Aizmirsu takš uzrakstīt par copi.DDD Pirms ieradāmies Burtniekā vajadzēja saķert mailes.Nelielā aizaugušā mārkā,kurā kā pa brīnumu pēc pagājušās ziemas saliem un sniegiem tās nebija izsmakušas.Tā kā pie mārka piebraukt nevar -kādu kilometru jātamborē kājām.Paķerot divus 25 litrīgos spaiņus,maiļu setku,maizi iebarošanai un brienamās bikses -pazūdu krūmājā.Koriš pa to laiku kaut kur provēs sameklēt vietu,kur varētu apgriezt šarānu ar piekabi,uz kuras "piesiets"Outlands 4,2".Rikšojot caur krūmāju esmu nedaudz iesvīdis.Aiz manīm draudīgi rūkdams ,seko asinskāru dunduru bars.Ierodoties pie mārka konstatēju,ka vēja virziens nav labvēlīgs-vējš sapūtis peldošo aļģu kārtu vietā,kur parasti ķeru mailes.Ilgi domāt nav laika-asinssūcēju bars jau uzsācis savu darbu un brūk man virsū.Ātri ielecu brienamajās biksēs un metos mārkā.Attīru ar tīkliņu pleķi,lai varētu sākt ķert mailes.Iemetu maizi-jā mailes metās virsū piedāvātajai ēsmai.Iemērcu tīkliņu,bet lai mailes sanāktu drusku nekustīgi jāpagaida.Jūtu,ka kādi 5 dunduri jau kož,bet kustēties Nedrīkst.Paceļot tīkliņu kādas 20 mailes tiek iegūtas.Oho-sākums labs.Nākamajā grābienā kādas10 mailes,bet pēc tam nekā-viena vai divas.Pametot maizi bez tīkliņa mailes iet ka mudž.Iemērcot tīkliņu visas pazūd.Tākā jāsaķer kādas 200 nolemju pabrist bišku dziļāk.Lēnām grimstu dūņās un jūtu,ka biksēs ieplūst patīkams vēsums-pļac esmu piesmēlis bikse sar ūdens-dūņu maisījumu.Tas ātrumu nemazina,jo gaida Sirmā batoni.Kad norma saķerta,nomainu spaiņos ūdeni un nesos atpakaļ uz šarānu.Dunduru bars no pakaļas.Kad esmu gandrīz klāt zvana čoms-vai nevajagot zvanīt 112 un izsaukt glābējus.DDD Fiksi sametam spaiņos aerātorus un tinamies.Pa ta laiku kādi 15 dunduri jau salīduši salonā.Čoms ierubī klimata kontroli-kaifs.Āra gaisa t rāda+32.Ielaižam laivu,sametam pendeles laivā ,pieāķejam manu Suzuki 2,5 un varam doties selgā.Tā kā līmenis ezerā baigi zems,čoms ķeras pie airiem.Airi laivai ir mikroskopiski,kamēr tiekam līdz normālam dziļumam,čoms ir izairējies no visas sirds.Liekam dūmā motoru un es saprotu ,ka mans motors priekš šitādas laivas tāds "pirdējs" vien ir,bet tākā pārāk tālu nav jābrauc viss ir štokos.Noenkurojamies cerīgākajā vietā-GPS ir ielikta točka.Batoniņu nejūt.Mainam dislokācijas vietu.Jā-momentāla cope.Sēžam ,ķemmējam.Ezerā ārdās dzeltena motorene ar vasarniekiem.Batoniņš turpat tusējas un garlaicīgi nav.Pēkšņi kaut kas nosvilpj gar ausi un iekrīt netālu no laivas.Jā,draugi ir klāt-divi ķemmētāji bez enkura strauji dreifē mums virsū.Pēc "nelielas"vārdu pārmaiņas viņi šo manevru vairs neuzdrošinās atkārtot,bet turpat vien grozās.Batoniņš joprojām kožas un zivju spainis lēnām pildās.Pēkšņi dzeltenā motorene uzņēmusi kursu uz manu slīdošo pludiņu.pilnā gaitā tuvojas.Pēc mana izmisīgā bļāviena-kur ta nu laidīs,kuģa kapteinis nomet abarotus un vēsā mierā atbild:A ko es braucu mājā.Saulē iedegušās, pupīgās kompānijas dāmas tik plikšina uzkrāsotos acu plakstus.Kapteinis uzber ogles un prom ir. (pludiņu paspēju izvilkt).Pēc kāda laika cope atjaunojas,bet tākā zivju ir pietiekami-pārsvarā batons tik amnestēts. P.S.Šito visu varētu noraksturot trīs vārdos:Cope ir forša.Izklāstījuma sākums un beigas ir šis pašas lapas sākumā.Vopšem-parasta copītes diena.
23.jūlijs 2011, 18:10 |
links 
