Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
LSM.LV | 24.aprīlis 2017, 12:44 | 14 komentāri | 14710 skatījumi

Kā Somijas zvejnieki Burtnieka ezeru pētīja. Papildināts

Zinātnieki un zvejnieki no Latvijas un Somijas Burtnieka ezerā sākuši balto zivju nozveju. Plaužu un raudu populācijas samazināšana un plēsīgo zivju populācijas palielināšana ir pirmais solis ezera ekosistēmas atveseļošanā.

Pēdējos gados ezers strauji aizaug, ūdens kvalitāte pasliktinās un novērojama intensīva ūdens ziedēšana, arī pārmērīga zilaļģu veidošanās. Lai izstrādātu ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskās atveseļošanas plānu, Burtnieka ezera izpēte norisinās jau kopš 2013. gada.

Burtnieka ezerā ir pārāk daudz balto zivju, kas negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti - to iepriekš veiktajos pētījumos secinājuši zinātnieki no Latvijas un Somijas.

Lai palielinātu plēsīgo zivju populāciju, kas ezerā ir vien aptuveni 15%, pētnieki sadarbībā ar somu zvejniekiem uzsākuši melioratīvo zveju jeb balto zivju nozveju.

Ezerā viņi ievietojuši liela izmēra murdu, ko ik dienu regulāri pārbauda. Plēsīgās zivis, kā, piemēram, līdakas, zandartus un asarus, zvejnieki palaiž atpakaļ ūdenī, bet baltās zivis nozvejo.

To, kā veikt balto zivju nozveju, vietējiem māca somu zvejnieki, kuriem liela pieredze melioratīvās zvejas programmas īstenošanā. Tā ir ne vien eksperiments pētniekiem, bet vienlaikus arī mācībstunda vietējiem zvejniekiem, kuri turpmāk uzraudzīs murdus.

“Mēs šeit ieradāmies, lai parādītu, kā tas darāms.

Pirms aptuveni 30 gadiem arī mūsu ezers Somijā bija ļoti līdzīgs Burtniekam - tur bija ļoti daudz balto zivju, kas negatīvi ietekmēja ezera ekosistēmu. Mēs sākām tās nozvejot. Tagad mūsu ezers ir savests kārtībā.

Nu, skatāmies, kā tas strādās šeit,” norāda pētnieks no Somijas Mati Jākola.

foto: cl@sezdienis

Šāds projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi. Pētnieki prognozē, ka, samazinot balto zivju skaitu, palielināsies plēsīgo zivju populācija, kurām būtiska loma ezera ekosistēmas barības ķēdē. “Lielās baltās zivis uzrušina grunti un it kā iemaisa atpakaļ ūdenī tās barības vielas. Tad nu, rupji sakot, saduļķojot un tādējādi pasliktinot ūdens kvalitāti. Tās mazās baltās zivis izēd zooplanktonu, tādus mazus vēzīšus, kas pēc tam savukārt neizēd tās mikroskopiskās aļģes, kuras zied,” klāsta Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars.

Šoreiz murdā 22 kg līdaku un zandartu, un aptuveni 8 kg balto zivju - plauži, raudas un ruduļi. Pētnieki vērtē, ka eksperiments izdevies, un līdz ar siltāku laiku murdā noteikti būs vēl vairāk zivju. Ilgtermiņā iecerēts nozvejot vairākus simtus tonnu. Lielākās baltās zivis Burtnieku novada pašvadība nodos izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, bet mazākās - zvēraudzētavām. Daļu pētīs arī zinātnieki, veicot to uzskaiti un dažādus mērījumus.

o r i ģ i n ā l s

Saistītie raksti:

Uzsāks Burtnieka ezera atveseļošanas plāna īstenošanu

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[14] Komentāri | dilst | aug
 
snitraM

Var jau būt ka pareizi ir bet kaut kā neievieš optimismu. Sākumam pat tas ka veic kaut kādu nozveju zivju nārsta laikā, kādēļ to visu nevar rudenī darīt? Kas kontrolēs to, kas tad tieši tanī murdā tiek nozvejots - mūsējiem bieži līp pie rokām daudz kas lieks. Pēc saprašanas - murdu izvieto dziļumā, bet visa smalce turas dziļumā līdz celim, tad jau sanāk ka vasaras otrajā pusē murdu apmeklēs brekšu bari, līņi, karūsas utt, mailes un pumpainās raudiņas tur nesaķers. Manā skatījumā ka pareizāk būtu palielināt plēsēju skaitu un sākt milzīgo seklo teritoriju tīrīšanu un padziļināšanu.

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 6
Brekshazobi

Tas kas tavā skatījumā nevienu neinteresē.. tu esi makšķernieks.

24.04.17 Atbildēt | Ziņot -3
BrunoL

Pat zvejnieki mums importēti???

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
krumujancis

No bildēm jau ir redzams, ka runa jau nav par sīko balto zivju nozveju. Pēc bildēm izskatās, ka plēsēju jau Burtniekā ko zvejot ir jau aptrūcies, tagad jāspiež uz balto zivju zvejošanu, vienalga zem kāda lozunga tas notiek. Nav tikai saprotami, kāpēc jāveic šie neadekvātie eksperimenti, ja Alūksne jau ir parādījusi kā patiesībā būtu jārīkojas. Atkal kādam gribas sapīties pašam savā meistarībā. Tāpēc jau Latvijā viss notiek tieši tā, kā teicis Krištopāns.

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
ngk
ngk :

Noķers viņi pāris tonnas sīko zivju pa vasaru, un ko tālāk? Neproduktīvs pasākums un droši vien mega dārgs

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 3
valdiszarins

Toties kādus līdzekļus uz to var norakstīt.....

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 6
kkas
kkas :

izskatās vienkārša brutāla ES naudas apgūšana. sausa un bezjēdzīga komunikācija. visos rakstos kkādi formāli teksti. labi, ka ir atsauces uz vecākiem rakstiem. konkrētajā rakstā atbilde uz jautājumiem 0. jūs ko ar VIENU murdu visas baltās zivis izķersiet? kāda jēga 1x murdam? Tak tikko veselu gadu LV zinātnieki ķēra un pētija, studenti ntos mēnešus aptaujāja krastā nākošos makšķerniekus. kam vajag Somus?

tāpat melns uz balta rakstīts pētījumā, ka ir milzīgs zvejnieku un makškernieku presings uz plēsīgajām zivīm. bet kur ir ierobežošana? plesīgo mazuļu laišana iekšā?

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 3
kkas
kkas :

pavazājos pa Burtniekunovads.lv . uzrakstiet taču normālu rakstu saprotamu parastiem cilvēkiem. samestas miljons prezentācijas tikai lai būtu. kas un kā tiks sasniegts vispār nav saprotams.

labākais ir šis Somu prezentācijā, izcelts un pasvītrots :))

Conclusions on biomanipulation

•Never an alternative to reduction of a too high external loading!

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 3
Alcans

Arī Somi iesaka pirms jebkādām aktivitātēm ezerā (balto zivju nozvejas), jāsamazina ārējā ietekme.

-External loading is often too high and its role should be quantified before big efforts in the lake,

-Fish management is needed more in lake management as an additional tool

burtniekunovads.lv/upload/File/M...nish_lakes.pdf

24.04.17 Atbildēt | Ziņot 2
Brekshazobi

Varbūt tagad cirvjiem paliks skaidrība..

26.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
pliksnis

Būtu labākiedevušsi mūsu pašu "zveiniekiem" ar tīkliem pastrādāt.

Ezers tiks uztaisīts "biezajiem" izklaidēties pēc principa .

26.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
pliksnis

Ezers tiks uztaisīts "biezajiem" izklaidēties pēc principa "ķer un atlaid"

26.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
copis

Sunim kad nav ko darīt,tad viņš pautus laiza .Tas par mūsu likumu kalpiem.Pa to naudu labak butu ielaidusi lidaku un zandartu mazulus ka ari zaledajus amurus utt.pec paris gadiem viss butu normas!

29.04.17 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager