Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Aktuāli | 30.oktobris 2020, 14:56 | Komentēt | 810 skatījumi

Nav iemeslu samazināt copes noteikumu ievērošanas kontroli

Kā ar Zvejniecības likuma un Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanu sokas Krustpils novadā, stāsta novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts.
Vaicāts, cik bieži dienesta darbinieki izbrauc reidos, I. Luksts stāsta, ka šādu statistiku neveic, bet pie kāda no ūdeņiem darbinieki ir katru dienu.
– Vēl pirms dažiem ga­diem dienesta lielākā rūpe bija nelikumīga tīklu likšana, īpaši pavasarī zivju nārsta laikā. Tad regulāri braucām reidos un ķērām tīklu licējus. Pēdējos gados to skaits ir samazinājies, taču šopavasar bija aktivizējušies cemmerētāji Daugavā. Pārsvarā cemmerēts tiek zivju ziemošanas bedrēs, viena no iecienītākajām vietām ir Aiviek­stes ieteka Daugavā (grīva), kā arī vairākus cemmerētājus pieķēra Daugavā Jēkab­pi­lī pilsētas teritorijā.
Cem­me­rē­šana ir loma iegūšana ar aiz­­­liegtu metodi, zivi aizcērtot aiz kādas ķermeņa daļas – vēdera vai muguras. Nezi­nā­tājam šīs darbības var iz­skatīties pēc spiningošanas, ti­kai cemmerējot mā­nekļa vie­tā tiek izmantoti lieli trīsžuburu āķi un smagi svini, kā arī, izvadot šo konstrukciju, tiek izdarīti asi cir­tieni. Cemmerēšana da­bai nodara pat lielāku ļaunumu nekā tīklu likšana, jo pats cemmerētājs iegūst tikai mazāko daļu aizķerto zivju, bet lielākā daļa sakropļota paliek Dau­gavas dzelmē. Visbie­žāk tiek aizcemmerēti līņi, plauži, līdakas, kā arī sami. Šīs ne­legālās metodes piekopēji, kā varētu likties, ne vienmēr ir no sociālā riska grupām, bet ir arī pašpietiekamas strādājošas personas, kurām šī nodarbe sagādā prieku, atšķirībā no pirmajiem, ku­riem šī rūpala piekopšana nodrošina ikdienas alkohola devu. Lielākā daļa pārkāpēju dienestam ir labi zināmi, un daudzi ir pieķerti atkārtoti. Kopējais pārkāpumu skaits ar gadiem tomēr samazinās. Pagājušajā zie­mā nebija ledus, tāpēc ne­vajadzēja pārbaudīt zemledus makšķerniekus, toties pirmais cemmerētājs no­ķerts jau februārī. Pārkāpējs bija saķēris līņus. Bezledus ziemās zivju ziemošanas bedres ir neaizsargātas no šādas nelikumīgas zivju ieguves metodes piekopējiem. Pār­svarā pārbaudām novada publiskos ezerus un Dau­gavu, bet pavasaros cenšamies sekot līdzi arī tam, kas notiek Neretas upē, kas at­bilstoši Ci­villi­kumam ir privāta ūdenstilpe, – stāsta I. Luksts.
Atklāt nelikumīgu tīklu ir samērā viegli, bet noķert maluzvejnieku, kas to ielicis, jau nav tik vienkārši – nereti inspektoram daudzas stundas jāgaida, kad pārkāpējs nāks to pārbaudīt.
– Mans uzstādījums sev un dienesta darbiniekiem ir, ka nav māksla izņemt zvejas tīklu, bet ir jāsagaida pārkāpējs, jo tad efekts ir daudz lie­lāks. Lai to veiktu, ir jābūt zināmām iemaņām. Ilgākais slēpnī pavadītais laiks ir 36 stundas. Toreiz gan šis laiks tika dalīts uz diviem inspektoriem, – stāsta dienesta va­dītājs.
Lielākā daļa pārkāpumu tiek atklāta, pateicoties mo­der­najām tehnoloģijām – kamerām, droniem. Dienes­tā ir tikai trīs darbinieki, kam bez zvejas noteikumu kontroles jāveic arī daudz ci­tu pienākumu, tādēļ jaunāko tehnoloģiju pielietošana ļoti atvieglo darbu. Vietās, kur uzstādītas kameras, ir pieaudzis atklāto pārkāpumu skaits. Šīs modernās iekārtas maksā dārgi, un Krustpils novads bez ievērojama Zivju fonda finansiāla atbalsta to diez vai varētu iegādāties. Pirms trim nedēļām jaudīga kamera uzstādīta arī Jēkabpilī zem tilta. Pa­gaidām tā gan nevienu pārkāpumu neesot fiksējusi.
Cilvēki savus ieradumus nemaina tik ātri kā inspektori vēlētos. Baļotes ezers, kas ar savām karpām kļuvis slavens ne tikai visā Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, tiek uzraudzīts burtiski dienu un nakti, bet vienalga ir makšķernieki, kas cenšas iegūt vairāk zivju nekā atļauts. Izvairīties no soda viņiem ir praktiski neiespējami. Licen­cētās makšķerēšanas organizētājiem liela problēma ir panākt, lai tiktu nodotas li­cences ar uzrādītu lomu. Šo­gad licences tiekot aizpildītas un nodotas apzinīgāk, to­mēr prognozes ir, ka 2020. gadā nodoto licenču skaits nepārsniegs 60% no pārdoto skaita.
Vaicāts, vai inspektori ne­­saskaras arī ar maluzvejnieku vai pārkāpēju draudiem, dienesta vadītājs stāsta, ka draudēts tiek bieži, bet dienesta puiši īpašu uz­manību tam nepievērš. Šo ga­­du garumā fizisku spēku pārkāpēja aizturēšanai ir va­jadzējis pielietot tikai vienu reizi, un tajā gadījumā nā­cies iesaistīt arī Valsts policiju. Nereti reidos nācies piedzī­­vot arī vienu otru kuriozu.
– Esot reidā Daugavā un braucot ar laivu starp Rogā­ļu gravu un Neretas ieteku Daugavā, inspektori krastā pamanīja kādu makšķernieku. Braucot lēnām ar iemērktu «kaķi» (ierīci iegremdētu tīklu atklāšanai), viņi virzījās uz makšķernieka pusi. Ne­daudz novērsušies, un mak­šķernieks pēkšņi nez kur pazudis. Tas, protams, radīja aizdomas, ka copmanim ir kaut kas no inspektoriem slēp­jams. Puiši izcēlās krastā un pamanīja, ka makšķernieks zālē nometies guļus un mēģina paslēpties. Ja jau slēpjas, tad būs kāds no­pietns pārkāpums un jāķer ciet! Veicot asa sižeta filmas cienīgus manevrus, paslēpju cienītāju izdevās noķert. In­spektori sāka skaidrot ap­stākļus, un izrādās, ka uz šādām izdarībām cilvēku mudinājusi mājās aizmirsta makšķerēšanas karte. Lasītā­jiem vēlos teikt, ka par šādu pārkāpumu visbiežāk tikai pakratām ar pirkstu un mukt nav vērts. Zvejniecības li­kums par to paredz tikai brī­dinājumu, – stāsta I. Luksts. Savukārt pēdējais nopietnais pārkāpums fiksēts pagājušajās brīvdienās Daugavā pie dārzkopības kooperatīva «Veselība» Lašos, kur in­spektori uzgāja 45 metrus garu zvejas tīklu. Kamēr ti­ka atbrīvotas un atlaistas tīklā ieķērušās zivis, iespējamais tīkla saimnieks ieairēja Dau­gavā ar savu laivu. Pie­rādīt, ka nelikumīgais zvejas rīks pieder tieši šim cilvēkam, protams, vairs nebija nekādu iespēju, jo viņš inspektorus redzēja un tīklam netuvojās. Tīkls gan tika izņemts un iznīcināts.
Šī gada laikā Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta darbinieki ir sastādījuši 20 administratīvo pārkāpumu protokolus par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Vai tas ir maz vai daudz, grūti spriest. Skaidrs ir viens – tur, kur ir stingra kontrole, tur ir arī mazāk pār­­kāpumu. Jāpiebilst, ka so­dus pārkāpējiem neuzliek Krustpils novads. Sastādītie protokoli tiek nodoti Dau­gavpils reģionālajai vides pārvaldei, kas arī lemj par soda apmēriem. Vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumi šogad nav fiskēti. Tāpat pārbaudīti ir arī pašpatēriņa zvejas mur­di, un pārkāpumi nav konstatēti.
– Jāpiemin, ka mūsu darbības reģions ir Krustpils novada teritorija un Jēkab­pils pilsētas teritorijā esošā Daugava. Jau vairāku gadu garumā slēdzam sadarbības līgumu ar pilsētu, kurā ir pa­redzēta samaksa par uzraudzību. Cilvēki zvana arī no citiem novadiem par pārkāpumiem Vīķezerā, Daugavā Sēlpilī, Vārzgūnes ezerā un citur. Diemžēl mūsu pilnvaras tik tālu nesniedzas. Pār­kāpēji arī labi apzinās, kuros ūdeņos kontrole ir un kuros nav, tādēļ arī tik daudz sū­dzību no apkārtējo novadu ūdeņu apmeklētājiem, – sa­runas nobeigumā saka Ilmārs Luksts.
Vides un civilās aizsardzības dienesta arhīva foto
Juris Šteinbergs / bdaugava.lv
 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager