Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Einis Asaris | 6.janvāris 2017, 09:56 | 37 komentāri | 25675 skatījumi

Ziemas cope ar dzīvo zivtiņu

Ik pa brīdim un it sevišķi saistībā ar pirmo ledu aktualizējas jautājums par ūdām un dzīvo ēsmas zivtiņu. Varbūt tomēr aizliegt? It kā vairākās Eiropas valstīs šāda prakse tiekot īstenota. Neesmu gan dzirdējis, kurās tieši...

CopesLietas©2014

Foto: Einis Asaris un Aigars Jansons

Atļauts aizliegt, bet vai nepieciešams?

Ūdu aizliegšana, neapšaubāmi, patiktu ne tikai publisko ūdenskrātuvju apsaimniekotājiem, bet arī spiningotājiem. Pirmajiem tāpēc, ka ziemā neienāk skanošais: ar laivu šajā gadalaikā ezerā parasti nebrauc, bet no ikdienas licences īpašas jēgas nav. Savukārt ar spiningotājiem ir tā, ka daudzi no tiem Latvijā cita veida makšķerēšanu neatzīst, bet ir atklausījušies briesmu stāstus par to, cik līdaku maisu viens otrs ziemas copmanis nones no ledus. Šādus skatus es arī esmu re­­dzējis, tāpat kā pirms gadiem padsmit Plaužu ezerā viena cilvēka ieliktas 47 ūdas. Ko šeit teikt? Patiesībā neko, jo pamuļķu jau mums pietiek, bet vai šādu sprukstiņu dēļ vajadzētu aizliegt visu pēc kārtas? Starp ci­­tu, paši zivju inspektori izsakās, ka tas velns nemaz nav tik melns, kā to mālē. Varbūt liegumam nav tik lielas nozīmes kā pašu makšķernieku reakcijai uz pamanītajām nelikumībām. Pašam inspektora darbs nav jāpilda, bet jāveic zvans attiecīgam draugam...

Piemēram, mums, copmaņiem un vides aktīvistiem, labi pazīstamais biologs un pasaules apceļotājs Māris, viņš arī Olte, saka tā (citēju):

Līdzšinējā noteikumu secība ir ļoti pareiza. Divas ūdas, piecas līdakas, un viss. Turklāt, kā likumā paredzēts, arī dzīvajām zivtiņām jābūt noķertām šajā ūdenskrātuvē. Zinot to, ka ziemas apstākļos tomēr pārsvarā ķeram sprīža asarīšus, raudiņas un kaulainus pličukus, tad kāda līdaka ir diemžēl vienīgais kaut cik vērā ņemamais loms, kas patiesībā nemaz tik viegli rokās nedodas. Ir, protams, atsevišķi posmi, kad tās aktivizējas, bet tas ir īss laika sprīdis. Turklāt zinātnieki neuzskata, ka mums ūdenskrātuvēs būtu jūtams līdaku trūkums.

Taču daudziem copmaņiem iestājas smadzeņu trūkums tajā laikā, kad martā sākas līdaku nārsts un attiecīgi pilnīgs šo zivju ķeršanas liegums. Tajā brīdī vai laika posmā katram saprātīgam copmanim būtu jāstāv upju vai ezeru krastos un jāskatās, vai kaut kur neuzdarbojas tie, kam šķiet, ka viņi ir tie gudrākie un viņiem nepieciešams vairāk kā citiem. Tas, protams, ir nedaudz pārspīlēti, bet tieši šis moments ir ļoti svarīgs, jo katra līdaka, kas izaugusi no ikriņa un visu mūžu dzīvo vienā un tajā pašā ūdenstilpē, dos nārsta laikā daudz lielāku efektu zivju resursu palielināšanā nekā dažas nelikumīgi noķertās. Diemžēl tieši nārsta laiks netiek pienācīgi novērtēts un uzmanīts.

Attiecībā uz pirmā ledus slaktiņu mums nemaz nav tik daudz to ezeru, kur līdakas būtu tādā daudzumā kā dažos Pierīgas ezeros vai tajā pašā Lobē. Ir daži indivīdi, kas uz šiem ezeriem brauc kā uz vairumtirdzniecības bāzi, bet līdz ar to te ir darbs inspektoriem, un viņi arī strādā. Normāli domājošs makšķernieks sevi nesaista ar noķertiem kilogramiem, centneriem vai tonnām. Normāls makšķernieks vairāk domā par savām izjūtām attiecībā uz copi un tās brīdi, lai pēc tam būtu, par ko starp savējiem parunāt.

Vēl ir tāda lieta kā zivju ielaišana attiecīgās ūdenskrātuvēs. Patiesībā inkubatorā audzēta zivs nekad nedos to labumu, ko ģenētiski jau gadsimtiem ilgi vairākās paaudzēs augusi, taču vienā ūdenskrātuvē – jebkura zivs. Daudzi domā pilnīgi nepareizi, ka, lūk, tagad ielaidīsim tās pašas līdakas un viss notiksies. Nekas nenotiks. Tās izķers, un viss, bet nārsts būs minimāls un neefektīgs. Savulaik Vācijā humānistu biedrības centās panākt zirgu jāšanas sacensību aizliegšanu, jo, redz, cilvēks panāk vēlamo rezultātu, ekspluatējot zirgu. Tāpēc šajā valstī tika arī popularizētas gumijas zivtiņas, lai kaut kā nebūt aizstātu dzīvo zivju ekspluatāciju.

Nu un kā lai Mārim nepiekrīt?

Problēma nr. 1: dzīvā ēsmas zivtiņa

Tā ir pirmā problēma, ar ko sastopas zemledus makšķernieks. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka ziemā daudziem ūdu licējiem tā ir liela sāpe. Arī es esmu ar to saskāries un gadiem ilgi mēģinājis rast šai lietai risinājumu. Parasti notiek tā. Kur ir koncentrējušās ēsmas zivtiņas, tur it kā jābūt būtu arī līdakām, jo – pēc loģikas – kurš tad pametīs uzklātu galdu ar tukšu vēderu. Savukārt tālāk: kāpēc gan pēc piestumšanās līdz ūkai nepadomāt par nākotni un nelikties uz auss turpat galda tuvumā? Taču, izrādās, līdakas domā citādi. Par piemēru minēšu labi pazīstamo Lobes ezeru, un tādas uzbūves ūdenstilpju mums ir daudz.

Vēl rudenī, kad ledus ezerā nav, bet līdakas jau ir sākušas baroties ziemai, mazās raudas, rudulīšus un pličukus var savilkt turpat, kur stāv iemesta arī copene līdakām. Viss notiek eleganti un vienā vietā. Iebaro ar aukstam ūdenim domātu gatavo barību un noliek pa rokai kanniņu dzīvajām. Uznākot ziemai un pirmajam ledum, mazās kā uz burvja mājienu no ezera pazūd. Varētu jau padomāt, ka visas saskrējušas Bebrupītē, jo ziemā šī miniatūrā tece ir īsts dzīvo zivtiņu donors. Uz šejieni pēc mazajām brauc copmaņi pat no 100 km rādiusa. Taču – ja šāda garuma, platuma un dziļuma upītē sapeldētu visas ezera baltās sugas, ledus vāks paceltos vismaz par metru. Tomēr plēsoņas savas ierastās vietas neatstāj un ir noķeramas pa visu ezeru, lai arī barības bāze ir pazudusi un loģiski būtu ganīties upītes galā un tur mieloties ar daudzajām baltajām.

Ja parēķina diennakts gaišās stundas ziemā, tad sanāk no 7 līdz 8. Ko var paspēt izdarīt šajā lai­­kā? Pulksten 8 no rīta no­­teikti jābūt uz upītes un jāsāk ķert ēsmas zivtiņas. Lai dzīvo rezerves ne­­beigtos nelaikā, ne­­pie­ciešamas kādas 30 ga­­balas. Tad nebūs lie­­ki jāskraidelē un jā­­uz­traucas, jo mazās bie­­ži kā pēc uz burvja mājiena izkūp vai pagalam negrib ķerties. Tāpēc noteikti līdzi jābūt iebarojamajam, ar ko raudiņas iekārdināt.

Starp citu, baltajām sugām tas noteikti nebūs pliks motilis. Daudz labāk, ja šos trīsuļodu kāpurus apvieno ar baltmaizes rīvmaizi un nedaudz jau gatavās iebarojamās mantas, kas nopērkama copes lietu veikalos. Turklāt aukstajā sezonā noteikti nav jāiebaro tik dāsni kā vasarā.

Ziemā plēsoņas bieži vien pulcējas lielākos baros. To pierāda fakts, ka itin prāvu skaitu gan asaru, gan līdaku var izvilkt no viena āliņģa. Katrā gadījumā mazās zivtiņas ir jāsaķer pēc iespējas vairāk, jo šai ziņā lielāko kaitējumu makšķerniekam nodara tieši asari. Viņi bieži, paņēmuši aiz astes, raudiņu vienkārši norauj no āķa un aiziet. Protams, ūdai karodziņš uzlec gaisā, tu kā vaislas ērzelis nesies uz notikuma vietu, bet tur ir tukšs āķis vai arī nedaudz saspiesta, atzvīņota, praktiski beigta un tālākai copei nederīga zivtele bez nevienas zobu pēdas. Tātad vietā, kur mājo daudz asaru, ejot uz līdakām, ir nepieciešams prāvs skaits dzīvo.

Kā dzīvās ilgāk uzglabāt

Ja sīkās ķeras labi, tad praktiski 40 minūtēs uzglabājamais trauks ir piepildīts, un var doties uz ezeru. Bet tur – perspektīvākās vietas ieņēmuši tie, kas ar ēsmas zivtiņām nodrošinājušies jau laikus. Lai tā nenotiktu, iesaku izdarīt šādi.

Iegādājieties vismaz 80 litru vannīti un piepildiet to ar ezera vai upes ūdeni. Ielieciet tajā akvārija filtru ar vairākpakāpju ūdens filtrēšanu – tas ražos skābekli un neļaus zivtiņām nomirt visu ziemu. Ir vienkāršākas un sarežģītākas ierīces, līdz pat tādām, kam filtra materiālam ar īpašs bioķīmisks pildījums, kurā var vairoties nitrobaktērijas, kas savukārt palīdz attīrīt ūdeni. Lūk, tādā traukā var uzglabāt pat 100 ēsmas zivti-ņas. Šādu filtru cenas veikalos svārstās no 6 līdz 12 latiem, bet ekonomiju kā naudas makam, tā patērētajam laikam tas dos ar uzviju.

Par to barošanu nav īpaši jāuztraucas, – jo pāris reizes nedēļā var iebērt pavisam nelielu daudzumu samitrināta ēdamā. Barībai jābūt samitrinātai tāpēc, ka, sausa peldēs pa virsu, un rezultātā tā ātri aiz­klapēs ciet filtru.

Turēt trauku būtu ieteicams vēsākā vietā, kur temperatūra nepārsniedz +10 grādus, nu un, protams, lai nebūtu arī mīnusi. Ūdenim jābūt līdz lūpai, un no virsas tas jāpārklāj ar smalku sietu, jo no priekiem par vietu bez plēsoņām mazajām zivtiņām ir tendence veikt draiskus palēcienus – un tā nokļūt uz grīdas.

Kur lēkt un skriet?

Pēc dzīvo saķeršanas jādodas uz ledus, un – ko tālāk? Starp copmaņiem populāra ir doma, ka ziemā, sevišķi seklos ezeros, plēsīgās zivis zāļu rajonā nav, ko meklēt. Augi rudenī ir nopuvuši, izdala nepatīkamas vielas un vēl sazin ko. Mana pieredze vēsta pavisam ko citu. Es daru tieši pretēji – līdakas un asarus meklēju tieši zāļu tuvumā. Vēl labāk ir tad, ja starp nokaltušajiem puduriem atrodams kāds kvadrātmetrs brīva ūdens laukuma. Šādās vietās karodziņš nostrādā ļoti ātri.

Pošot vietu, kur ielikt ūdu un izborēt caurumu, to nedaru ar cirtni, bet gan iztaisu ar urbi. Kaut kā man šķiet, ka tas troksnis zivis aizbaida. Protams, šajā gadījumā ir pavisam cita problēma, un tā ir saistīta ar pārvietošanos pa plāno pirmo ledu: nestaipīsi taču līdzi kā urbi, tā vergu! Taču arī šeit ir izeja. Nevienam neieteiktu uz pirmā ledus kāpt lepnā vientulībā. Parasti to dara vismaz divatā, un tad vienam ir līdzi viens rīks, bet otram otrs.

Parasti daru tā: izurbju pirmo āliņģi, ielaižu ūdu ar dzīvo un tad pa rādiusu ap šo vietu 20–30 m attālumā uztaisu vēl savus 6 caurumus. Tā kā izgājiens uz pirmā ledus parasti notiek ezerā ar nelielu dziļumu, tad pieļauju, ka zivs ir tramīga. Laikam jau tāpēc nereti tā pēkšņi izšauj, kad eju pa apli un apurbju pirmo ūdu. Tātad, radot troksni, esmu vienkārši plēsoņu uzdzinis virsū izliktajai ēsmai.

Vienā vietā ūdu nekad ilgi neturu. Pilnīgi pietiek ar 20 minūtēm, tas ir maksimums. Kamēr ledus ir plāns un līdz ar to viegli borējams, der uztaisīt pēc iespējas vairāk āliņģu. Tas ļauj apmakšķerēt lielāku rajonu. Pirmā ledus laikā līdakas uzturas neparasti seklās vietās. Neskaitāmas reizes ir gadījies tā, ka, ielaižot ūdu, sviniņš vēl ir redzams, bet zivtiņa jau grābstās gar grunti (kaut gan es parasti svinu stiprinu tūlīt virs 25–30 cm garās pavadiņas). Kamēr štukoju – vai ir vērts te palikt, seko grābiens, un seklajā ūdenī nozib vien slaidas līdakas sāni.

Eksperimenta nolūkā

Ar dzīvajām zivtiņām var darboties arī pavisam citādi. Pieejot pie āliņģa, kur iekarināta ūda, var labi redzēt, kā aukla caurumā lē­­nām kustas. Tātad ēsmas zivtiņa ir dzīva, un atliek vien gaidīt vai arī pārlikt ūdu uz citu vietu. Taču izrādās, ka var darīt arī citādi, un tas izpaužas tā: paņem ūdu rokās un mazo zivtiņu agresīvi haotiski parausta ar iespējami lielu amplitūdu (tikai tā, lai nenoraujas). Lai cik tas būtu dīvaini, bieži vien pēc šādas darbības seko tvēriens. Tātad līdaka nav aktīva, un tā ir mazlietiņ jāpakacina.

Ja viņa ir pasīva, tad signālkarodziņš gan uzlec gaisā, bet piecērtot notiek tas, ka nenotiek nekas – un uz ledus tiek izvilkta viegli ieskrambāta dzīva ēsmas zivtiņa, bet tik labi zināmais azartiskais zaļās grābiens nav noticis. Grūti izskaidrot, kāpēc tā, bet fakts paliek fakts.

Te gan ir piebilstams, ka nekas nav mainījies savstarpējā mačā starp dzīvo ēsmu un bļitku (attiecībā uz zivju izmēru). Vismaz līdakas uz dzīvo ķeras stipri lielākas, savukārt asariem viss notiek pretēji.

Konstruējam un izvēlamies ūdas

Joprojām pastāv atšķirīgi viedokļi par ūdu konstrukcijām. Vieni ar āliņģa diametra pamatni pilnībā noslēdz gaismas piekļuvi urbumam un saglabā vienmērīgu aptumšojumu kā neskartam ledum. Citi liek trijkājus, bet vēl citi paši izgatavo miniatūras makšķerītes, ko iesprauž izveidotā sniega valnī, un noregulē spoli, lai copes brīdī tā padotu auklu, neļaujot līdakai ieraut kātiņu ūdenī. Savulaik tiku lasījis par skandināvu lamatām zivīm pēc kažokzvēru ķeršanas parauga. Līdaka iebāž purnu pēc dzīvās zivtiņas, un tai brīdī lamatas aizcērtas, saspiežot mednieces galvu. Nezinu, kas tādu gudrību ir izdomājis, bet gribētos pajautāt: un kā tad ar zemmēriem, kuru mūsu ūdeņos ir papilnam? Ved uz vetklīniku reanimēt galvu, lai pēc tam var atlaist? Kaut kāds murgs, kas mums der tikai privātā dīķī, kur līdakas savairojušās par daudz.

Mūžīgais jautājums saistībā ar ūdām ir auk­la. Pītā vai monofilā? Teikšu tā – pagājušajā gadā pirmo reizi izmēģināju pīto arī ziemā, līdz tam biju strādājis tikai un vienīgi ar monofilo. Rezultātā klasiskajai uztītajai ūdai ar karodziņu tomēr paliku pie 0,3 mm mo­­noauklas, bet šķērsbļitkai un citiem mānekļiem uztinu 0,14 mm pīto. Tagad ūdām esmu atteicies no metāla pavadiņas un ziemā izmantoju tikai 0,37 mm fluorkarbona auklu. Zivs iznācienu biežums palielinājās vismaz par 50%. Rezultāts tika piefiksēts, tā teikt, uz aci.

Mazo zivtiņu vienmēr kabinu starp augšējo spuru un mugurkaulu. Ja redzu ņēmiena brīdi (parasti ielieku vienu ūdu un pats apstaigāju apkārtni ar bļitku), pieciršanai ilgāk par 20 sekundēm negaidu. Vasarā pēc copes momenta bieži vien nogaidu pat minūti, bet ziemā līdaka dzīvo bieži atgrūž jau pēc pārdesmit sekundēm. Atkal jautājums – kāpēc?

Kādu āķi izmantot – trīsžuburi, divžuburi vai vienžuburi? No pēdējā esmu atteicies tāpēc, ka ir daudz tukšo copju. Tieši piecirtiena momentā var just, ka līdaka pirmajā brīdī ir galā, bet nepavelc i ne pāris metrus, kad tā aiziet. Acīmredzot āķis kopā ar dzīvo tiek nolikts horizontāli, un makšķernieks pats to piecirtiena brīdī izrauj no kaulainās mutes. Trīsžuburu vai divžuburu produktivitāte ir krietni lielāka. Ja copes vietā dziļums nav lielāks par 2 m vai pat mazāks, ļauju dzīvajai peldēt ūdens vidusslānī. Līdaka no apakšas visu labi redz, turklāt, ja tā ir aktīva, tad pati arī pārvietojas tieši pa vidējiem dziļumiem.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(9 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[37] Komentāri | dilst | aug
 
zivotaajs

Apmeram 70% tadu pashu spriedumu un noverojumu ir arii manaa prakseee. Parmegjinaju akjus visadus paliku tikai uz divwuburi. ja redzi copi un pec kada laika redzi ka tas spoliitis saak griezties nu tas apm 70-80% ka tur buus njemama liidaka, ja staav turpat uz vietas %90 siikalja. Ja copes briidi neredzu tad var vieglitem vieglitem pavielkot aiz auklas sajust vai tur galaa kas IR.

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
zivotaajs

un trijkaajus labak nelietot ir redzeti kaa sabruuk aalinjgjiii labaak pankuuktipa karogus

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 1
sidla5

Es uzskatu, ka cope ar ūdu ir aktīva cope, tāpēc nav skaidrs, kā pēc ir aizliegts ķert ar 3-5 ūdām?Te jau speci raksta, ka 1. ūda uz konkrēto vietu 20-30 min.Un ko daru es, blenžu pusstundu debesīs?Kā parasti, zvejnieki konkrētā ūdestilpnē smeļ cik var, spiningisti vaļējos ūdeņos 5. līdakas drīkst ņemt(protams mēra).Un kāpēc tad parastais zemledus makškērnieks nedrīks ar 5. ūdām dienā noķert 5. līdakas???Un vēl jau viņas ir jānoķer!

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 5
opusums

pilniibaa piekriitu!

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
zivotaajs

katram copes laime un veiksme sava, esmu redzejis ka vietejais ar 15 uudaam dabuu 1 es ar divaam uudaam 17 copes . I lielaakais kas ir bijis 4 meera lidakas. Mazmeeri ir bijis ka iet divos desmitos. Jaa japaurbjas japastaigā japameklee - totiews dienas vakaraa ir taaaaaaaaads salds nogurums .. un plivojoshs karodzinjsh tas ir salds adrenalins dveselei..

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 8
edzuss2

Iisti nepiekriitu par tiem inspektoriem - dziivoju Talsu pusee un ir naacies redzeet rupjus un nekauniigus paarkaapumus. Tuvaakie inspektori ir V-pilii un Liepaajaa. Ir zvaniits viniem bet atbilde - naw laiks...par taalu...utt.!! Taa kaa vini nokontroleet visu nevar un ir daaaaudz kadri kas mauc ar padsmit uudaam bez sirdsapzinas paarmetumiem. Un vasaraa turpinaas paarkapumi.

Beediigi bet fakts....

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
krumujancis

Nenoliedzami, ka uz ledus uzgājis makšķernieks - tas ir cilvēks, kurš, cita starpā, ir nācis noķert arī kādu zivi.

Taču bieži, vasarā spiningojot, esmu domājis - kāpēc tomēr lomos salīdzinoši reti trāpās trofejnieces, taču ziemā, uz ūdām, ievērojami biežāk?

Un šeit tad arī ir atbilde uz jautājumu kādēļ ir ierobežojama līdaku ķeršana uz ūdām. Tikai tāpēc, ka ziemas laikā zivs ir mazāk aizsargāta, un tās uzvedība, atšķirībā no vasaras, ir pavisam cita, varētu teikt, bezrūpīgāka attiecībā uz savu drošību.

Arī raksta autors ir vērsis uzmanību uz dažām šīs uzvedības niansēm.

Un, šajā sakarā, patiesībā ūdu likšana ir pielīdzināma to vulgārai slepkavošanai, ja ūdu ir daudz - tad masveida slepkavībām.

Ir grūti saprast šo ūdotāju kaifu? Faktiski neko nedarot - tikai vilkt, vilkt un vilkt. Nu nav tas normāli!

Un šie jau parasti neapstājas pie piecām, ņem tik, cik ir. Esot samērā bieži uz ūdeņiem, pagaidām neesmu novērojis, ka Latvijā kaut kur būtu savādāk.

Tādēļ atbalstu tos, kuri uzskata, ka vismaz ziemā ūdas nav jāliek, tā nav amatiera cienīga zveja.

Arī pats šādu zivju ķeršanas veidu nepiekopju, tas ir zem mana goda.

06.01.17 Atbildēt | Ziņot -4
close24

Citāts: "Un, šajā sakarā, patiesībā ūdu likšana ir pielīdzināma to vulgārai slepkavošanai" ....

Tad spiningošana sanāk pielīdzināma humānai slepkavošanai? Ja spiningo visu dienu - masveida ... ?

"Cienīga zveja" ... nu nu ...

Varbūt ir vērts sākt ar to, ka cienīt citus makšķerniekus, tai skaitā tos kuri makšķerē ar ūdām, kaut arī tev pašam tas nešķiet saistoši?

09.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
krumujancis
krumujancis > close24:

Ar makšķernieku cienīšanu ir viss kārtībā, bet pašam gan, pirms te publicējies vajadzēja zināt un arī praksē pielietot šīs zināšanas, un tas ir:

1. Līdaka, ka reiz ir uzķērusies uz mānekļa to atpazīst ilgi, tātad tai ir iespēja neuzķerties,

2. Ūdas dzīvo zivtiņu tā neatpazīst pat tad, kad tā ir uzķērusies un palaista atpakaļ. Bieži jau tas, kā saprotams, nenotiek, - bet ja nu.

Tātad vajadzētu vispirms gan primāri ievērot līdakas intereses, nevis tikai savējās vien, un te tēlot apvainoto.

Iznāk, ka tāds prasts gaļenieks vien esi.

09.01.17 Atbildēt | Ziņot -3
close24
close24 > krumujancis:

Līdakas intereses? !!! Man ir pamatotas aizdomas, ka līdakas interesēs ir aizliegt zveju un makšķerēšanu vispār.

Savādāk, ja vēlies dalīt makšķerniekus, tad noteikti pieskaiti mani pie prastajiem gaļeniekiem, nevēlos ka mani pieskaita pie glamūrīgajiem zivju mocītājiem.

09.01.17 Atbildēt | Ziņot 4
krumujancis
krumujancis > close24:

Tā jau mums Latvijā ir pieņemta prakse - ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.

Protams, ka līdaka ir vispirms, un tad tikai tu - pickotāj. Ko darīsi pie tā ūdeņa, ja tās līdakas, vai pat citas zivs, nebūs?

Ja gribi lai tomēr viņa ir - tad rīkojies kā saprātīga būtne, nevis viendienītis.

Bet ko nu par to, vajag daudz, ātri un tūlīt! Tā tikai mušas ķer...

09.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
close24
close24 > krumujancis:

O, jā ... pirmā rindkopa ir pavisam vietā!!!

Esmu ar mieru nolīgt uz to, ka 2016.gadā esmu paturējis mazāk zivju nekā Jūs.

10.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis
krumujancis > close24:

Par to paturēšanu man gan ir jāšaubās. Ja jau nepaturi, tad kāpēc jāstāv un jākrīt par to ūdu izmantošanu. Kaut kā trūkst konsekvences.

10.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24
close24 > krumujancis:

Aizstāvēt tādu makšķerēšanas rīku kā ūda, iespēju ar tādu makšķerēt un aizstāvēt Makšķerēšanas noteikumu pārkāpējus nav viens un tas pats. Varam aizliegt karodziņmakšķeres tāpat kā ūdas vasarā un … ? Maluzvejniecība ar ūdām ir vasarā ir samazinājusies? Vai zivis ķer un patur makšķerēšanas rīki, mānekļi vai āķi? Man ir aizdomas, ka zivis ķer un patur cilvēki. Vēršoties pret rīku cilvēku domāšanu neizmainīsi.

Tiem, kuri grābj visu ko var un vēl nedaudz, ir jāskaidro (lai to darītu jābūt zināšanām, kas konkrētos ūdeņos ir situācija un kas notiek) un jārāda pozitīvs piemērs (nejaukt ar teātra spēlēšanu popularitātes dēļ).

Ja tā vietā, bez īpašas sapratnes skandina lozungus un baksta ar pirkstu visiem, kuri vēlas noķer un paturēt zivi, tad, piedodiet, vienkārši gribas koļķēt.

Vai nesanāk dīvaini, makšķernieks, kurš izraujas teiksim desmit reizes gadā uz copi un vienā reizē, kad zivs ķer visu kas kustas, patur maksimāli atļauto ir šausmīgs gaļenieks, bet tāds, kurš ķer gandrīz katru dienu, kad vaļējs ūdens, tai skaitā nārsta laikā, bet met visu atpakaļ ūdenī skaitās godājams makšķernieks? Kad kāds sāks skaitīt tās zivis kuras pēc atlaišanas īpaši ilgi nedzīvo?

Un es neesmu arī par to, ka vajadzētu atļaut makšķerēt ar 100 ūdām, jo visas noķertās zivis, īpaši ziemā, nevar saudzīgi atbrīvot un atbrīvoto zivju mirstības procents, domāju, ka ir augstāks (kaut gan nav pētījumu). Ja tā nebūtu tas būtu pilnīgi vienalga vai liek 10 karodziņmakšķeres vai 2, jo noteikumos ir noteikti loma ierobežojums. Bet par cik labos mīnusos žaunas sasalst momentā, pēc noteikumiem atļautās 2 ir varbūt par maz, bet pagaidām labāk, ka ir tā.

p.s. esmu par domāšanu ar galvu

10.01.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > close24:

Kā man vienkārši patīk šie izcilie domu graudi.

Redz, no ūdām atbrīvoto zivju mirstības procents, tad žaunas sasalst, un pat paša kule kādiem makšķerniekiem maisa nelikt ūdas.

Ir jau saprotama lielā vēlme saķert zivis vismaz normu. Kas tad to liedz? Tikai izmantojot, galvenokārt, dažādus mānekļus, nevis ēsmas zivtiņas, kuras, starp citu, arī ir dzīvības.

Tas, ka dzīvība makšķernieku vidē ir salīdzinoši maza vērtība, par to, manuprāt, pat jāstrīdas nav. Paskat, šogad jau viens makšķernieks ir arī pats aizpeldējis debesīs, lai viņam Dieva valstība. Tā ka - kur nu vēl vairāk!

Varēsi koļķēt cik tik jaudas, taču tas lietu būtību nu nekādi nespēs mainīt. Dzīvība, liela vai maza, tomēr ir tā vērta, lai viņu cienītu. Kad pats karāsies uz āķa, vai trīcošām rokām grābstīsies ap ledus gabalu, esot āliņģī - tad sapratīsi patieso lietu vērtību.

Kamēr tas nebūs noticis - diezin vai!

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
close24
close24 > krumujancis:

Krumujanci, tiešām paldies par diskusiju.

Attiecībā uz domu graudiem, ja Jums nav zināms, ka daļa no atbrīvotām zivīm, tai skaitā tās, kuras aizpeld, neizdzīvo, tad ar to nevajadzētu lepoties, ieteiktu izglītošanās nolūkos izlasīt žurnāla Copes Lietas 2016.gada Novembra numurā G.Klēģera rakstu (44.lp), savukārt, ja Jums nav personīgu novērojumu par makšķerēšanas īpatnībām ziemā, nevaru nekādi palīdzēt.

Dīvaini, ka turpiniet lietot terminu „norma”, šis termins, domāju, ka lielākai daļai sabiedrības asociējas ar standartu kas jāizpilda. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos normas nav minētas, tā vietā ir noteikts cik atļauts paturēt lomā, kas pēc būtības neuzliek par pienākumu paturēt konkrētu skaitu. It kā sīkums, bet varbūt ir vērts mainīt vismaz savu domāšanu, aizmirst „normu”, runāt, rakstīt „noteikumos maksimāli atļautais” un par to, ka nav obligāti jāpatur tas skaits, ko pieļauj noteikumi, bet pietiek ar to, ko izmantos savām vajadzībām?

Attiecībā uz tiem makšķerniekiem, kuri ziemā un arī vasarā uzvedas vieglprātīgi un neapzinās savas uzvešanās sekas, šaubos vai ielūšana vai slīkšana kaut ko labos. Domāju, ka tādu nav vairums. Attiecībā uz pārējiem, lai cik plašas būtu zināšanas un cik piesardzīgi nerīkotos makšķernieks, var nokļūt situācijās kad apstākļi diktē savus noteikumus, tāpēc vairums makšķernieku apzinās riskus, saprāta robežās dara visu iespējamo, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām un būtu gatavi, ja nokļūst tādā. Savādāk, balstoties uz dažādiem izņēmumiem var apgalvot, ka vispār cilvēku vidē dzīvībai nav nekādas vērtības.

Ņemot vērā Jūsu apgalvojumus, sanāk, ka Jums nav nekādu pretenziju, attiecībā uz to, ka iegūst maksimāli atļauto lomu, izmantojot mākslīgos mānekļus, bet ir pretenzijas attiecībā uz to, ka izmanto dzīvās ēsmas zivtiņas. Kā rakstījāt, „Dzīvība, liela vai maza, tomēr ir tā vērta, lai viņu cienītu.”. Tāpēc man jautājums, cik tālu sniedzas Jūsu citu dzīvības cienīšana? Odu, mušu un citi kāpuri, sliekas, naktstārpi, sienāži, vaboles, gliemeži un vardes ir dzīvības. Arī zivis vai apaļmutnieka gabaliņi vai beigta ēsmas zivtiņa bija dzīvības. Cik tālu sniedzas Jūsu pretenzijas attiecībā uz "dzīvību" izmantošanu makšķerēšanā?

Pie tam, izmantojot mākslīgos mānekļus, arī tiek nodarīts pāri dzīvai radībai, attiecīgi, ja ciena dzīvās radības makšķerēšana, ja tā nav saistīta ar pārtikas sagādi, jāmet pie malas. Nedomāju, ka cieņas izrādīšana ir zivs traumēšana lielākā vai mazākā mērā savas atpūtas vai izklaides pēc, bet iespējams maldos?

Līdz ar to man nav galīgi skaidrs ko ar savu komentāru vēlējāties pateikt, kas domāts ar nemaināmo lietu būtību un kas ir patiesās lietu vērtības, tāpēc, ja var palūgt Jūs savu domu izteikt skaidrāk vai paskaidrot uzrakstīto.

p.s. attiecībā uz to, ka paša kule kādiem makšķerniekiem maisa nelikt ūdas, man ir interesanti, Jūs veicāt kādu aptauju vai arī tas no personīgās pieredzes? :)

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 1
krumujancis
krumujancis > close24:

Ir ļoti slikti, ka neesat pamanījis, ka nekur un nekad neesmu popularizējis zivju ķeršanu ar atlaišanu, bet tas nu tā.

Kas attiecas uz manām zināšanām, tad esmu izaudzis pie ezera un jau no bērnības, 5 gadu vecuma, zinu kas ir makšķerēšana, ja kāds šajā jomā kaut ko nezina - tad tas, atvainojiet, neesmu es.

To, kā rīkojas ''makšķernieki'' ūdu licēji, esmu skatījies, un ne tikai, jau kādus gadus 30. Un man nav nekādu ilūziju par šo cilvēku morāli un arī reālo rīcību.

Kas attiecas uz ''normu'' ar to domāju MN noteikto zivju skaitu, nevis kaut ko, nezin ko. Un šajā normā, katrs var paturēt ko tikai grib, vai pat neko, ja ir atbraucis pie ūdens tikai zivis pabojāt.

Ja runā par dzīvībām, tad lai nu par ko, bet šeit ir jūsu ironija nevietā, tik daudz veselajam saprātam taču būtu jābūt, ja esat pieaudzis.

Un vēlējos pateikt, ka ūdas nav tas labākais / bet gan rezultatīvākais/ zivju iegūšanas veids, kurš būtu jāpopularizē, visdrīzāk gan jāaizliedz, vai vismaz ļoti jāierobežo.

Tas, ka šeit tiek daudz kas rakstīts sakarā ar ūdām un ap tām, tas ir copes lietu tirgotāju mārketings, un to tā arī vajag saprast.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
close24
close24 > krumujancis:

Tad iznāk, ka tās atšķirības tik lielas nav.

Šķiet, ka viedoklis dalās jautājumā vai makšķernieks, kurš vēlas izmantot ūdas ir tas pats, kas Jūsu pieminētie - “makšķernieki” ūdu licēji, ko es saucu par maluzvejniekiem vai likuma pārkāpējiem, kuriem nav nekādas morāles un ētikas un kurus es personīgi nepieskaitu pie makšķerniekiem.

Attiecībā uz ūdu aizliegšanu ir viens jautājums, jau labu laiku ir aizliegta ūdu lietošana vasarā, vai tas kaut ko ir būtiski mainījis? Es šaubos vai šis aizliegums ir kaut kā ļoti ietekmējis maluzvejniekus. Savukārt godprātīgam makšķerniekam vairs nav iespējas izmantot šo makšķerēšanas rīku. Acīm redzot ar pieredzi cīnoties pret aizliegtās aizķeršanas metodes lietošanu, aizliedzot šķērsbļiku izmantošanu upēs, bija par maz un no kļūdām nemācamies.

Ja kādam būtiski ir ūdu aizliegšana, lūdzu, kaut rīt, makšķernieki tā vietā izmantos parasto ziemas makšķeri ar pludiņu vai cita veida signalizatoru, savukārt maluzvejnieki turpinās saldēt savus maisus ar „sprunguļiem” un tēlot makšķerniekus kā līdz šim, tas arī viss.

Līdz ar to izskatās, ka jautājums nav par ūdām, bet par makšķerēšanu izmantojot dzīvu ēsmas zivtiņu un centieniem aizliegt to un šeit mani ironiskie jautājumi tomēr paliek ne tik ironiski. Mani novērojumi, ka šis jautājums risinās divos virzienos (abos dzīvas zivtiņas un abinieku izmantošana par ēsmu aizliegta) viens - biznesa vārdā piever acis, ka makšķerēšana bez nolūka paturēt zivis patēriņam tāda pati mocīšana vien sanāk, otrs - radikālāks, balstās uz to, ka makšķerēšana bez nolūka paturēt zivis patēriņam ir nepamatots iemesls, kas nodara dzīvniekam sāpes, rada ciešanas vai citādi kaitē.

Savukārt, ja šim jautājumam pieiet balstoties uz „rezultatīvākais zivju iegūšanas veids, kurš nebūtu jāpopularizē, visdrīzāk gan jāaizliedz, vai vismaz ļoti jāierobežo”. Iekšējos ūdeņos atļauts izmantot divus makšķerēšanas rīkus, attiecīgi, kur tālāk ierobežot? Savukārt ja sāksim aizliegt rezultatīvāko zivju ieguves veidu, tad nonāksim līdz tam, ka jāizmanto tas uz ko neķeras un jāmakšķerē tad kad neķeras, visi būs bešā un laimīgi, jo cits nebūs dabūjis vairāk vai lielāku.

Man šķiet, ka daļa ierobežojumu skar tikai tos, kuri cenšas ievērot makšķerēšanas noteikumus, jo maluzvejniekiem tomēr ir savi noteikumi, piemēram, labi maskēties, uzvesties klusi, grābt cik var, ātri skriet utt..

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 2
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > close24:

Ak, vai, kā cilvēkiem patīk runāt.

vasarā ir aizliegta PELDOŠĀ ūda, nevis ūdas kā tādas un loģiski. Piemēram, lielāki līdaku eksemplāri to aizvelk kur vien vēlas un bezjēdzīgi mokās. Pēc tam peldošā ūda atrodas kaut kur zālēs kā atkritums. Varbūt ir vēl kāds arguments.

Vasarā ūdas neiet pie sirds apsaimniekotājiem - atbrauc ģimene, izliek 10 peldošās un brīnās - kā, vai tad nevar.

Varētu būt loģiski, ja ļautu likt 2 ūdas ziemā un neskaitīt aktīvo rīku, kas rokā. Jo tik un tā ir loma ierobežojums. līdzīgi ir ar leišiem, kas brauc uz stinti, jo Lietuvā specializēti uz stinti ļauti 3 rīki. Ja zivis neķeras, tās tāpat neķeras, vai rīki ir 2 vai 3.

Ietaupot lielu izplūkšanos, var palikt pie tā, ka pašvaldība vietās, kur līdaku resurss ir mazāks, var kaut kādus rīkus ierobežot.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 4
krumujancis
krumujancis > Akmens_Viesis:

Redz kā esam nonākuši pie kopsaucēja, ka pamatā visu nosaka katra atsevišķā ''makšķernieka'' morālās latiņas augstums.

Kāds tas mūsu sabiedrībā ir - tie, kuri ir dažādu sabiedrības formējumu, t,sk, makšķernieku apvienību, u.c., priekšgalā, lieliski zina.

Nedomāju, ka īsā laikā izdotos ūdošanu izbeigt, pat ja to aizliegtu, bet ierobežojot, pat ziemā, atļaujot sēdēt pie āliņģa tikai ar vienu makšķeri ar dzīvo zivtiņu, iespējams, izdotos, kaut līdz nārsta laikam pavasarī, izglābt nevienu vien nārstam derīgu līdaku. Un jau tas vien būtu nopietns ieguldījums nākotnei, gan zivīm, gan makšķerniekiem.

Tikai kādā veidā visu šo pasniegt ''makšķerniekam vulgaris'' saprotamā veidā tā, lai tas patiešām iesēstos prātā, kā nepārkāpjams bauslis? Pie tā gan nāktos rūpīgi piestrādāt.

Turklāt mums blakus taču vēl ir cita cunfte - copes lietu tirgotāji, kurus šāda lietu interpretācija diezin vai apmierinās. Un te bez pretdarbības neiztiks, vēl ņemot vērā, ka to rīcībā ir pietiekoši finansu resursi.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > krumujancis:

Krūmjanc, man žēl teikt, bet tava teorija par lobēšanu ir neticama. Tā prātīgiem lauku vīriem liekas, ka noteikumus kāds rūpīgi plāno un domā. Paldies, uz brīdi tur piedalījos, ir nedaudz citādi ;)

Peļņas no ūdām nekādas īpašas, lai to vēl kāds aizstāvētu un lobētu, diez vai. Domāju, ka lielāka peļņa ir šķērsbļitkās, kopējā produktu plūsmā, spējā dabūt vispār onkuli līdz veikalam un tur pārdot viņam vairāk loriņu. Tāpēc tirgotāji tieši priecātos par tādu ūdu liegumu. Ūdu vienmēr var uztaisīt pats no koka sprungulīša, tā nav ne volframs, ne bezinercene.

Sportiskiem makšķerniekiem jā, šķiet, ka ūdas ir nesportisks rīks, ka rezultatīvāks, ka vairāk zivju ieguve nevis cope. Pretējie kasīsies pretī, un labi nebeigsies.

Jā, igauņos definēti daži zivju ieguves rīki, kas nav gluži cope - tur daudzie naktsāķi un vēl daži veidi (no galvas nepateikšu) - priekš tādiem vienkārši ir dārgāka licence. Nešķiet pareizi, nav tik bagāts tas resurss, lai to dalītu tikai par naudu.

Tāpēc piekrītu raksta autoram, kā arī ieteiktu neko nemainīt.

Kas varbūt nedaudz maina domāšanu - Tikmēr slēgtā pieskatītās vietās kur nārstu netraucē, copē maz cilvēku un ne visu apēd - tur arī Latvijā ķeras lielas līdakas un daudz kā Skandināvos. Tikko mēs ar kolēģi atklājām 1. janvāra rīta copi, kolēģim personiskais rekords uz mušu - 108 cm līdaka, peld tālāk.

Novēlu katram ko tādu :)

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
close24
close24 > krumujancis:

Piedod, bet pie šādiem argumentiem piedāvāju izglābt nevienu vien nārstam derīgu līdaku kuras līdz ziemas sezonai neizdzīvo. Ko aizliegt vai ierobežot izdomā pats.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis
krumujancis > Akmens_Viesis:

Pozīcija - neko nemainīt, ir pat ļoti pazīstama. Diemžēl, tad arī parasti kardināli nekas nemainās, tikai lēnām pamazām paliek arvien sliktāk un sliktāk.

To novērojam tautsaimniecībā, un arī copē, īpaši tajās vietās, kurām ir liela slodze.

Viena ''priekšrocība'' jau šādai nedarīšanai tomēr ir, arvien vairāk rodas Latvijā vietu, kur ir maz cilvēku un ķeras lielas līdakas. Tad par ko tas liecina?

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
close24
close24 > Akmens_Viesis:

Kā paliek ar tiem „izcilniekiem”, kuriem loms atbilst noteikumiem, ja makšķerējusi visa ģimene, ieskaitot zīdaini un suni? Ja jau dēļ dažiem, kuri vēlas iztaisīties gudrāki par citiem ir jācieš pārējiem, tad varbūt makšķerēšanu aizliedzam pavisam? Nav makšķernieku, nav problēmu.

Makšķerēšanas noteikumu 27.punkts paredzēja, ka makšķerēšanas rīkus ir aizliegts atstāt bez uzraudzības. Līdz ar to ūdas nozaudēšana bija iespējama tikai pārkāpjot Makšķerēšanas noteikumus. Uzliekot par pienākumu ūdas marķēt tā, lai var identificēt un sazināties ar tās īpašnieku, paredzēt par pārkāpumu atbilstošu sodu, neliela publicitāte par pirmajiem sodiem un ātri vien izārstētos tie, kuri atstāj ūdas bez uzraudzības. Tikai tas ir darbs, vieglāk aizliegt, jo tā ir mierīgāk.

Spēkā esošie Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos nav aizlieguma atstāt makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības, laikam tā ir labāk, ievilktās makšķeres taču pa ūdens virsu nepeld. Dotajā brīdī palielināt nepieskatīto rīku skaitu neredzu iemeslu atbalstīt.

Argumenti … jautājums ko vēlamies, aizliegt vai atļaut, argumentus var piemeklēt abiem gadījumiem.

Neredzu iemeslu kāpēc Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos iekšējos ūdeņos nevarēja paredzēt trīs makšķerēšanas rīkus, ja tie aprīkoti ar vienu vienžubura āķi, bet līča un Jūras piekrastes ūdeņos atļaut vienu kātu ar deviņiem āķiem.

Piedod Akmens_viesi, iespējams ar šai piebildei sekojošām rindām sabojāšu Tev vakaru, tikai tas nav mērķis, vienkārši padomā kāpēc viss notiek tā, kā notiek un ko var mainīt, savādāk, atvainojos iepriekš.

Tā vietā lai sen uztaisītu normālus noteikumus kas notika? Darba vietā bija vieglāk mētāties ar apvainojumiem, taisīt ienaidniekus, karot ar tiem, muļķot makšķerniekus, bariņā nolemt kurus nelaist pie vārda un neņemt vērā, atbalstīt sēdēšanu padomē, kurā nekas nopietns nenotiek (un nenotiks). Pat nolikumā paredzētās 4 reizes gadā padomei satikties uzsist klaču nav bijusi jēga, jo darbības imitācijai gadu tiek skatīts viens elementārs jautājums. Tiešām padome nodrošina kaut ko vārāk, kā to interešu aizstāvēšanu, kuri ieinteresēti lai kardinālas pārmaiņas esošajā sistēmā nenotiktu?

Varbūt kļūdos, bet MOSP un padomē pārstāvētā ALJA piedāvātājā Licencētās makšķerēšanas nolikuma projektā paredzējusi, ka būs ierobežota makšķerēšana iebrienot ūdenī pavasarī. Bet kā tad palika ar šo principiālo jautājumu? Pamatojoties uz to Dūklavam tika skaidrots, ka vienošanās ar padomi netiks panākta, jo padome nepiekāpsies un nav vērts tālāk diskutēt par Makšķerēšanas noteikumiem. Šādas intereses makšķernieku vārdā daži labi aizstāvēja Ministru kabinetā? Bet kurš zināja, bija par to informēts un vairs atceras? Sliktākā gadījumā pabļaustīsies, ka notiek apmelošana un ar to pietiks.

Situācija ir tāda, ka makšķerniekus pārstāvošas organizācijas ir maz, līdz ar to nevienam nav tiesības runāt makšķernieku vārdā, lai arī cik lielu draugu un sekotāju pulciņu kāds ir spējīgs savākt vai cik populārs būtu. Kamēr esošās organizācijas nevienosies par vienotu organizāciju vai nepieprasīs ZM savu padomi makšķerniekiem un jautājumus nerisinās uz vienprātības principa pamatiem, tikmēr naivi cerēt, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi. No makšķernieku puses, saprotu, ka atsevišķas personas ļoti cenšas lai vide būtu pēc iespējas nepatīkamāka, gānās, melo, vēršas pret personām, iniciatīvām, tomēr vai sen nav pierādījies, ka valstij Jūsu intereses ir pie vienas vietas? Varbūt lielākai daļai tā makšķerēšana nav tik svarīga, ja lietas, kas notiek ar to ir tik vienaldzīgas?

Akmens_viesi, pats šo visu labi zini, tikai pats mainīt neko nevari, jo atkāpties vairs nav kur.

p.s. kad MOSP iepazīstinās ar izdotajiem Makšķernieku noteikumiem un ētikas kodeksu, projekta termiņš beidzies, gribētos redzēt rezultātu.

Jeb šo nedrīkstēja jautāt, jo ar savu uztveres atpalicību vidējā formā sāksi visiem skaidrot, ka atkal tiec vainots naudas zagšanā un vēl kaut kādos paša izdomātos grēkos, lai iztaisītos par lielāku mocekli vai arī tieši gaidi, kad kāds pavaicās lai kā rūdīts intrigants varētu pasniegt, ka atkal tevi apmelo un atspēkošanai uzrādīt projekta rezultātu?

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
Akmens_Viesis
Akmens_Viesis > close24:

Lai cik ilgi tu plosītos, zvaigzne jeb close - pats vien biji tas, kurš apmeloja gadiem ilgi, tracināja, bīdīja teorijas.

Neizdosies pārgriezt, ka to būtu darījis mosp. Tagad cietusi ir visa nozare no tā. sabiedriska darbība un copmaņi ir cietuši.

es pats daudzas mrk tēzes noteikumos aizstāvēju, kamēr daži citi grieza laukā mosp principā, kaut vai copmaņiem sliktāk.

Iebrišanas pašreizējais risinājums man patīk. Neredzu problēmu. Beidziet slavēt ALūksni un paralēli turpināt vākt parakstus, lai ALūksnes darbību likvidētu, ok?

Grāmata ir nodrukāta un izplatīta. Nešaubos, ka tu jau izjūti multiplus orgasmus, gatavojot publikācijas par pieļautajām kļūdām.

Bet redz, pirms 4 gadiem es teicu - izlien no ierakumiem, citādi būs slikti. Nenoticēji. Nu neko darīt.

Aj, patiesībā tu man uzlaboji garīgo. Paldies! Jo apstiprināji, ka jūs ar Birkovu esat reāli organizācijas bez savām idejām. Jūs varat tikai sekot citiem kas kaut ko dara un indēt.

PS. Krūmujanci - es nepalīdzēšu aizliegt ūdas ziemā. Es domāju, tas ir niecīgs jautājums, ko pilnmēnes ietekmē gribas padarīt par nozīmīgāku.

Par to nevajag bēdāties un gudrot jaunas sazvērestības. Tev ir jāpriecājas - pat nezinot, ko īsti viņi domā, es varu derēt, ka rīku pārdevējiem tiešām, tiešām nav nekādu reālu interešu aizstāvēt ūdas.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
Akmens_Viesis

Vēl ja kāds seko šim murgam, lai aizdomājas - kāpēc MRK dežūrkretīni, kad sākās Daugavas murdu lieta - vispirms metās vainot MOSP.

NEVIS aizstāvēt savu biedru Arvi. Vai pat piebalspt viņam.

Un tagad - par ziemas zivtiņām :)

PS. Paldies Eini, labs raksts.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis
krumujancis > Akmens_Viesis:

Izmetāt pūku? Un viss kārtībā... Kā bija - tā arī paliks. Ko citu varēja gaidīt? Neko!

Arī es varu, un droši vien, ja sagribēšu, arī aizbraukšu, sekojot zinošu cilvēku ieteikumam, tur, kur mazāk vietējo un ķeras lielas līdakas. Kas var būt vēl vienkāršāks par šo.

A tirgoņu intereses man vispār pie vienas vietas, gan paši tiks galā, ne jau par velti Eiņa publikācija, tā aiz gara laika paniekojoties.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
close24
close24 > Akmens_Viesis:

Pērles: viena - MRK dežūrkretīni (Starp citu, nezinu vai šo lasa MRK biedri, Jūs šis apzīmējums neaizskar, vai jau esat pieraduši?) un otra - jau izjūt, multiplus orgasmus, gatavojot publikācijas par pieļautajām kļūdām … domāju lasītājiem nav jautājumu, kurš plosās.

Saprotu Jūsu centienus pārrakstīt notikumus un vēsturi, tie par nelaimi Jums nav tik seni lai aizmirstu ķengāšanos par MRK iniciatīvu pret Licencencēto makšķerēšanu, Jūsu un VSOP skaistos epitetus, kas tika veltīti MRK un MRK biedriem.

Kamēr Zvaigzne rakstīja par notiekošo MOSP un ZM vismaz kaut kas bija zināms, tagad nekā. Acīm redzot makšķeniekiem nav jāzina ko kungi domā un dara.

Attiecībā uz to, ka MOSP priekšlikumi tika griezti ārā, līdz šai dienai neviens tos MOSP priekšlikumus nav tā arī redzējis, līdz ar to apgalvot tagad var pilnīgi jeko.

Pagaidām Akmens_viesi vienīgais kurš sēž ierakumos un gānās uz visiem apkārt un šo gadu garumā nav pārstājis to darīt esat Jūs pats.

Starp citu no kā Arvis ir jāaizstāv?

Domāju kur esmu sastapis vārdu salikumu "organizācijas bez savām idejām”. www.dzivaisudens.lv ir tāds raksts Latvijas zivsaimniecības politikas nacionālās dīvainības, jeb par to, kas bij’, par to, kas būs?. Tur 2.daļā var atrast šādas rindas…

Citāts […]

Pirmais iemesls. MOSP vadonim divu gadu laikā konsekventa darba rezultātā – visur deklamējot, ka „MOSP pārstāv Latvijas makšķerniekus” un visus līdz apnikumam aicinot „sadarboties”, ir veiksmīgi izdevies panākt, ka MOSP uzskata par klasisku bla-bla tipa nevalstisku organizāciju. Mūsdienās šādas reputācijas organizācijas nav retums.

Mierinājumam – ne tikai Latvijā. Kā zināms „slava iet pa priekšu”, tāpēc nevajag brīnīties, ka ir sanāksmes un darba grupas, uz kurām MOSP neaicina. Šāda tipa organizācijām ir raksturīgi, ka nekompetences dēļ savu bla-bla konkrētos jautājumos tās nav spējīgas argumentēt vai apliecināt ar reāli paveiktu darbu, jo tajās valda pašapmāna radīta iedoma, ka bla-bla pati par sevi jau ir darīšana un darba rezultāts vienlaicīgi. Citiem vārdiem – šādas organizācijas nav notikumu radītājas, jo tās pašas nekompetences un atsevišķu personāliju „oriģinalitātes” dēļ tādas vienkārši nespēj būt. Tāpēc tās spēj tikai „riņķot” ap citu radītiem notikumiem, galvenokārt tos aprunājot, komentējot un kritizējot, cenšoties cik vien iespējams margināli piezemēt, tai pašā laikā nekautrējoties no citu juridisku vai fizisku personu paveiktā kaut ko pierakstīt „uz sava rēķina” atklāti vai zemtekstā piekopjot intelektuālo plaģiātismu, kura izpildītāju IQ līmenis parasti ir tuvāks zemākajam nekā vidējam.

Savā iekšējā dzīvē šāda tipa organizācijas periodiski izjūt psiholoģisku diskomfortu, jo notikumi un to attīstība laiku pa laikam „signalizē”, ka bla-bla un darīšana tomēr nav viens un tas pats, kā rezultātā notikumu uztveres fokusēšanās punkts nobīdās no pašapmāna radītajām iedomām uz... realitāti. Bet visbiežāk diskomfortu izraisa notikumu radītāji un hroniska iekšēja „rīvēšanās” starp lielummāniju un mazvērtības kompleksu, tāpēc viselementārākā paškritika gandrīz vienmēr refleksīvi tiek aizstāta ar pašnomierinošām „zālēm” – mūs/mani neviens nesaprot un nenovērtē; pie visa vainīgi citi, tikai ne mēs/es u.tml.

Ārvalstīs šādas organizācijas sauc par bez-ideju organizācijām (angl. – organisations without any defenite ideas), jeb citu personu (juridisku vai fizisku) ideju satelītorganizācijām (angl. – satellite organisations based on defenite ideas introduced by outside persons). Kolektīvo un atsevišķu indivīdu nepiepildīto ambīciju kompensēšanas dēļ tās bieži apzināti vai neapzināti iesaistās dažādās konjunktūras shēmās un viegli pakļaujas manipulēšanai...

Citāta beigas […]

Paņemt no Birkova teksta terminu par ideju neesamību, lai ar to pateiktu, ka Birkova pārstāvētai organizācijai nav ideju, tā nu gan ir viena lieliska paša radīta ideja….

p.s. neprasīšu kur var dzīvē iepazīties ar šo izcilo grāmatu lai nesaceltu šeit vēl lielāku ganīšanos, no Jūsu puses. Ja Jums tādas bailes kādas kļūdas sameklēs zvaigzne, vai nav jēdzīgāk iedod viņam darbu labojumiem un komentāriem pirms drukāšanas, nevis pēc tam censties noklusināt pašu muļķību vēršoties pret viņu?

Neesat ievērojis, ka Jums sākot komentēt visas diskusijas pārvērās par rakstītāju un citu personu lamāšanu? Tur Jums rezultāti lieliski, diežēl citās, ar makšķerēšanu saistītās lietās - nekādi.

11.01.17 Atbildēt | Ziņot -1
snitraM

Ūdu cope ziemā ir tas pats kas cope uz dzīvo vasarā, divas copenes pilnīgi pietiek. Ja tikai ūdo un neturēt dzīvo vairāk par 10 min tad tā cope ir diezgan interesanta - ar 3-5 minūšu pauzēm kurās var pasēdēt un padomāt par dzīvi. Aizliegt noteikti ka nevajag.

06.01.17 Atbildēt | Ziņot 8
Cukurs75

Nevajadzētu lielīties,ka neesat neko dzirdējis par dzīvo zivtiņu izmantošanas aizliegumu citās valstīs. Tālāk par savu degunu neko neredzat tāpat kā Jūsu piesauktie ''inspektori'' un Māris Olte! :)

07.01.17 Atbildēt | Ziņot -10
close24

Makšķerēt ar ēsmas zivtiņu (beigtu) nav aizliegts, tāpēc nav skaidrs ko vēlējies pateikt.

09.01.17 Atbildēt | Ziņot -2
Cukurs75
Cukurs75 > close24:

Virsrakstā un manā komentārā ir minēta-dzīvu zivtiņu izmantošana ēsmai. Tavā komentārā-beigtu! Ja vēlējies paspīdēt,Tev izdevās,pilnībā!

09.01.17 Atbildēt | Ziņot 1
close24
close24 > Cukurs75:

Lai man nerastos aplami pašpieņemti secinājumi, lūdzu paskaidro kāpēc esi par dzīvo ēsmas zivtiņu aizlieguma ieviešanu, kā arī kāda ir attieksme pret beigtas ēsmas zivtiņas izmantošanu makšķerēšanā?

10.01.17 Atbildēt | Ziņot -2
Cukurs75
Cukurs75 > close24:

Aplamie secinājumi jau Jums ir radušies. Es nekur neesmu minējis,ka esmu pret dzīvo zivtiņu izmantošanas aizliegumu,tikai norādīju,ka nevajag lielīties ja kaut ko nezina. Pirms rakstat,IZLASIET ! Mana attieksme ir elementāra-viss jādara ar mēru un prātu.Tomēr ir viena problēma,lielākajai daļai nav ne pirmais,ne otrais.

13.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
soks
soks :

Es piekrītu Eināram ( Einim ). Daudzi uz līdakām brauc kā uz vairumbāzi. Tas sevišķi skar pirmo ledu. Taču līdaku eldorado laiks, uz pirmā ledus, nav ilgs. Labākā gadījumā pāris nedēļas. Turklāt ne jau katru dienu tev ķersies! Tad būs putenis, tad anormāls sals, tad pēkšņi no - 20 uz +7.......Mainās atmosfēras spiediens un ar šo vienu faktu jau pietiek lai aplauziens atnāktu mirklī un kur nu vēl citi faktori. Es atbalstu copi ar ūdām, bet likuma kārtībā.

Tāpat runājot par aizliegumiem, es līdaku gadījumā tos izdotu jau novembra mēnesī. Kāpēc? Līdaku mammas jau novembrī ir pilnas ar ikriem līdz ausīm. Tātad, ko? Aizliedzam līdaku copi no novembra mēneša līdz nārsta beigām. Un šādā veidā turpinām par katru zivi. Nu ja līdakas mums vēl ir papilnam, tad vēdzelēm arī noteikti vajadzētu uzlikt liegumu jau no oktobra. Vienīgi paceļas - saceļas jautājums kad tad viņas tiks atļauts ķert. Vasarā? Ar dakšiņu?

Izmest aizliegumus ir viegli. Par baigo dabas draugu uzmesties ir vēl vieglāk. Galvenais tikai pavērt gaisa aptveri....:)))))

08.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
opusums

Par to dabas draugu uzmetas daudzi, saakot ar Olti beidzot ar dažiem citiem dzīvē neapmierinatiem !!:)

08.01.17 Atbildēt | Ziņot 0
eerls

Ja jau mēs visi mācētu ķert tikai ar tām divām ūdām un laistu atpakaļ zemmērus un ievērotu paturamo zivju daudzumu: šāda diskusīja nebūtu ! Aicinu tos kas tomēr ievēro vai mēģina ievērot noteikumus nebūt vienaldzīgiem , bet gan vismaz aizrādīt pārkāpējiem vai vienkārši diskrēti pazvanīt inspektoram, pašvaldības policijai vai valsts policijai ! vajag tomēr arī pašiem kaut ko darīt, lai aizsargātu savus iecienītās copes vietas! Sanāk dzirdēt ka sūdzas ka tur ūdas saliktas padsmitos uttt , bet prasot vai ir ko darijis lietas labā ,.. klusums ,ko es varu izdarīt! Nav jau jāiet pierādīt sava taisnība, ar to ir janodrabojas kompetentām iestādēm ,bet viņas nezin kur pārkāpums notiek!

Visiem izdevušos šo zemledus copes sezonu!

09.01.17 Atbildēt | Ziņot 3
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager