Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Copmaņu zināšanai | 19.augusts 2021, 14:13 | 1 komentārs | 1003 skatījumi

Kā atbrīvot zivis ar barotraumu

Par tēmu, kā noķert trofejas zivis, ir daudz rakstu un informācijas, tāpēc šoreiz apskatīšu jautājuma otru pusi: kā pareizi apieties ar šādu zivi pēc noķeršanas – kā atbrīvot, lai maksimāli palielinātu tās iespēju izdzīvot.

Jebkuram gribas palepoties ar trofeju, un diez vai var nosodīt tādus copmaņus, kas pirmo reizi vai reti noķer trofejas zandartu vai jebkuras citas sugas zivi un patur to, lai parādītu mājiniekiem un arī pamēģinātu, kā tad tik liela zivs garšo. Drīzāk vajadzētu aicināt tos, kas regulāri ķer trofejas izmērus un regulāri tos patur, padomāt, vai to vajag darīt. Makšķerēšana ir hobijs, tā nav komercdarbība. Un zivju resurss mums ir tāds, kāds ir, un daudzos ūdeņos nemaz nav tik daudz patiesi lielu zandartu un līdaku eksemplāru. Turklāt to skaita palielināšana prasa gan daudz laika, gan arī rūpīgu resursu uzraudzību un, iespējams, arī pavairošanu.

Vairāk par šo copes aspektu esmu lūdzis pastāstīt Kristiānu Godiņu – cilvēku, kurš ir izvilcis ne vienu vien trofejas zivi, nofotografējis un atbrīvojis. Un – kas ne mazāk svarīgi – ir kārtīgi iedziļinājies jautājumā par zivs atbrīvošanu.

Ja esi nolēmis atbrīvot

Daži uzskata: ja zivs ir noķerta dziļāk par 7–8 metriem, tad ir jāņem mājās, nav jālaiž vaļā, jo tā diez vai izdzīvos. Kristiāns gan tam nepiekrīt, viņš saka: ja ar zivi pareizi apietas, tai ir labas iespējas turpināt augt un priecēt citus. Zivis, jebkāda izmēra, bet īpaši jau lielākos eksemplārus, ir jācenšas saglabāt, jo to resurss mums daudzviet nemaz tik liels un neizsmeļams nav, īpaši, ja runā par trofejām. Un, ja zivi atbrīvos uzreiz, viņa ātri nonāks dziļumā, kurā tikusi noķerta, un viss būs labi.

Attiecībā uz izvilkšanas ātrumu avoti saka, ka tam īpašas nozīmes nav, jo makšķernieks lomu nevelk tik lēni, lai spiediens izlīdzinātos. Tomēr, pēc Kristiāna prakses, – ja ātri izvada, forsē, barotraumas pazīmes ir spilgtākas un parādās uzreiz. Labāk ir, kad velk lēnāk, nesasteidz.

Tiem, kas lieto Garmin Panoptix Livescope vai Lowrance Live Sight, būtu ieteicams pavērot, kas ar atlaisto zivi notiek. Ir situācijas, kad tā aizpeld, bet, nespējot ienirt, pēc brīža uzpeld augšā un aiziet bojā. Vismaz man un maniem draugiem ir būtiski ne tikai tikt pie trofejas, bet spēt to arī atbrīvot un dot otro iespēju.

Ja esi nolēmis savu zivi atbrīvot, tad ir daži noteikumi, kam ir jābūt laivā.

  • Pirmkārt, protams, pati galvenā ir griba to atbrīvot.
  • Otrkārt, jābūt trofejai atbilstošam inventāram. Makšķerēšana var sagādāt pārsteigumus un trofejas arī negaidītā vietā un laikā, un tam jābūt gatavam. Ar laiku, augot pieredzei, makšķernieks labāk spēj noteikt, kādos apstākļos un kur pastāv lielāka iespēja tikt pie savas mūža zivs, un pat apzināti izvēlas metodes, mānekļus un vietas, lai mērķtiecīgi ķertu tieši lielās. Jāizvēlas jaudīgāki spiningi, izturīgāka aukla, kvalitatīvi un asi āķi. Lielās zivis nepiedod kļūdas un neuzmanību.
  • Treškārt, vajadzētu izmantot arī pēc iespējas lielāku uztveramo tīklu ar silikona vai gumijas sietu – tāds vismazāk traumēs zivi.
  • Ceturtkārt, āķu atbrīvošanai ir nepieciešamas garākas un jaudīgākas knaibles, mutes atpletējs, arī knaibles, ar kurām var pārkost āķus, ja galīgi nevar izņemt mānekli vai pat ja gadās uzāķēt pašam sevi.

Barotrauma – kas tas ir?

Tā ir trauma, ko mēdz iegūt, piemēram, zandarti un asari – sugas, kas tiek izvilktas no salīdzinoši liela dziļuma. Pētījumi rāda, ka barotraumas risks rodas, noķerot zivi dziļumā virs 7 metriem. To var iztēloties šādi – ja 10 metru dziļumā nolaistu lejā daļēji piepūstu balonu, tad, ceļot uz augšu, tas piepūtīsies un spiediena maiņas rezultātā var pat pārsprāgt.

Vesela zivs un zivs (pa labi) ar barotraumu

Velkot ārā, spiediens mainās uz mazāku, tāpēc peldpūslis izplešas un spiež uz kuņģi. Pēc izcelšanas no liela dziļuma, procesi turpinās un gaiss peldpūslī turpina izplesties, tāpēc jāpalīdz ātri, citādi vēlāk var būt stipri par vēlu. Ja ūdens temperatūra ļoti uzkarst līdz 25–27 grādiem, tad viss ir jādara super ātri. Noteikti netaisa svēršanu un ļoti saīsina laiku fotografēšanai. Ieteicams pat fotografēt tiešām tāda izmēra zivi, kad nu ļoti gribas, lai paliek piemiņa. Savukārt pārējās pēc fīzinga uzreiz laiž atpakaļ vai – vēl labāk – izmanto kādu no metodēm, kas palīdz zivij nonākt atkal iepriekšējā dziļumā.

Dažas sugas spēj pašas regulēt spiedienu, piemēram, sams, lasis, arī forele. To var redzēt – kad atbrīvo samu, tas sāk laist burbuļus – tādējādi izvadot lieko gaisu, lai vēlāk atkal varētu ienirt. Zandartam un asarim ir slēgts peldpūslis, attiecīgi tie paši nespēj sev palīdzēt. Rezultātā zivs pati saviem spēkiem nevar atgriezties dziļumā, no kura ir izcelta, un – aiziet bojā.

Un nav no svara, kādā tehnikā zivs ir izcelta – vai, teiksim, zandarts ir iegūts pelāģiski vai ar džigu. Svarīgs ir dziļums, no kāda zivs nonāk līdz copmanim, kā arī dziļums, kāds ir makšķerēšanas vietā. Jo jāatceras – zivs maina dziļumu, un, ja tā ir pieķērusies 5 metrus no ūdens virsmas, tātad pirms dažām sekundēm tā neatradās 8 vai 9 metros.

Visredzamākā barotraumas pazīme ir izspiedušās acis un kuņģis, kurš ir iznācis pa muti laukā

Pētot informāciju par līdakām, atrodamas pretrunīgas ziņas. Vieni avoti norāda, ka tās spēj izvadīt lieko gaisu un fīzings nav nepieciešams. Citi savukārt līdaku pieskaita sarakstam, kur ir zandarti un asari. Kristiāna pieredze liecina – līdaka ir daudz izturīgāka un dzīvīgāka, un, ja viss izdarīts pareizi un zivs nav bijusi stipri traumēta, pēc atlaišanas tā ātri atkopjas. Līdaka bieži var mainīt dziļumu, pārvietojas straujāk un ātrāk nekā zandarti. Tā no 10 m momentāni var uzpeldēt uz 2 m. Pagaidām Kristiāna praksē nav bijuši gadījumi, ka līdakai būtu redzamas barotraumas pazīmes.

Barotraumas pazīmes

  • Izspiedušās acis. Ja šo simptomu laikus nenovērš, tas viegli var novest pie bojāejas. Savukārt, pareizi apejoties, zivs spēs atgriezties savā stihijā un turpinās augt lielāka
  • Uzpūties vēders
  • Kuņģis nāk ārā pa muti – ne vienmēr, bet ir bijuši gadījumi. Bieži copmaņi domā, ka zandartam pa muti iznāk peldpūslis, bet tā nav. Tas ir kuņģis, kuru izspiež peldpūslis
Viens no veidiem, kā izbēgt no barotraumas, ir nogādāt zivi pēc iespējas ātrāk tajā dziļumā, no kura zivs ir tikusi izvilkta. Šī ierīce ar atsvaru palīdz ātri to izdarīt

Kā mazināt barotraumu

Iespējas atvieglot barotraumu ir vairākas.

  • Speciāls krātiņš, ko uzliek zivij virsū un ko nogremdē līdz zivs noķeršanas dziļumam, – tas ir drošākais variants. Tādā gadījumā spiediens normalizējas un pat kuņģis nostājas pareizajā vietā.
  • Nepieciešams: neprasa papildu prasmes, tikai jāiegādājas vai jāizgatavo attiecīgs inventārs.
  • Pasmaga svina bumba ar āķi vai klipsi, ko iestiprina zivij aiz lūpas un nolaiž dziļumā, no kura tā izvilkta, – šis ir līdzīgs variants kā iepriekšējais.
  • Nepieciešams: neprasa papildu prasmes, vien jāsarūpē inventārs.
  • Abas minētās metodes ir salīdzinoši vienkāršas, un, ar tām laikus atlaižot, zivs izdzīvo līdz pat 90–95% gadījumu. Tiesa, šis skaitlis mainās atkarībā no sugas, kā arī citiem faktoriem.
  • Fīzings jeb veids, kad cilvēks palīdz zivij izvadīt lieko gaisu no ķermeņa ar speciālu adatu. Šī metode ir sarežģītāka nekā pirmās divas, un, nepareizi to veicot, var novest zivi pie papildu traumām vai pat bojāejas.
  • Nepieciešams: piemērots inventārs un prasme to izdarīt.

Fīzings jeb duršanas metode

Fīzings jātaisa uzreiz pēc tam, kad zivs ir ievilkta uztveramajā tīklā un atbrīvota no āķiem. Īsi ieskicēšu, kas jāņem vērā, lai process būtu pareizs un drošs.

Shematiski parādīts, kā jāveic fīzings
  • Pirmkārt, fīzings ir jātaisa uztveramajā tīkliņā, neņemot zivi laukā no ūdens!
  • Otrkārt, jāizvēlas atbilstoša adata. Tai jābūt pietiekami resnai, kas liekajam gaisam ļauj ātri izplūst ārā. Tāpat tai jābūt stingrai un asai, lai nelocītos, caurdurot ādu.
  • Treškārt, adata ir pareizi jāievada – ja to izdara nepareizi, var bojāt iekšējos orgānus. Adatas ievadīšanas vieta ir aptuveni 4–5 cm no krūšu spuras. Nekādā gadījumā nedrīkst durt vēderā, tikai sānā. Adata ir jāievada 45 grādu leņķī un jādur tik dziļi, līdz gaiss sāk nākt ārā. To var noteikt vienkārši pēc gaisa burbuļiem ūdenī vai izplūstoša gaisa skaņas.
Ebay un citur internetā var nopirkt šādu un dažādas citādas fīzinga adatas. (Fizzing tool)

Fīzingā būtu ieteicams patrenēties, jo tas nav tik viegli. Ja zivi ņemsi uz mājām, tad uztaisi fīzingu – gan lai to apgūtu, gan arī lai zivs aeratorā justos labāk un dzīvotu ilgāk.

Darbību secība

  • Ja iespējams, neforsē zivs dabūšanu ūdens virspusē – tas mazina barotraumu.
  • Zivi ievada uztveramajā tīkliņā. Jo lielāks tas būs, jo vieglāk būs atlaist un arī labāk jutīsies zivs. Turklāt mānekļa āķi var atrasties zivij ārpus mutes. Ja smelsi mazā tīkliņā, āķi var saķersies tinumā, un tad būs ļoti grūti atbrīvot zivi, plus pastāv risks pašam gūt traumu.

NB! Svarīgs noteikums – tīkliņu ar lomu nekādā gadījumā nevajag celt laivā. Ne visas laivas ir pietiekami lielas, lai nebūtu riska traumēt gan zivi, gan arī blakus esošos. Lielai zivij ir liels spēks, un reti kad tāda uztveramajā tīkliņā guļ mierīgi, tāpēc to būs grūtāk atbrīvot sveiku un veselu.

  • Pēc tam, kad zivi esi iesmēlis, vispirms jāizdabū laukā māneklis. Tas jādara, lai maksimāli samazinātu zivs un paša traumas iespēju.
  • Ja nepieciešams, uztaisi fīzingu.
  • Kamēr zivs atrodas ūdenī (viņa tur noteikti jūtas labāk nekā uzkarsušā laivā vai rokās), sagatavo fotoaparātu un samitrini mērlenti.
  • Ja zivs nav izcelta no dziļuma, lielāka par 6–7 metriem, tad barotraumas riska nav, un tagad var nomērīt. Labāk ar speciālu mērlenti vai mērsili. Nevajag lietot celtniecības mērlenti, jo zivi ar to ir grūti nomērīt, turklāt tā ir jānovieto uz kādas papildu virsmas.

NB! Virsu, uz kuras liek zivi mērīšanai, iepriekš samitrini, lai tā nav karsta. Tas ir būtiski īpaši vasarā, jo temperatūras starpība starp ūdeni un vietu, kur atrodas mērlente, var būt iespaidīga.

  • Tagad lomu var nosvērt, taču tas jādara vai nu ar visu uztveramo tīkliņu, vai speciālā maisā. Atkal – ja maisā, tad tam jābūt samitrinātam! Starp citu, var darīt tā kā Kristiāns – svērt tikai tās zivis, kuras uz aci ir tuvu viņa personīgajam rekordam (viņam parasti pietiek zināt garumu). Līdakai un zandartam risks iegūt apdegumus un dažādus bojājumus būs mazāks nekā, piemēram, forelei un alatai, jo nelielās un straujās upēs un upītēs ūdens ir vēsāks nekā ezeros un ūdenskrātuvēs.
  • NB! Jo mazāk rokas pieskārienu, jo labāk.
  • Nu ir laiks fotosesijai – pāris ātrām bildēm, respektīvi – jo īsāka sesija, jo labāk.

NB! Zivi (īpaši lielu) nedrīkst turēt vertikāli, jo pašas svars traumēs tās mugurkaulu! Zivs jātur maksimāli horizontāli, pieturot pie vēdera.

  • Saudzīgi atlaid – nevis metot, bet ielaižot.
  • Pārliecinies, ka zivs attopas un aizpeld.

Citi dara tā...

Ir redzēts, ka ārzemēs pie spurām liek speciālus piekarus, lai laivas aeratorā zivs stāvētu peldēšanas pozā. To arī var darīt, bet pēc fīzinga. Šie piekari neaizvieto fīzingu un nemazina barotraumu, tie tikai palīdz zivi saglabāt. Tas ir īpaši aktuāli, ja sacensību nolikums paredz, ka uz finišu jāatved dzīvs loms. Tādas ir labi zināmās PAL sacensības, kas ir stimulējušas labāku izpratni par to, kā zivi saglabāt dzīvu. Arī ASV basu sacensībās, piemēram, Bass Masters Classics, tas tiek darīts jau ļoti sen.

Tāpat ir izdomāts, ka zivi saglabāšanas nolūkā ūdenī var ieliet speciālus šķidrumus. Pamatā tie ir akvārijiem radīti līdzekļi, kas samazina zivij stresu, palīdz apturēt asiņošanu utt. ASV daudzi sportisti arī aeratoros uzstāda speciālas ierīces, kas rada gaisa burbuļus un palīdz zivij justies labi, bagātina ūdeni ar skābekli. Baltijas valstīs nav tādu sacensību, kur būtu prasība dzīvas zivis saglabāt līdz beigām. Bet varbūt būs!

Taču! Jebkurā gadījumā neviena no šīm darbībām negarantē zivs izdzīvošanu! Tiesa, pareiza darbošanās izdzīvošanas spēju noteikti palielina. Un uz to mums visiem ir jātiecas. Tāpēc Kristiāns aicina – mācāmies visi pareizi apieties ar jebkuru zivi, izvilktu no lielāka dziļuma, kā arī ar lielām zivīm, kuras ķeram seklākās vietās. Pievēršam uzmanību pareizai lietu secībai, un drīz jau tās kļūs automātiskas.

Mārtiņš Babris

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[1] Komentāri | dilst | aug
 
Urbejs

Ká ar Karpam ?

Ja tiek kertas ap 9 m dziluma ,.

4.sep Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager