He, he... norit domu apmaiņa:))) Tas labi, būs jāiekļaujas.
Pētīta ļurba ir labi, bet... tikai tajos reģionos, kur viņai ir saimnieciska nozīme. Praktiski, tā ir Sibīrija. Par Kanādu neko nemāku teikt, bet nu tas, ka tur ļurbu zvejotu ar tīkliem un ēstu nav dzirdēts:) Toties Krievijā ir zinātniski darbi, bet tie guļ arhīvos un nav kompjuterizēti, jo PC īstenība ikdienā lieto tikai 20 gadus. Es vienam kopsavikumam par Baikāla vēdzeli vienreiz uzskrēju. Nu smalki par migrācijām (katrā ietekoša upē cita kilometrāža un citi datumi), smalki - cik apēd asarīšus, cik omuļus, cik alatas:). Man tas īsti neder, jo es gribu zināt par konkrēti savu upi, bet katrā upē ir savas nianses, tā nu tas ir. Latvijās vēdzeles nav tas pats, kas igauņu vēdzeles, jo viņiem ir Peipuss, un tā ir ezera vēdzele ar citu uzvedību nekā mūsu Daugavas vēdzele. Mēs visi zinām to kopējo, bet gribas konkrēto. Emka, Tev ierādīja vienu vietu un tagad Tu esi zirgā:) citādi vilktu kurkuļus kā es :))) Būtībā mūsu klimata zonā īstā vēdzeļu cope ir ziemā, tad parādās tās lielās, agrāk ir tikai izņēmumi. Te forumā pagājušo ziem' ganījās Rolands K. no Limbažu rajona. Vai atceraties kādas skaistas vēdzeles viņš vilka mazajās foreļupēs un satekās starp ezeriem, burtiski grāvjos, bet tas bija ziemā. Bildes arī bija. Rudenī tikai kurkuļi. Es domāju, ka lielās lotas sēž lielajos ezeros, lielajās upēs un gaida savu nārsta stundu, bet par to jūru... Vanems te jau pāris gadus atpakaļ skaidroja, ka jūrā ir un lielas, bet ne pārāk daudz.
1.novembris 2010, 19:26 |
links 
