīts, plānots braukt uz ezeru. Protams pamostos jau pirms modinātāja jo copēt neesmu bijis jau kādu mēnesi. Iepriekšējā vakarā visu inventāru jau esmu salicis auto. Padzeru rīta kafiju un startēju. Pēc minūtēm 20 esmu pie savas laivas ezermalā, sakrāmēju inventāru un cerību pilns dodos Burtnieka plašumos. Uzņemu kursu uz baznīcas pusi. Manu ka ezerā ir samērā daudz laivu un visas koncentrējas vienā rajonā. Arī man nostrādā bara instingts un dodos tur. Kādu brīdi "patusējot" kopā ar pārējiem saprotu ka tādā barā nav aršana, krasi mainu kursu uz pretējo pusi. Nobraukājies vairākas stundas bez jebkādiem sakarīgiem rezultātiem nomainu mānekli. Nobraucot apmēram 500 metrus beidzot kāts ir "ripā". Pirmā doma ka kaut kur aizķēries, nekustās ne no vietas. Ielieku motoru neitrālajā un velkos klāt, bet te pēkšņi mans "zaceps" sāk kustēties, lieliem līganiem vilcieniem. Pirmā doma ka aiz sāna aizķerta paliela līdaka. Cīnos apmēram 10 minūtes kamēr daudz maz tuvu laivai dabūju un pirmo acu kontaktu. ZANDARTS! Pēc neilga brīža jau viņš "danco" man zem laivas, ceļu augšā motoru lai nebūtu lieki, nevajadzīgi piedzīvojumi. Vel pēc dažām minūtēm jūtu ka MONSTRS ir jau noguris un padodas manam uztveramajam tīklam. Neaprakstāmu emociju pilns nolemju mest mieru un braucu krastā, šodienai pietiek. Saprotu, ka otreiz dzīvē tādu diez vai noķeršu, 9,8kg 92cm... Iepriekš mans lielākais loms bija 8,7kg līdaka. P.S. Visiem ne asakas