Šī stāsta nosaukums varētu būt "Kā es nepiedalījos Griezēja izumi konkursā"
Veiksmīgā kārtā tiku pie sava izumi. Dabūju tieši to ko vēlējos - lēni grimstošo. Nu ko, svētdien pilns pārliecības sgraut visus priekšstatus par grūti saprotamo animāciju, jau tumsiņā airējos ezerā. Auksts pēc suņa. Laiva apsarmojusi, bet ledu nekur vēl nemana. Tas priecē. Līdz ko svīda pirmā gaisma, sastellēju spiningu, noliku pa tvērienam fotoaparātu un aiziet. Rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt - viens iznāciens, tad otrs, knābiens un mutulis.... un .... pirmais zemmērs laivā. To jau neies bildēt.... nākamā jau sparīgi pretojas - jā... skaidrs ir mērā! Ar ierastu kustību sniedzos pēc fotoaparāta, ieslēdzu.... un ... ekrāns melns un neparasts. Slēdzu vēlreiz... ha ha ha ha.... baterijas to suņa aukstumu nav izturējušas. No pagājušās ziemas biju aizmirsis, ka fotoaparāts jātur siltumā, jo ne tikai riņķiem un auklai nepatika, ka tos apklāja ledus kārta... bet arī zibšņotāja akumulatoriem aukstums negāja pie sirds.
Te nu stāstam gals klāt :D Es jau gan ceru uz vēl kādu izbraucienu, bet drab grafiks un laika apstākļi var ienest savas korekcijas:D Tā ka iespējams konkurss paliks bez manas līdzdalības:D
8.novembris 2010, 13:02 |
links