Peipusa ezers

0.12 murmulim optimāli - asari līdz kg var samērā droši izcelt, ja neforsē - dziļumi lieli aukla stiepjas . Var likt smalkāku, bet neredzu jēgu - ja nu vispār kļova nau tad var no izmisimu mēģināt strādāt ar sporta rīkiem. Ja baigais žors, tad 0,14 var likt un uzlikt smagu murmuli - ātri lejā-ātri ārā . Uz bļitkas, protams, cits stāsts.

Gadus 12 atpakaļ Ninā mēs ar vienu Igauni 3 dienas pēc kārtas ķēram asarus 4jā km,un kad 4jā dienā man no rīta aprāvās copa/aukla 0.14/es grasijos iet prom-igaunis mani apturēja ar vārdiem: cik resna aukla-es atbildēju.Viņš man parādīja tā rīta lomu uz auklu 0.1.Es saku,ka raujas.Seko atbilde:Jā,bet gala rezultāts!!!No tā laika man resnākas auklas par 0.12-tabū-un es nesūdzos.Raujas bet galīgais rezultāts++++.

seedoo, nu gan pasaciņu izstāstīji! :)))

Es personigi ar 0.12 bet var ar visadam!

Vai kads luudzu nevaretu pateikt, cik resnas auklas peipusa vajadzigas...

advokaat,es shito mormeni ar krasainiem diegiem meeginu Lielupee realizeet,bet pagaidaam bez panaakumiem..bet,ja izdosies atkost kaut kaadas pareizas mormenes un diegu kombinacijas,tad ardievu,motili;)))))

seedoo

paklau, vai Tu vakar vakarā nebrauci no Mustves, vilkdams sniega moci piekabē?

Es jau bāleliņus igauņus neaplieku. Viss ir forši - veči malači. Jo īpaši Viktors - tas, kas Mustvē organizē to pasākumu. Cepuri nost. Viņš savu darbu zina. Tomēr, kā man teica zinātāji, ja braucot ar Viktoru, tad viņš vienmēr aizved kur nākas. Šoreiz Viktors neveda. Nu bet ne jau par to ir stāsts.

Kopumā esmu apmierināts un visiem vēlos atgādināt. Ja ir iespēja - brauciet tagad, jo vells viņu sazina ko tas ūdens starp sniegu un ledu ledum var sadarīt. Īsti liela mīnusa nav. Ja tas kļūs nedrošs, tad visi varēsim ganīties gar krastu vien, kamēr lielie dziļumi drošības dēļ būs slēgti.

gundar

Tā izkskatījās, jo kompanjonam arī nekas daudz nebija, viens smuks asaris un pārējie sīkuļi. Es biju dzeltenā teltī netālu no torosiem,varbūt redzēji :)

Advokāt Vecozēn!
Neviens tevi te neaudzuna, rauj tik un kūpini! Gribi neatkarību iztērē apmēram 10000 eur un dzīvo laimīgs, nevajag te Igauņus aplikt, ko tad viņam vajadzēja darīt, izborēt tev lunku, uzlikt uz tās un vēl piecirst pilnai laimei!
Ne asakas tev!
P.S. Diegs tiešām strādā arī uz bļitkas, ja sita bļitku tad līdz laimei diezgan maz pietrūka, varbūt nevajadzēja par Igauni tā padomāt! Zivju dievi tev to nepiedeva:)))

Lbruno

Atradušies te gudrie dirsēji un asara apziņas pazinēji.

Neviens nekam neko nečakarē.

Uz vietas bijām ap 10:00. Rīta pusē 2,5 stundas nostrādāju ar bļitku. Mainīju dziļumus, urbu caurumus, meklēju u.t.t. Jūti, ka asars pa bļitku sit, bet neņem. Ja paņem, tad šķērsenes pili. Visi veči, kas bija barā arī pamatā sēdēja uz bļitku un teica to pašu. Ja ņemtu uz bļitku, tad neko nemainītu. Bet, ja pēc 2,5 stundām nekā nav, no bļitkas vicināšanas roka sāp, a vilkti ta gribas. KO man tad - turpināt tēlot sportistu, vicot pa ezeru un baudīt 1-2 asarus no āliņģa, ja apakšā ir pret bļitku apātiski noskaņots bars, jurā zivju ir da čerta?

Nospļāvos un vilku uz mormeni. Starp citu - uz pliku, tikai ar diegiem no šalles, jo muļļājoties ar motili rokas sala.

Nav ko te man morāli lasīt. Atradies vēl viens gudrītis. Uz peipi tik bieži nebraucu, lai priecātos par sportisku, za to tukšu copi.

Advokaat.
Gribēji visā ezerā asari sačakarēt.Ne jau aiz labas dzīves vietējie iekšā ved.

seedoo...pareizi raksti.Ar bļitku ir pavisam cita štelle.Es atkal uz murmuli peipī neko prātīgu neesu dabujis.Ja jātirina murmiška tad es palieku nervozs.Ar bļitku jau ir nepārtraukti jāstrādā.Jāceļ augšā līdz ledum.Četras piecas reizes tā novālē,ja nav tad tinies.Ar murmuli var piekustināt viskautkas,bet bļitku ņems nopietnāka zivs.Es jau skaitu ka Peipusā ar murmuli nav nopietni.Ne asakas speciem!

Seedoo skaisti pateici - man pat romantiskā asara notecēja pār vaigu :))))

to zaraza:
Nu redzi 30 min iemērci un pārgāji pie sava uzticamā murmuļa un tas ir pareizi ir jādara tas kam tu tici. Mans komentārs bija subjektīvs un katrs to uztver kā grib, bet paturpinot iepriekš rakstīto, ķeršana uz bļitku - no malas izskatās, kā deja, kā to es pirmo reizi ieraudzīju. No sākuma viņš ielaiž bļitku tad pa metram atkāpjās no ālaiņģa pārbaudot kādā dziļumā stāv asars, jo kā zināms kur ir torosi tur zem tiem slēpjās dažādas radībiņas ieskaitot sņetoku! Ar tāda veida deju viņš ņemās nu kādas 10 min , un ja nav maina lunku, ilgi nesēž, bet ja apsēžās tad nāk ārā viens pēc otra, nesēž arī ar vienu bļitku pamaina tās, uzliek vieglāku , tā saucamo prakladku, kas lēnāk planē un atkal asars grāb turpat zem ledus un izmērs ir krietnāks, un tā visu dienu intensīvi strādā. Un pats galvenais asara sitiens pa stīvo kātu ir neaizmirstams ilgi, pēc tam nenāk miegs gan pirms zvejas, gan pēc tās atceroties šos burvīgos mirkļus, vot tā ir štelle:)))
Apsveicu ar panākumiem:)
P.S.
Ir bijušas reizes kad Igaunis neņēma līdzi,ja ķer ar murmuli lai asaram nečakarē prātu nu tāā lūūk!!!

Urmaas re ko nozīmē ka aizbrauc uz peipi - rakstīt pat iemācījies :))) Noķēris lielā plašuma iedvesmu :))

seedoo...

Es savā mūža neko prātīgu uz bļitku neesmu noķēris - iemērcu bļitku, pastrādāju 30min kā nu māku un no citiem noskatījies, bet tā kā rezultāta nav tad pāreju atpakaļ uz mormišku... attiecīgi nav ticības, ka šis rīks strādā un nepietiek fanātisma pašam "izkost"... Zivis ķeras jau ne uz rīkiem bet uz ticību...Ja gadītos labs skolotājs tad noteikti mēģinātu...

Peipusa divddiennieks.
Sestdien baigi ekstrēmā ievešana - ikaunis grib uz kamanām uzlikt pēc iespējas vairāk klientu, svars liels, vietām krīt cauri, jāstumj līdz ceļiem pa šļuru :( Kaut kā ar nenormatīvās leksikas palīdzību līdz 5km aiztesām un nogruntējamies. Cope ir bet diezgan cimperlīga - pa dienu 5kg normāla asara (vidējais 150-200g) salasās. Svētdien uzsalis un iebraukšana perfekta - nogruntējamies 7km un man ar kolēģi praktiski uzreiz izdodas atrast īsto vietu - cope uzplūdiem taču regulāra un ķeras ļoti smuks asaris (200-300g, lielākais 480g), pa vidu kādas 10gab. 200g raudas un bonusā kolēģis izvilka ~ smuku 1.5kg breksi, man ar viens 600g finierītis trāpījas. Rezultāti svētdien - man 15kg, kolēģim 17kg. Viss uz murmuli - izteikti labāk ņēma uz spilgti sarkano krāsu. Cope gan pajocīga - lielākā daļa copju uz stāvošu makškerīti 1-2m no grunts (arī breksis), vai uz ļoti neizteiktu lēnu šūpošanu. Nekādi agresīvie dribli utt. kategoriski nestrādāja. Cope ir forša!

P.S. Kur bijām nav ne mazākās nojautas (GPS nebija līdz) :) izbraucām no Saaritsa.

Peipis ir viena no nedaudzajām vietām kur var izkopt bļitkas priekšrocības pret citiem zvejas rīkiem!!! Nesaprotu priekš kam braukt uz Peipi un nemēģināt kaut ko jaunu, bet kāri skatīties uz mormiškas sardziņa spēli. Visu laiku saku, ir jāmeģina atkost šie noslēpumi un tad viss parādīsies citās krāsās.
Pats kad pirmo reizi aizbraucu uz Peipi pie Igauņu paziņas, nopriecājos, ka šie diezgan labi dzīvo , māja ezera krastā, jauns sniega mocis utt... , bet ne par to ir stāsts, pēc iebraukšanas ezerā izkraujot copes rīkus gandrīz apsēdos uz vietas ieraugot makšķerrīkus ar ko ķer mans paziņa. Kadiķa kāts, izskatās pēc līka zara uz kura ir uztīta 0,3 aukla nekādu sardziņu, galā mirdz spoža diezgan liela izmēra bļitka, jeb kā viņi to sauc ,,sekuha,,. Nu nodomāju ka tādīem rīkiem tikai muzeja stendā jāglabājās. Un tad sākās meisterklases demonstrājumi, kamēr es ar savu murmuli tamborēju , viņam jau trīs ārā... Tā kā tā mūžu dzīvo , mūžu mācies. Un tā es arī nolēmu ka ierakstīties viņa skolniekos. Secinājums, kas nemēģina tas nekad to arī nesapratīs!!!
P.S.Protams, ka tas nav viegli -pāris reizes ielaid nu nav un met mieru, bet pacietība un mērķtiecība noteikti atnesīs kārotos augļus! Nu jau drīz tuvojās vēdzeļu kāzu laika nobeigums, un bļitka ir tas, kas vajadzīgs šo brīnišķigo zivju piemānīšanai. Mēģiniet noteikti sanāks!!!
Atcerieties, katra pavadītā minūte copē paildzina mūžu!!!
Visiem ne asakas!

Vakardien Mustvavē 20 km no krasta. Uz bļitku visam veču baram ņēma tā štruntīgāk. Vietējais - iekšā vedošais igaunis gan padlu uztaisīja - atstāja mūs, bet pats aiztesa uz neskartajām vietām vēl tālāk. Lai arī bļitku sita un ņēma to visai negribīgi, pārejot uz mormeni situācija kardināli mainījās. Ņēmiens katrā laidienā, turklāt visi asari kā nomērīti - 200-300 grami, ar retiem izņēmumiem patrāpījās mazāki. Rēcījgākais, ka ņēma arī pliku mormeni ar sarkano dziju no šalles motiļa vietā.

Pats piesitu savus 20 kg. Tagad jūtos neizsakāmi laimīgs un laidīšu uz laukiem kūpināt. Paldies copes kolēģiem, kuri noorganizēja braucienu!:)

Tai pat laikā mūs nomāc jautājums - kas būs ar ledu, cik ilgi tas turēs? Pa virsu ir sniegs, starpā ūdens un tad ledus, kurš turklāt nav diez ko biezs.