Makšķerēšana jūrā

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk — piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.
2. Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai pa iedomātu līniju, ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteiktās prasības par krasta kāpu aizsargjoslas un ierobežotas saimnieciskās darbības joslas minimālo platumu, kā arī prasības attiecībā uz īpaši aizsargājamiem biotopiem atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” un Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.
3. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku un teritorijas plānojuma termiņu. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā un nosaka jaunas aizsargjoslu robežas, izdarot grozījumus teritorijas plānojumā.
4. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.
5. Krasta kāpu aizsargjoslu, ja nepieciešams, dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie ceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.
6. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu paredzētajās vietās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.
7. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, kā arī cilvēku aizsardzības prasības nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo jomu.
8. Piekrastes aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī saskaņā ar citiem vides normatīvajiem aktiem.
9. Piekrastes aizsargjoslu saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem vides normatīvajiem aktiem kontrolē Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas. Piekrastes aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Jā , ja kāds palasītu sīkāk tad zinātu, ka katrā pašvaldībā ir savi saistošie noteikumi, tā pat ir MK noteikumi , kas apraksta pārkāpuma būtību kā arī aizsargjoslas lielumu , ja nav noteikts citādi tad tie man liekās bija 300m .
Boroda- nesaprotu kādus linkus Tu vēl gribi APK pantus ierakstīju no intervijas izvilkuma Nīcas novadā, šeit vēl varu ielikt ko nosaka papildus Liepājas dome attiecībā uz pludmali :
8.4. Par krasta kāpu aizsargstādījumu izrakšanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz piecsimt latiem.
8.5. Par naktsmītnes ierīkošanu, telts celšanu un ugunskura kurināšanu pludmalē izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
8.6. Par pārvietošanos peldvietās ar motorizētajiem transportlīdzekļiem (laivu, ūdens motocikliem vai vējdēļiem, kaitiem u.c.), izņemot glābšanas dienesta ūdens transportlīdzekļus, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no desmit līdz simt latiem.
8.7. Par peldēšanu peldvietās aiz izvietotajām norobežojošām zīmēm (bojām) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
8.8. Par peldēšanos laikā, kad peldvietā uzvilkta peldēšanās aizlieguma zīme, uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
8.9. Par peldēšanos bērniem vecumā līdz 12 gadiem bez vecāku uzraudzības uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.


Šādi vai citādi administratīvās atbildības noteikumi ir katrā pašvaldībā, vismaz no Papes līdz Ziemupei .

Aizvakar atlkal biju bušu medībās, no 16:00 - 20:00 uz garneli pieteicās tikai 2 mazulīši. Līdz ar krēslu un nomainot ēsmu uz renģi vēl četras laba izmēra butes uz otru kātu uz kura bija garnele vēl kādi 10 sīkie. Kopumā izdarīju secinājumu, ka bute tagad labāk tomēr reņģi grib, pie tam uzliekot lielāku kumosu nav tik bieži jāpiedzīvo vilšanās, ka galā atkal būs mazie bušulīši.

Nevajadzīgs kašķis.

"Nevienā vietā LATVIJĀ nav atļauts kurināt ugunskurus pludmalē un kāpu zonā !!!!!!!! Ir atsevišķi gadījumi , svētki un citādas dienas, kad pašvaldība atļauj to darīt saskaņojot ar visām instancēm, tai skaitā UGD , kā arī organizētājiem ir jārūpējas par pasākuma drošumu un vides sakopšanu. Nav nekādas polemikas vai diskusijas, bet ir likums un sods uz valsts zemes par tādiem jokiem ir līdz 500ls ."

Roli, iemet lūdzu linku uz tiem likumiem
Paldies.

APK skaidri nosaka sankciju (pizdjuleji), kas būs par to ugunskura kurināšanu vai braukāšanos, bet dispozīcija (par ko būs pizduleji), tomēr atsaucās uz citām normām, bet ne konkrēti apraksta uzvedības normu. Atsauksme ir uz "Aizsargjoslu likumu" un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla vēl dalās joslās un ja kāds palasītu uzmanīgāk šo normu, tad arī saprastu, pie kādiem nosacījumiem var ar mašīnu braukāties un ugunskuru kurt kur gribi.

No raksta ...
Nīcas ( tas pie Liepājas) pašvaldība priekš policista nomā džipu, lai kontrolētu kāpu zonu.

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 81.pantu, par automašīnas iebraukšanu dabas parkā, suņa vešanu bez pavadas un uzpurņa vai ugunskuru kurināšanu ārpus norādītām vietām personu var sodīt ar naudas sodu no 20 līdz 700 latiem. 57. pants par automašīnas iebraukšanu aizsargjoslā, ugunskura kurināšanu vai telts uzsliešanu ārpus norādītām vietām paredz sodu no 20 līdz 1000 latiem.

Es visu Latvijas pašvaldību lēmumus nezinu. Protams ir liela atšķirība vai Tu nodedzini visus kokus ko vietējie saliek lai pieaudzētu un pasargātu kāpu vai nelielā grillā uzkurini ogles....

roli, kā Tu domā , vai drīkst uguni kurināt uz pludmali atnestā dzelzs kastē vai grilā??????

Nevienā vietā LATVIJĀ nav atļauts kurināt ugunskurus pludmalē un kāpu zonā !!!!!!!! Ir atsevišķi gadījumi , svētki un citādas dienas, kad pašvaldība atļauj to darīt saskaņojot ar visām instancēm, tai skaitā UGD , kā arī organizētājiem ir jārūpējas par pasākuma drošumu un vides sakopšanu. Nav nekādas polemikas vai diskusijas, bet ir likums un sods uz valsts zemes par tādiem jokiem ir līdz 500ls .

Nesapratu humoru .... varbūt tagad uzskati ka visi likumi ir atcelti un dirsīsim kā un kur gribēsim ?

Nekas.Vari atcerēties polimiku par aigara ugunskuru pludmalē.

H-O-H ?????? un kas man tagad būtu jādara ??????

Rolim Liepājā-http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/389771-desmitiem_tukstosi_cilveku_ap_juru_iededzina_657_ugunskurus

Pats diemžēl netiku, bet kolēģi kautko sagrabināja. Tas ir Miķeļtorņa, bet vēl esot kādu 1-2 nedēļas pa ātru, tad jau aizies. Viss atkarīgs no laika apstākļiem, bet jūra jau kaut ko sāk dot!!!!

Vakar vakarā no krasta, četrās stundās, seši kāti četras butes, viena smuka, zuši nebija, bet bija leiši! :)

Pirmo reizi pamēģināju uz buti! Tas gan cita izklaides pasākuma ietvaros, bet tomēr izmantoju iespēju pamēģināt,ja jau pie jūras...
Tātad: piektdien vakarā uz vietas tiku jau tumsā,tas Užavas apkaimē. Ēsma garnele, metu uz izjūtu,neko apkārtnē nezinot un jūru arī ne. I tovo, no 23.30 līdz pieciem, kādas butes 15 vai... nesaskaitīju aiz slinkuma, un fočenē varēšu saskaitīt. Izmērs no pāris smukām un labas līdz divplaukstām pārsvarā.(kāda nu kuram tā plauksta) :)
Trijos pieteicās zutis,līdzīgi 1kg.
Tas viss grilēts no rīta brokastīs aizgāja uz urrā un uzslavas no kolēģiem netrūka! :)
Mēģināju arī vakar vēl gaismiņā, bet nekā... Manas sistēmas pēc pāris minūtēm bija paralēli krastam un piedzīts viss ar zāli , ka noņēmos pusstundu kamēr iztīrīju. Metu mieru. Laikam smagums par mazu, bet pieredze krājas!
Sakarā ar laika apstākļiem, atpūta perfekta!

biju ~ jūrkalne 2 vakarus pa 3-4 h. nu tā, pa kādai butei jau bij, bet švaki. Toties cik patīkama sēdēšan, silti, pa dienu peldoties izčamdīju gultni, attālumus. Butes no vistālākās distances, ko varēju aizsniegt.

Nu, es ceru, ka līdz " mirušam"man vēl tālu!!!:DD