Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
J.Šteinbergs, Brīvā Daugava | 14.marts 2016, 14:10 | 35 komentāri | 23125 skatījumi

Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Salas, Krustpils novada, kā arī Jēkabpils pilsētas), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un veidotu pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.

Zinātnieki, izmantojot speciālus tīklus un elektro­zveju, vasarā pētīja zivju sabiedrību Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā. Gal­venie secinājumi ir šādi:

  • zivju šajā Daugavas posmā ir daudz, it sevišķi uzplūdinājumā;
  • barības bāze ir pietiekama un bagātīga;
  • ūdenskrātuves zivju sabiedrība vairāk līdzinās ezeram, bet, jo tuvāk Jēkab­pilij, jo upe ir dabīgāka — zivju daudzums samazinās, bet sugu dažādība palielinās;
  • pēc skaita ūdenskrātuvē dominē asari, bet pēc svara — raudas;
  • visas zivis, t. sk. līdakas, zandarti, plauži (nav datu par samiem) atražojas dabīgi, nārsts pēdējos gados ir bijis veiksmīgs un papildu mazuļu ielaišana nav nepieciešama;
  • ūdens piesārņojums ir normas robežās un skābekļa daudzums pat 15 — 17 met­ru dziļumā ir pietiekams un apdzīvoti ir visi ūdens slāņi;
  • zandarti aug labi pirmos divus gadus, bet pēc tam to svara pieaugums ir lēnāks, jo ar tiem sāk konkurēt asari;
  • raudas sākumā aug līdzīgi kā citās ūdenstilpēs, taču, sasniedzot tādu lielumu, kad var sākt ēst gliemenes, to svars strauji pieaug un sasniedz ievērojamus izmērus;
  • plaužu ir daudz, bet uzplūdinājumā īpatnība ir tā, ka tie nebarojas no grunts kā citur, bet gan vidējos slāņos.

M. Žagars uzsvēra, ka zinātnieku tīklos bijis maz lielu eksemplāru, taču to noķeršana nebija viņu uzdevums. Lielās zivis ir makšķernieku mērķis, un tie tad arī izņem tās no ūdeņiem.

Noklausījušies VRI ziņojumu, klātesošie novadu pārstāvji izskatījās tādi kā mazliet samulsuši, jo viens no stūrakmeņiem, kas balstīja ideju par apsaimniekošanas aģentūras nepieciešamību, bija uzskats, ka Pļaviņu HES rada kaitējumu zivju resursiem, un pašvaldības te redzēja pamatojumu pieprasīt no «Latvenergo» šo kaitējuma kompensēšanu.
M. Žagars norādīja, ka apsaimniekotāju mērķi var būt dažādi, ne tikai zivju krājumu papildināšana, piemēram, Alūksnes ezera saimnieki nodarbojas ar visu, sākot no makšķernieku kontroles līdz tiltiņu būvei un salu sakopšanai.

Uz jautājumu, kāpēc pē­tījumā nav ietvertas rekomendācijas nākamajiem apsaimniekotājiem, VRI pārstāvis atbildēja, ka šajā sapulcē gribot dzirdēt priekšlikumus, un, balstoties uz tiem, tiks arī izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un zivsaimniecības attīstības stra­tēģija. M. Žagars uzsvēra, ka zivju resursi, sevišķi Pļaviņu ūdenskrātuvē, ir ekonomiski nozīmīgi un pat ierobežota rūpnieciskā zveja neradītu nekādas problēmas. Zivsaimniecisko vērtību varētu vēl vairāk palielināt, ielaižot tādas zivis kā sīgas un peledes.

Debatēs pēc ziņojuma bez pašvaldību pārstāvjiem piedalījās arī citi interesenti. Daugavai blakusesošo zemju īpašnieki pieprasīja padomāt par atļauju viņiem likt 30 metru tīklus savu īpašumu robežās. Viesu māju un kafejnīcu īpašnieki savukārt iestājās par ierobežotu zveju ar tīkliem — tikai tik, lai varētu nodrošināt tūristus un garāmbraucējus ar svaigu un žāvētu zivju produkciju, savukārt makšķernieki, protams, bija kategoriski pret tīkliem.
Izskanēja arī konstruktīvāki priekšlikumi, piemēram, mēģināt jaundibināmajai aģentūrai vienoties ar «Lat­v­energo», lai tas nesvārstītu ūdens līmeni ne tikai plaužu, bet arī līdaku nārsta laikā, nenolaistu ūdeni pārāk strau­ji, lai zivis paspēj aiziet uz dziļākām vietām utt. Vietējie zivaudzētāji savukārt uzsvēra, ka vajadzētu rūpēties, lai arī viņi varētu piedalīties konkursos par zivju mazuļu ielaišanu. Mak­šķernieki turpretī ieteica vairāk sargāt tieši nārsta vietas, kuru nemaz nav tik daudz un kas ir zināmas arī malu­zvej­niekiem.
Visi sapulces dalībnieki bija vienisprātis, ka licencēto makšķerēšanu šajā Dau­gavas posmā pagaidām ieviest nevajadzētu. Par to varētu domāt tikai pēc 3 — 4 gadiem.

Dīvainā kārtā sapulcē gandrīz nemaz netika pieminēti sami, kas, domājot par makšķerēšanas tūrisma at­tīstību, varētu ieņemt teju galveno lomu, jo jau tagad uz tiem speciāli brauc copmaņi pat no Lietuvas un Igaunijas. Iespējams tāpēc, ka par to daudzumu un at­ražošanos īstas saprašanas nav ne vietējiem makšķerniekiem, ne zinātniekiem. M. Ža­­gars vien pieminēja, lai uz samu mazuļu ielaišanu ne­cerot, jo tas esot pārāk dārgs pasākums.

Pēc kopīgās sanākšanas atsevišķi pulcējās paš­valdību pārstāvji, kas jau konkrētāk lēma par aģentūras dibināšanu. Visi bija vienisprātis, ka Daugavas ap­saimniekošanā jāpiedalās, jo, ja kopā darbojas septiņi novadi, ir lielākas izredzes kaut ko panākt Saeimā vai Ministru kabinetā. Kokneses novada domes vadība solīja mēneša laikā izstrādāt statūtus un padomāt par mērķiem, uzdevumiem un līdzekļiem, kas to sasniegšanai būtu nepieciešami. Skaidrs, ka par iesaistīšanos aģentūrā, SIA vai biedrībā (jaundibinājuma juridiskais statuss pa­gaidām arī nav skaidrs) pa īstam lems novadu deputāti, kad redzēs, kādi finanšu un materiālie resursi tiks prasīti apsaimniekošanas uzsākšanai. Ja kāds no sā­kotnēji pie­aicinātajiem no­vadiem atkritīs, diez vai aģentūrai būs liela jēga — piemēram, nezin vai būtu prātīgi, ja tajā ietilptu Jēkabpils pilsētas pašvaldība, bet nebūtu Krustpils vai Salas novada.

VRI izstrādāto do­kumentu, kurā ietverti arī zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un attīstības stratēģija, pašvaldības ir saņēmušas un apmēram nedēļu notiks saskaņošana vadības līmeni. Apmēram februāra vidū tie tiks nodoti apspriešanai un priekšlikumu izteikšanai arī parastajiem makšķerniekiem un citiem interesentiem. Kad šie noteikumi parādīsies kādā no pašvaldību mājas lapām, iemetīšu šeit saiti. Pēc priekšlikumu apkopošanas un droši vien vēl kādas saskaņošanas dokumentu Vides risinājumu institūts ie­sniegs institūtā «BIOR» apstiprināšanai.

neasakas.wordpress.com

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 4.3333333333333 no 5
(6 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[35] Komentāri | dilst | aug
 
kraft

Lai kaut cik papildinātu samu izmēru pļaviņās, ir jābeidz viņus skaldīt pavasarī uz velci un jādomā par nārsta liegumiem tāpat kā citām sugām.

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 3
urmaas

Lai nu kā, bet samu tur ir biezā slānī. Jem reti, bet noķert var. Viņiem tur ir eldarado-pliču un raudu ka mudž. Kāpēc, lai šamie jemtu vobleri? :)

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
kraft
kraft > urmaas:

nu urmās, tu tagad izliecies vai kā? :DD Liecies nekā nezinām par ikpavasara samu slaktiņiem?

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
urmaas
urmaas > kraft:

Ari vasarās zināmās vietās un ar zināmiem rīkiem notiek tas pats. Tad ko, tagad aizliegsim no laivas copēt?

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
kraft
kraft > urmaas:

Es konkrēti par samu runāju, ne rīkiem vai laivošanas sezonu. Samam jābūt saudzēšanas laiks, kad to nedrīkst paturēt

. Ar ko viņs ir sliktāks kā citi plēsēji?

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 3
urmaas
urmaas > kraft:

Tadi kā es Tu un līdzīgie šamo lieki netraucēs. MN noteikumi ir priekš gaļiniekiem. Vai ta pašam nav gadijies augustā ķerot brekšus sagaidīt "sprīdīšu" uzbrukumus tā ka pat uz citu zivi nav ko cerēt. Ja nu vienīgi jānomaina vieta. Piem. Baltkrievijā uz samu ir divi liegumi: ohota.by/news/971-zapr...meet-2-perioda

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
kraft
kraft > urmaas:

Sūds par sprīdīšiem, runa ir par lielajiem. Katrā ziņā es neredzu labāku risinājumu kā vismaz ar likumu ierobežot ķeršanas periodu. Apsprāgs visi galinieki pohujisti un jaunā paaudze ievēro likumu bez šautenes pie deniņiem.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 3
urmaas
urmaas > kraft:

Armand. Es jau tev iepriekšējā postā ieliku linku kā tas ir Baltkrievijā. :) Pats es neesmu mazohists, lai vēl kādā veidā apzināti sevi ierobežotu. :)

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
marcinsch

Ja 4-5 gadus atpakaļ ,pavasarī un vasarā sestdienā svētdienā Daugava bija pilna ar laivām.Tad pagājušo vasaru reti,kad bija vairāk pa 3.Kaut kā baigi optimistisks tas pētījums.

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
AndisN

Būtu interesanti izlasīt,pētījuma rezultātu par zivīm Ķeguma HES ūdenskrātuvē,līdz Pļaviņu HES.

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
JustsB

Rīgas HES zivju ceļš ciet un līdz ar to arī Ķeguma HES zivju ceļš ciet ne viens savās krātuvēs bez zivīm negrib palikt!

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
Einars153

Laikam pētījums veikts ziemā. Nav grūti atrast kādu bedri, kur ir zivju koncentrācija un pētījuma rezultāti būs lieliski, kaut gan pēc bedres kādus pāris kilometrus zivis vispār nebūs. Vislabāk zivju resursu svārstības izjūt copmaņi, kas gadiem makšķerē vienā upes posma, nevis BIOR speciālisti, kas sēž savos kabinetos.

29.03.16 Atbildēt | Ziņot -1
jurka32
jurka32 > Einars153:

Einār, rakstā viss pateikts pašā sākumā - pētījumus veica vasarā, un tos neveica BIOR, bet gan Vides risinājumu institūts.

29.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
mastrojani

Neticu, ka viss pētījums aizņem nepilnus 10 šai blogā publicētos punktiņus...nu, nevar būt!!! Jeb tas drīzāk ir kāds īpaši labs naudas atmazgāšanas akts?! Vispārzināmas lietas pat pamatskolas līmeņa indivīdiem + tik lakoniski to pasniegt, tas jau drīzāk līdzinās "pļūtī....m", pardon! :)

Prieks, ka ir ļaudis/grupējumi/pašvaldības, kam interesē Daugavas apsaimniekošana. Taču nav prieks, ka te pagaidām ož vien pēc "deķa raušanas katram uz savu pusi" un rezultātā - "Par to varētu domāt tikai pēc 3 — 4 gadiem"...

p.s. kāpēc šis raksts te ir 14.martā, bet..."Apmēram februāra vidū tie tiks nodoti apspriešanai un priekšlikumu izteikšanai arī parastajiem makšķerniekiem un citiem interesentiem" !? Brrrrrrrr...nekas tā pa īstam neliekas kopā...:):):)DDDDD

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
jurka32

Protams, ka p'tījums ir daudz plašāks ar tabulām , grafikiem utt. Bet punktiņos ir tas, ko teica u ko izdevās uztvert pētījuma prezentācijā.

Tad, kad tika izsludināta tikšanās ar VRI pārstāvi, bija info no Kokneses pašvaldības, ka tas (pētījums) tiks uzreiz nodots publiskai apspriešanai. Pašas tikšanās laikā tika paziņots, ka nedēļas laikā tiks apkopoti sanāksmē izteikti priekšlikumi, un tad noteikumi publiskoti ap 17. februāri tai pašai publiskai apspriešanai. Februāra beigās ne čiku ne grabu. Interesējos pašvaldībās. Šie paziņoja, ka noteikumi ir izstrādāti, bet tos vispirms izskatīs pašvaldību attiecīgās amatpersonas un iedos savus priekšlikumus. Cik saprotu, tagad tas jau ir izdarīts un, iespējams, noteikumi ir BIOR uz apstiprināšanu. Tātad nekāda publiskā apspriešana pēc visa spriežot nenotiks. Čiki briki un Kokneses veči būs izbīdījuši to, kas viņiem vajadzīgs. Bet ar to jau lieta nebeigsies. Aģentūras veidošana uz priekšu nekust.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
JustsB

Ar katru gadu Daugavā paliek mazāk zivju, Aizkrauklē to var labi just..cik pagājušo vasaru pamakšķerēju un ar vecajiem bukiem parunāju, tāda sajūta, ka vairs neviens nemāk copēt-tukšums. Tīklu daudz un nevienam tas neinteresē!!! Cik nu patiesi tie dati un pētijumi. Cik zinu, tad zivju ceļi ar ciet!

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
JustsB

Cik saprotu tad neviena pašvaldība negrib ieguldīt, bet tikai iekasēt. Skumji!!!

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
jurka32
jurka32 > JustsB:

JUstsB, tā nu gluži nav. Piemēram Krustpils novads daudz naudas ieguldījis gan zivju resursu papildināšanā savos publiskajos ezeros, gan Daugavā. Par viņu aktivitātēm esmu rakstījis savā blogā neasakas.wordpress.com Liela daļa protams ir Zivju fonda nauda, bet daudz arī no pašvaldības maka tērēts. Inventārs un cilvēki ir un arī tiek kontrolēts, ne tikai ezeros, bet arī Daugavā. Jēkabpils pilsēta nepieskata Daugavu, bet viņiem par to ir līgums ar Krustpils novadu. Bet piemēram Salas novadā šajā ziņā nenotiek nekas. Par pārējiem rakstā minētajiem novadiem nezinu.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
JustsB
JustsB > jurka32:

Par to tikai prieks, ka kāds rūpējas!!! Par Aizkraukls pašvaldību neesmu pārliecināts. Zinu, ka senāk laida, kad vēl nebija likvidēta zivjaudzētava, tad laida dudz ko iekšā, bet tagad.........

02.04.16 Atbildēt | Ziņot 0
willijs

Kādi vēl tīkli?Vienreiz jau no šitās sērgas tika vaļā un miers mājās!Kādam baigi gribās apakaļ Tos laikus kad visi krasti pilni ar ,,suņu būdām''(Tīklinieku),un katrs būdas iemītnieks ūdeņus pretim būdām uzskatīja par saviem?Šitas vairāk izklausās pēc vēlmes apsaimniekot(apzvejot) jau tā patukšos ūdeņus!Kurš apsaimniekos?Entās pašvaldības?)))Ar zemhesu LM netiek galā,bet te vesalu krātuvi apsaimniekos?Sīgas un peledes salaist?Ta vēl stores un pālijas vajadzētu ielaist!Varbūt līņus?Vislabāk šie ūdeņi justos ja tiem liktu mieru!Kankaru mīļotāji lai nu izlīdzās ar saviem murdiem!Ar to tad arī pietiks!Nu samu gan tur vairs nav biezā slānī!Pat kurkuļi gājuši mazumā!(Tos grunteņnieki zupiņā savārijuši) Pusaudži pa bikim ir un atsevišķi lielie vientuļnieki bet to ir ļoti maz!Kopš atļāva maijā no laivām copēt lielākā daļa kāpjošo ir izdauzīti(izvelcēti)!Tā pat kā Daugavā virs Jēkabpils!Nu kaut ka tā!Palabojiet ja kas ne tā!

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 3
kraft

PAr samiem 100%

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
kraft

Acīmredzot es ar esmu no tiem kas "vairs nemāk ķert"

Nav iespējams pierādīt, ka tas sais'tits ar zivju skaitu, vai piesārņojumu, bet pēdējos gados paliek ar vien švakāk.

Pagājušo sezonu bija vissliktākā zondartu cope kopš vispār atceros (tas žors uz 2 nedēlām neskaitās) Brekši arī tolkam tā arī nebija paķerami. Varbūt tie ir kādi mistiksie cikli, bet nekāda skaistā aina man kā makškerniekam pēdējos gados nerādās. Var jau būt, ka zinātnieku tīklos ir labāk.

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
willijs

Nu zandartu pakaļo ārā sākot no ledus iziešanas,turpina maijā(Īpaši aktīvi),tad jūnijā un mazliet oktobrī!Pārējā laikā žanim ir koma!Viss pašplūsmā-pats pavairojas!Nu līdaku kāpurus laist tur bija Ļoti liela vajadzība!Par citu atražošanu vēsture klusē!?)))

14.03.16 Atbildēt | Ziņot 1
jurka32

Šis ieraksts manā blogā tapa tūlīt pēc sanāksmes janvāra beigās. Situācija pašlaik ir tāda, ka noteikumi, cik var saprast, pa kluso ir skaņoti ar pašvaldībām, tās tur kaut ko ir pierakstījušas vai ieteikušas, bet visi vienojušies uz āru neko neizlaist. Iespējams tā arī tiks saskaņoti vai pašlaik tiek skaņoti BIORā bez jebkādas sabiedriskas apspriešanas. Varbūt tāda arī nav vajadzīga, lai gan smukāk izskatītos, bet tad nevajadzēja solīt, ka sabiedriskā apspriešana būs. Ar aģentūras veidošanu, cik var spriest, arī tik raiti nevedas, jo citiem iesaistītajiem novadiem ir cilvēku (inspektori) un materiālie (laivas, binokļi, motori utt) resursi, ar kuriem varētu sākt kontrolēt šo posmu, bet citiem nav pilnīgi nekā. Iespējams, ka viss atduras naudā - kas, ko, cik un kam maksās. Vai tas ir labi vai slikti, pagaidām neņemos spriest.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
jurka32

Vēl piebilde par pētījuma izmaksām. Man pilnīgi nav nekādas saprašanas cik pamatotas vai nepamatotas ir pētījumu izmaksas, tādēļ tikai fakti: Pašvaldības maksāja, atkarībā no tā, cik liela Daugavas teritorija ir viņu pārvaldībā. Salas novads - 3104 eiro, Krustpils - 1121, Jēkabpils pilsēta - 1050. Katrs var paskatīties kartē un apmēram piemest summu. Vēl finansēšanā piedalījās Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles un Jaunjelgavas novadi.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
urmaas

Viesu māju un kafejnīcu īpašnieki savukārt iestājās par ierobežotu zveju ar tīkliem — tikai tik, lai varētu nodrošināt tūristus un garāmbraucējus ar svaigu un žāvētu zivju produkciju,

Šī rindkopa gan "laba". Šiem viesu māju īpašniekiem vajadzētu iepazīties ar to, kas pašpatēriņa zvejniekam nav atļauts.

15.03.16 Atbildēt | Ziņot 6
Tonis

Man tajos gudrajos pētījumos vislabak patīk patstāvīgās atziņas,ka zivju daudzums ir pietiekošs un stabils..Var just ka puiķi tik nesen tos 'pētījumus' sākuši veikt..

19.03.16 Atbildēt | Ziņot 3
Einars153

Neticu nevienam BIOR pētījumam. Viņi palaida pasaku, ka Daugavā laši nenārsto, tāpēc vajag ķert ar tīkliem un mākslīgi pavairot. Rīgas HES tika uzcelts pirms 40 gadiem, tad jau Daugavas lašiem sen vajadzēja izmirt.

29.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
Einars153

Ja pašvaldības šo posmu ''apsaimniekos'' ar rūpniecisko zvejnieku palīdzību, tad makšķernieki šo Daugavas posmu var aizmirst. Labāk jau lai ievieš licencēto makšķerēšanu. Skumji, ka pie mums Latvijā, tiklīdz kāds redz, ka zivis ir normālā daudzumā, tā tūlīt jāsāk ''apsaimniekot''. Visi zin kā ir Daugavā līdz Rīgas HES. Vai kāds pērk licences pie Rīgas HES??? Katru dienu braucu garām un neredzu nevienu copmani. Tāpēc, ka tur maz ko var noķert, lasi obligāti vairs nevar, visas zivis paliek rūpniecisko zvejnieku tīklos. Pat rūpnieciskie zvejnieki, kas tīklus liek tuvāk Doles salai sūdzas par zivju trūkumu. Mans aicinājums ir visiem makšķerniekiem parakstīties portālā MANABALSS.LV ''Par rūpnieciskās zvejas aizliegumu Latvijas iekšējos ūdeņos"

28.03.16 Atbildēt | Ziņot 2
JustsB

Pie Pļaviņu HES pat vairs netirgo atļaujas!!!

02.04.16 Atbildēt | Ziņot 0
Einars153

Skandināvijā nav nekādas rūpnieciskās zvejas un zivju resursi tur ir lieliski. Latvijā ar gudro BIOR vīru saimniekošanu kļūst tikai sliktāk. Zivis pašas var sevi ''apsaimniekot'', jo tiklīdz iejaucas BIOR, tā viss aiziet nepareizā virzienā.

28.03.16 Atbildēt | Ziņot 0
JustsB

Ja nemaldos, tad "Makšķerē ar Olti" bija raidījums kurā tika pateikts, ka tīklinieki izķer mazāk zivju nekā makšķernieki...cik saprotu, tas no reģistrētām licensēm!!! A kur paliek nereģistrētie (maluzveinieki)!!!

03.04.16 Atbildēt | Ziņot 2
Einars153
Einars153 > JustsB:

Tā viņu statistika ir no pirksta izzīsta. 3 mēnešu kartes pārsvarā pērk svētdienas makšķernieki un atpūtnieki, kuru lomi droši vien tiek pielīdzināti speciālistu lomiem, bet rūpnieciskie zvejnieki visu savu ieguvi neuzrāda.

05.04.16 Atbildēt | Ziņot 0
jurka32

Beidzot šī Daugavas posma zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi ir apstiprināti un publiski pieejami šeit koknese.lv/doc/Daugavas_...6_04042016.pdf

04.04.16 Atbildēt | Ziņot 1
ivcuks1987

maz patiesības tādam pētijumam ----- būtu tikdaudz zivju - būtu daudz arī makšķernieku... ---- ir vietas kur ir pa kādam baram - bet tā lēst ka biezā slānī pilns..... ko ta - to mazullu - kuri nokalst dubllos kad hess nomet uuudeni pa pus stundu.... neuzskatu pētijumu par objektīvu....

05.04.16 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager